Meži, Mežizstrāde

Par spīti 2000 eiro algai jaunieši uz meža darbiem neraujas

Slapjajā rudenī pērn un šajā ziemā mežizstrādes apjoms valstī bija samazinājies par 40%. Taču sals, kādu Latvija piedzīvoja ziemas beigās, ļāvis mežiniekiem strādāt ar pilnu jaudu. Tomēr problēmu netrūkst un Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas (LNMA) izpilddirektors Artūrs Bukonts uzsver: “Atvērtā tirgū vienas valsts meža nozare nevar ilgstoši dzīvot kā uz vientuļas salas – ir jākonkurē ar visiem, bet ne uz darbaspēka rēķina.”

Traktors kalpo divpadsmit gadus

LNMA biedri stāsta, ka piecu mēnešu garās lietavas nevienu no viņu vidus un tirgus nav aizskalojušas, tomēr kredītus nācies pārstrukturizēt ne vienam vien tehnikas īpašniekam. Viņi atzīst – ja nebūtu uznācis sals, tad gan situ­ācija veidotos dramatiska, jo mežā būtu sākuši bojāties rudenī nocirstie, neizvestie zāģbaļķi. Turpretim šobrīd darba papilnam, jo kokmateriālu trūkuma dēļ koksnes cenas uzlēkušas vēl nebijušos augstumos. Malka maksā 30 eiro/m3, papīrmalka – 60 eiro/m3, bet finierkluči – 50 eiro/m3. Uz šā fona par kādiem 15% pieaugušas arī mežizstrādes pakalpojumu cenas. Kaut arī prognozēt, cik ilgi tā būs, ir riskanti, daži uzskata, ka šāda situ­ācija varētu saglabāties līdz Jāņiem.

Mežizstrādātājiem Latvijā pieder ap 650 meža traktoru, no kuriem trešdaļa ir harvesteri, bet divas trešdaļas – forvarderi vai citi pievedējtraktori. Tad, kad tehnika nokalpojusi kādus 10 – 12 gadus, tā maina īpašniekus, nonākot tādās valstīs kā Krievija, Baltkrievija un Polija. Daļa lietotās tehnikas savu otro vai pat trešo mūžu piedzīvo tepat, Latvijā – pie mazākiem uzņēmējiem un zemniekiem, jo atrast cilvēkus, kas strādā ar motorzāģiem, laukos kļūst aizvien grūtāk.

A. Bukonts: “Cirsmas, kur strādāt, ir. Tas ir stabili. Vienīgi par kādām cenām un ar kādu tehniku? Gadā no jauna mežizstrādātāji nopērk 25 – 30 jaunus un mazlietotus traktorus. Igaunijā šis tirgus ir divtik liels. Kādēļ? Iespējams, tādēļ, ka tur vairāk domā par cilvēku, nevis kubikmetriem. Igauņi necenšas meža mašīnas darbināt 18 stundas un neliek strādāt naktī, tumsā.”

A. Bukonts uzsver – mēs gadiem nespējam pieņemt virkni pašsaprotamus normatīvo aktu grozījumus un tā vietā, lai savestu kārtībā mežsaimniecību un ceļu infrastruktūras lietošanu regulējošos normatīvus, ļaujam izdegt tiem, kas strādā mežā.

Problēmas esot arī valsts iepirkumu regulējumā. LNMA veikusi aptauju, kurā, atbildot uz jautājumu, vai pakalpojumu sniedzēji būtu gatavi investēt darbiniekos un tehnikā, ja līgumu termiņi būtu garāki, 80% atbildējuši, ka jā. Diemžēl Publisko iepirkumu likums neļauj valsts mežos slēgt pakalpojumu līgumus, ilgākus par pieciem gadiem. Taču A. Bukonts ir pārliecināts, ka šajā ziņā ar laiku viss nostāsies savās vietās: “Skatoties uz nākotni – pienāks brīdis – un mašīnu parks atjaunosies. Varbūt mēs strādāsim ar ne tik jaunu tehniku kā mūsu kaimiņi, taču pats būtiskākais – būs mūsu darbinieki.”

Jaunieši uz mežu neraujas

Vai tiešām alga, kādu saņem harvestera operators, nepiesaista jauniešus? Aptauja liecina – puse no operatoriem darbu mežā izvēlējušies tieši atalgojuma dēļ, bet pārējie atbildējuši, ka patīk mežs un tehnika. A. Bukonts: “Aizvien retāk meža mašīnu operatora profesija tiek “pārmantota”. Tas saistīts ar šiem pašiem intensīvajiem darba apstākļiem. Ja tev, sēžot vecā traktorā, ir tikai “jākapā”, kādēļ lai tu ko tādu novēlētu saviem bērniem? Arī nauda viena pati to neatrisinās – pēc mūsu datiem, harvestera operatora vidējā bruto alga ir 2000 eiro mēnesī. Protams, daudz atkarīgs no sezonas. Lai dabūtu cilvēku, ir jāmaksā aizvien vairāk un jāmaksā legāli. Tāpēc arī mežizstrādes cenas par kubikmetru ir sasniegušas pirmskrīzes līmeni.”

A. Bukonts secina – tas ir stāsts par godīgu konkurenci – cik legāli mēs esam? Divarpus gados šajā sektorā oficiālais atalgojums pieaudzis par 40%. Publisko iepirkumu likums visu laiku tiek mainīts. Tas panākts, gan pateicoties akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” prasībām, gan Valsts ieņēmuma dienesta darbam. Un notiekot arī paaudžu maiņa. Jaunajiem cilvēkiem esot citāda izpratne par sociālajām garantijām un cerība tās sagaidīt. Tas viss veidojis to vilni – uzņēmumi legalizē savus atalgojumus un maksā vairāk.

Mīti par kokvedējiem

Nemitīgajā cīņā par darba ražīguma kāpumu – par puskubikmetru vairāk, par pusstundu ātrāk – tiek pazaudēta saikne ar cilvēku. Pēc Bukonta domām, visi iegūtu vairāk, ja sakārtotu likumus, kas nosaka atļauto kokmateri­ālu kravas smagumu: “Kā uz paraugu skatos uz somiem. Viņi kādreiz pārvadāja 64 t, bet nu jau testēšanas režīmā brauc ar 100 t. Protams, mums ir cita infrastruktūra, bet 60 t pārvadāt vajadzētu atļaut. Šobrīd tās ir 52 t. Ja mēs varam pārvadāt par 6 t vairāk koku, tas nozīmē, ka vienā stundā varam paveikt par 20% vairāk nekā šobrīd, samaksāt šoferim par 20% vairāk utt. Daudzi rauks pieri, jo uzreiz aizdomājamies par mūsu ceļu stāvokli. Bet te jāsaprot, ka svarīgi nevis tas, cik smaga ir krava, bet cik liels ir auto atbalsta laukums. Fūres ir ar 12 riepām, bet kokvedēji – ar 22 riepām. Divreiz lielāks atbalsta laukums un izmaksas, bet pārvadāt mēs drīkstam tikai par 30% vairāk nekā fūres. Somi, paaugstinot atļauto kravas svaru, paaugstina arī prasības. Iespējams, jānosaka maršruti, pa kuriem ar šīm 60 t drīkst braukt. Tādā veidā pamazām jāiet uz priekšu.”

Mežizstrādātāji no Baltijas valstīm strādā arī ārzemēs, taču par nopietnu šā pakalpojuma eksportu runāt nevarot. A. Bukonts skaidro, ka Latvijas uzņēmumiem piederošas meža mašīnas ārzemēs pārsvarā strādā tikai tad, ja sasniedzamā attālumā ir masīvas vējgāzes vai ir iespēja īsā laika posmā par samērā labu naudu pastrādāt.

A. Bukonts: “Bet no tā, ka uzņēmēji importē baļķus, kokvedēji Latvijā neiegūst neko, vienīgi psiholoģisku traumu. Kokmateriāli, kas nāk no Lietuvas vai caur Lietuvu, atstāj negatīvu ietekmi uz pakalpojumu sniedzējiem, jo mūsējie bieži paliek tādā kā muļķa lomā. Leiši nāk iekšā organizētās kolonnās, kurām dažus kilometrus pa priekšu brauc vieglie auto, kas izlūko, vai nav kontroles. Kokvedēji ne tuvu nav atbilstoši aprīkoti smagsvara pārvadājumiem, viņiem nav atbilstoša asu skaita, bieži vien tās ir parastas fūres ar puspiekabi – te gan ir pamats bažām par mūsu ceļiem.”

Vai mežizstrādātājiem vējgāzes nāk par labu? A. Bukonts ir pārliecināts: “Kopumā lielas svārstības tirgū nekad nav labas. Labi ir tad, kad ir mērena izaugsme. Bet, kad jaudu pietrūkst, visiem vajag un cenas ir augšā, tirgus kārtība izjūk. Tad rodas nepamatotas cerības, ka darbs šādā apjomā būs vienmēr. Bet, kad viss ir pāri, atkal jādomā, ko tālāk.”

Uzziņa

* LNMA apvieno 34 uzņēmumus.

* Nodarbina 2000 cilvēku.

* Apkalpo trešdaļu mežizstrādes un koksnes.

Tabula_12

Publikācija tapusi sadarbībā ar Meža attīstības fondu.

48 Komentāri

    1. kurā vietā ? 8 tūkstoši protams ka ne pēc nodokļu nomaksas , bet ja tā ir patiesība tad man pēc 9 klases ir jāiet vēl uz tehnikumu jāpabeidz tehnikums un tad jau cenas būs kritušās ,kautvai ja varētu pēc 9 klases iet strādāt par 8000 !nav problēmu!

  1. Ja nu par to 2000 euro algu cik stundas jàstrada un ja ko no tevis darba devējs prasa plēš tevi uz pusēm liekot raut tàs stundas tapec ari izdeg cilveks!
    Pas stradaju mezžizstràde.
    Un pat to 60 tonnu atļauju pavasari un rudeni tu iebrauc tur kur smagie brauc pec matreala pakaļ tur tikai ar bobiku var iebraukt

  2. Pie manas mājas kādu nedēļu ziemā visu nakti harvesters ducināja. Pa logu istabā spīdēja tāda gasma iekšā, it kā būtu pie sienas piebraucis lielais autobuss ar ieslēgtām gaismām. Pirmajā brīdī izskatījās, ka kosmiskais kuģis nolaidies un karpās pa mežu.

  3. tā alga pret stundām un darba apstākļiem vienalga nav adekvāta, un galu galā tu visu mūžu sities pa mežu un to naudu nav ne kur teret ne kad teret. baigi kādam gribas tādas izpriecas= cauru dienuvai nakti traktorā kamer pārinieks vagoniņā guļ, tad mainies un tu ej vagoniņā gulet. pat padirs jāiet mežiņā teikim 20 grādu salā un sniegā. gribetu redzet vai tie spriedelētāji kabinetos par tiem 2000 tukstošiem ietu tā strādāt

    1. Darbs pus gadu projām no ģimenes un ļoti grūtos sadzīves apstākļos, jo pastāvīgi jādzīvo maziņā vagoniņā bez absolūti nekādām ēstībām. Nevari ne nomazgāties, ne atpūsties. Vienīgais, ko vari ir strādāt, nepilnvērtīgi ēst un gulēt ar darba sviedriem piesukušos vagoniņā.
      Tapēc, Igor, nevajag runāt sliktu par hasvesteru operātoriem, ja nekā nezini. Nezini, tad klusē.

  4. Vai prasība necildināt, neatbalstīt žurnālistikas prostitūciju ir aizlegta prasība Latvijā? Vai “milzīgās” 2000 eiro algas sludināšana, neko nepasakot par nostrādātām darba stundām, neko nepasakot par ienākumu pēc nodokļu samaksas – salīdzinājumā ar darba devēja peļņu pirms nodokļu samaksas- ir aizliegta prasība Latvijā? LA, jūs ar šādiem žurnālistikas prostitūcijas ziediem melojat un mānāt tautu!

  5. Bukonts piedāvā palielināt atļauto svaru tādu, kāds līdzinā Somijā. Viņš runā tikai par savu kabatu, bet Latvijas ceļus nomaitāja tieši kokvedēji ar pārmērīgām kravām. Vai viņš sataisīs par savu naudu samaitātos ceļus? Cik miljardus viņš no mežizstrādes peļņas iedos ceļiem? Atbilde – tik, cik melns aiz naga.

    1. Tu vīspar zini ka balkiniekiem piekabam ir pa 4 rati uz katru asi, nevis kā fūrem pa 1 ratam tikai. Tā kā padomā kurš vairak bojā celus NEANDERTĀLIETI!

    1. Dirsana tīrā veidā,atnaks džekins no skolas sola,kasi 2000.?Labi ja vins minimalo sakasis,uz 2005.gada harvestera stradadams,pusi no laika pavadis remontos,par kuriem tapat negrib maksat😂Pec menesa nosplausies,un aizbrauks uz Kanadu.

  6. ko jau tur operatoram lidz parastam zagerim kas labi ja 500.men pelna a ta parsvara minimala alga. i cik veselibas vel paliek taja smirdigaja meza

  7. (pēc mūsu datiem, harvestera operatora vidējā bruto alga ir 2000 eiro mēnesī. ) Tas nu gan ir jaunums,gribētu zināt,kurā uzņēmumā tādu algu maksā? Vai kurā valstī?

  8. 2000 pirms nodokliem. 1/3nodoklos. Ir apm 1400 eiro rokaa. Ja sanaks stradat 300 km attalumā no mājvietas. Labakaa gadijumaa būs savi 50 eiro pa ceļu. Nedelaa. Menesii teiksim 4tras reizes uz brivdienam aizbraucot majas 200 eiro aiziet. Nerunajot par riepaam un apkopem. Kas šādi braucot var teikt 50 menesii klaat. Sanak 1400 – 250 =1150 eiro. Est gribaas. Savi 20 – 40eiro nedelaa. Majas neesi tak. Jaieperk līdzi un ar rezervi. 1150 – 150 = 1000 eiro. Pa 8 stundaam butu labi. Daudz man. BET tas ir pa 12 h vismaz. Ja paarinieks nav nodzeeties un nevar pabraukt vai vnk nav darbā. Un tad stradajot nevis 160 -180 h tu nostradaa 250 stundas menesii Vismaz!!!! Viss ok nauda patīk tak visiem. Tālāk staasts par lielo DD zagšanu ! Reali acis skatoties saka ka zog pat neparbaudot vai zog vai nē.
    Otrs pasaka ka nav darbs un tagad pus meesi sedi majas uz ceribu ka driiz atkal vares iet mežā. A rekjini griežās tak ne ?

  9. Kauns par jums, Latvijas Avīze. Jūs mānāt tautu, jūs pārdod patiesību , lai nodrošinātu sev “labklājību.” Pretīgi!

  10. Te laikam kā jau Latvijā taisa statistiku,izredzētie kas tuvāk pie augšas noteikti ka pellna ne tikai 2000 bet varētu pat teikt ka dubultā bet pārējie ……..nu tad vidēji tā sanāk.Ka augšējie ēd gaļu,apakšējie kāpostus tad vidēji ēdam kāpostu tīteņus. Kur jūs tos datus raujiet pa tik lielām algām vismaz būtu piemērus parādijuši lai cilvēki zin kur iet pieteikties darbā it sevišķi jaunajiem studentiem uz jaunas texnikas priežu silā pa 2 tuksoši algu mēnesī kas tu neēsi,bet kāda ir realitāte to jau jūs paši nojaušat veci lūžņi kuri nepārtraukti ir jāskrūvē tad vēl huiņa jāzāģē nu gribētu tādu vietu atras kur maksā pēc šī visa vēl 2000

  11. Vispar apbrinoju tos jaunos cilvekus iet mežā vergot par tādām kapeikām,gulet kaukados smirdigos vagoninos un esi projam no majam! Tas ko tur tas auns raksta par 2000 menesi ir pilnigas mulkibas.mežiniekiem jau driz beigsies labie laiki! cenas rudeni kokmatrealam kritisies par 40% tad visi privato mežu ipašnieki varēs kliņķīti paskrubināt!

  12. Nav probleema apstakljos un mezaa. Probleema ir juusos latviesi, kas negrib vnkarsi stradaat, bet sanjemt to algu par velti un tukshi muldeet.

    1. Kur tad ir tie, kas nāks uz laukiem strādāt? Jaunie ir vai nu luņi, kas neko negrib un nemāk, vai nu uz ārzemēm. Labus strādniekus ir gandrīz neiespējami atrast. Jāraujās vienam pašam pa to lauksaimniecību.

  13. Izklausās jau labi par tiem 2000€/mēn. Es saņemu 1200€ pirms nodokļiem, labi ka darba vieta sponsorē degvielu līdz objektam un vagonā arī par laimi nav jādzīvo. Katru dienu braukāju mājās, kas aizņem apm 1h vai vairāk, strādāju 12h dienā gan pa dienu gan nakti, kopā mēnesī (ja visas maiņas notiek un kopā ar braukāšanu mājās) nostrādāju 290 stundas un par to saņemu 1200€ ….
    Problēma, manuprāt un tajā latviešu skopumā un domāšanā tikai par savu kabatu, kad darbinieki paliek pēdējā vietā…. ir tikai laika jautājums kad šī sistēma sabruks un neviens negribēs strādāt mežā, varēsim ievest strādniekus kas strādā mežā

    1. Visur tā nau kur maksā.rukā ka muļķis bet nopelnito nesamaksā.man virs stradā par xārvarderistu.otra vieta kur bardaks.parados lidz kaklam naudas nau.un mašina ari visulaiku lust tos kilometrus braukajot.

  14. Kā strādā, tā arī pelna. Ja grib strādāt un māk,tad var arī nopelnīt ne tik vien, bet te jau čīkst tik, kādi apstākļi, kas tik vel nav labs. Nu tad strādājiet savās pilsētās no 8 lidz 17 un dzīvojet ar to kas ir.

  15. Sen jau visiem ir skaidrs, ka strādājot 8-17 algotu darbu, vai tas būtu Latvijā, vai starptautiskā uzņēmumā, neko nenopelnīsi, knapi sanāks dzīvošanai – samaksāsi par īri, nopirksi pārtiku un atkal gaidi algu, varbūt starplaikā atļaujoties kādu mazu prieciņu. Ne visi var atļauties, maksājot uzreiz, nopirkt salonā jaunu telefonu, datoru, auto, uzturēt sev krāšņu sievieti. Pievienojies cilvēkiem, kas pārvalda savu dzīvi! Nauda, protams, nevar kalpot kā pilnīgi visu problēmu risinājums. Bet, kā vēsta sena tautas gudrība, labāk sēdēt skaistā un jaudīgā pilnpiedziņas Audi kā ar nanoūdeni mazgātā trolejbusā. Aizpildi savu Laimīgo loto biļeti un sāc Jaunu dzīvi, kura pārspēj tavus pat vispārdrošākos sapņus. Starp citu, vai zini, ka nākošajā SuperEnalotto izlozē, kura notiks jau šovakar, Džekpots ir prātam neaptverami vairāk kā 129 miljoni euro? Es jau atkal nopirku pāris desmitu biļešu ar skaitļu variantiem un, kā ierasts, paķēru klāt vēl desmit SuperDraw biļešu, kur Džekpots ir vēl iespaidīgāks – 130 miljoni. Pamēģini satikt savu veiksmi arī tu! https://goo.gl/X17csF Un neaizmirsti izmantot loto brokera īpašo piedāvājumu! 😉

  16. Biju uz to interviju ar firmas pārstāvjiem ziemā Rīgā, viesnīcā Radisson Blue Daugava! Toreiz izrādīju interesi kā potenciālais smagās mašīnas šoferis. Informāciju par šo kompāniju redzēju FB reklāmās. Nu ko teikt, par algu gan toreiz nemaz neuzprasīju, laikam biju ar sniegto informāciju par darbu un iztēlošanos par dzīvi Kanādā apjucis, ka aizmirsu pat paprasīt par algu, kad man uzdeva jautājumu, vai ir kādi jautājumi. Nu to vismaz zinu. Vēl te rakstā neminēja to, ka vienu nedēļu tur strādā pa dienu, otru nedēļu pa nakti. Bija intervija, atstāju savu CV, bet tā arī vairāk nekādu uzaicinājumi uz darbu no firmas pārstāvjiem nesekoja. Intervija un prezentācija bija kaut kad pagājušā gada Novembrī. Pēc kādiem pāris vai trīs mēnešiem redzēju reklāmu, ka firmas pārstāvji atkal ieradīsies Latvijā. Domāju, vai būs kādā tālāk sekojoša informācija, uzrakstīju tiem FB messengerī. Prasīju, ka vienreiz jau biju uz interviju, vai man tagad otrreiz atkal jābūt. Atrakstīja, ka ja vienreiz jau biju, tad otrreiz nav obligāti jābūt. Tā arī pēc tam viss apklusa. Pie sevis visu pārdomāju, un secināju, ka būtu interesanti noteikti uz kādu gadu vai pusgadu apskatīt Kanādu, iegūt citu dzīves pieredzi, skatījumu uz dzīvi, bet pārcelties uz turieni pavisam uz dzīvi…piedodiet, tas laikam nav priekš manis. Ņemot vērā, ka Latvijā ir miera laiki, ārā mani neviens te nedzen, arestēt arī neviens netaisās un ēst man arī vēl te pietiek ko. Man tas tā dīvaini liekas, atšķirībā no citiem darba piedāvājumiem ārzemēs, kur tādā prasība nepastāv. Tas man drīzāk rada sajūtas kā sods, kā asociācijas ar izsūtīšanu, represijas. Tikai kaut kādā veidā brīvprātīgi. Nu nē, tas man nav pieņemami. Man jau kad jābrauc strādāt uz ārzemēm, un jāatstāj Latvija uz laiku, jau birst asaras, kur nu vēl pavisam. Sorry…!

  17. Harvesteru operatoriem ir vergu darbs nozaget neko tolkam nevar cirsmas sliktas vel vasisti cakare pratu par visadiem sikumiem videji maksa 0.75 centi par kubikmetsu lai nopelnitu algu 2000€ menesi janozage 2800 kubu bet ja limits uz traktoru ir 5000 kubu strada 4 cilveki mainas nekas nesanak pratigs nevienam pa vedertiesu stradajam

  18. Harvesteru operatoriem ir vergu darbs nozaget neko tolkam nevar cirsmas sliktas vel vasisti cakare pratu par visadiem sikumiem videji maksa 0.75 centi par kubikmetsu lai nopelnitu algu 2000€ menesi janozage 2800 kubu bet ja limits uz traktoru ir 5000 kubu strada 4 cilveki mainas nekas nesanak pratigs nevienam pa vedertiesu stradajam lai nestasta ka var tukstosus pelnit latvijaa meza es jau 12 gadus stradaju uz harvestera muguras nav vairs pajiet ir gruti josap mugura un operaciju nevaru atlauties uztaisit

  19. Velejos iet likt tiesibas uz šiem traktoriem,sakt stradat un gut pieredzi un domaju ka labi vares nopelnit ar normaliem darba apstākļiem,bet pec komentariem vairs negribas uz šo profesiju pusi skatities.,sapratu ka nav jegas meža trenkās kā tādu suni.

Atbilde uz vilks komentāru

Atcelt atbildi