Dzīvesveids, Lauku sēta

Aug buciņš, aug radziņi. Kā Pierīgas “Briežos” pieradina dambriežus

Zoodārza “Brieži” saimniecei Signei Utānei ļaudis jau sen vaicāja, kāpēc saimniecībā ar šādu nosaukumu ir  apskatāmi dažādi dzīvnieki, bet nav briežu. Tad nu pirms diviem gadiem Signe piepildīja šo savu un apmeklētāju vēlmi – vispirms iegādājās divus dambriežu puikas, vēl pēc dažiem mēnešiem – divas meitenes.

Puikām deva vārdus Makss un Morics, meitenēm – Trīne un Tīne. Visus četrus dambriedīšus atveda no kādas Latvijas briežu audzētavas. Tās īpašnieks bija pārliecināts, ka meitenītes ir gadu vecas, līdz ar to grūsnība tām vēl nevar iestāties. Dambriežu mātītēm dzimumgatavība iestājas ceturtajā dzīves gadā. Liels bija Signes pārsteigums, kad dažus mēnešus pēc ierašanās “Briežos” neilgi pēc Jāņiem viena no briežu meitenēm laida pasaulē mazuli. Acīmredzot iepriekšējais saimnieks bija nejauši kļūdījies un pārdevis jau pieaugušu, pie tam vēl grūsnu dambriežu meiteni. Mazajam briedēnam deva vārdu Teodors. Tiesa, savu mazuli briežu mamma ļoti slēpj un cilvēkus klāt nelaiž.

Buciņam aug radziņi
Vienā aplokā ar dambriežiem un vācu purva aitām zoodārzā “Brieži” mitinās arī stirnu buciņš Bembijs. Šobrīd viņš jau ir krietni paaudzies, bet aptuveni pirms pusotra gada viņu šosejas malā pavisam maziņu, saritinājušos kamolītī atrada Pilsrundāles pagastā. Naktī ļaudis mežā bija dzirdējuši šāvienus, acīmredzot mazā Bembija mamma bija nogalēta. Vietējie vēl kādu laiku gaidīja, cerēja, ka stirnu mamma parādīsies, bet tā nenotika. Vispirms Bembiju pieņēma un sāka barot ar pudelīti kādās vietējās mājās, vēlāk atveda uz zoodārzu pie Signes. Pirmās dienas mazulītis dzīvoja mājā kopā ar zoodārza saimnieces ģimeni, vēlāk skraidīja pagalmā kopā ar suni. Kad paaugās, to izmitināja aplokā kopā ar dambriežiem. Tiesa, no tiem Bembijs turas pa gabaliņu. Reiz riesta laikā jaunākais dambriežu puika Morics viņam ar ragiem stipri iebukņīja sānā. Brīdī, kad ciemojāmies “Briežos” (zoodārzs atrodas Pierīgā, pie ceļa starp Ulbroku un Sauriešiem), Moricam ragi vēl lepni turējās uz galvas, bet vecākais briedis Makss tos pirms pāris dienām bija jau nometis, tādēļ jutās nedroši un no otra briežu tēviņa turējās pa gabalu. Ragus dambrieži met katru gadu, un katru gadu tie izaug jauni. Pirmajos trīs gados ragi dambriežiem ir kā durklīši, bet no ceturtā gada aug lāpstveida. Mūsu ciemošanās laikā Signe ar lielu prieku pamanīja, ka savus pirmos mazos radziņus sagaidījis arī nepilnu gadu vecais Teodors.

Savvaļā nespēj iedzīvoties
Dambriežu puikas nāk Signei klāt un labprāt ēd no plaukstas graudus, bet Trīne un Tīne turas pa gabalu. Tas tāpēc, ka iepriekšējā dzīvesvietā brieži bija dzīvojuši lielā platībā, un acīmredzot meitenēm ar cilvēkiem ir bijis maz saskarsmes.

– Dambriežus vairākkārt Latvijā ir mēģināts aklimatizēt savvaļā, bet neveiksmīgi, – stāsta zoodārza “Brieži” saimniece, – tie spēj labi iedzīvoties tikai cilvēka koptos briežu dārzos. Acīmredzot Latvijas laika apstākļi dambriežiem nav īsti piemēroti. Briežu dārzos dambrieži ziemā papildus saņem ne tikai sienu, bet arī graudus – kviešus vai miežus –, burkānus un ābolus. Tiem jādod arī laizāmais sāls ar mikroelementiem, kas paredzēts meža dzīvniekiem. To var iegādāties Jelgavā lauksaimniecības preču veikalā “Laktro”, – stāsta Signe.

Lai zoodārza “Brieži” dambriežu saime justos vēl apmierinātāka ar dzīvi, Signe tuvākajā nākotnē iecerējusi apjozt ar sētu saimniecībai piederošo birztalu un dambriežus no aploka pārvietot uz to. Tur tie varēs dzīvot dambriežiem ļoti piemērotā vidē, baroties ne tikai ar zāli, bet arī skrubināt krūmus.

Dambrieži
* pastāv četras krāsu variācijas – brūni, brūni ar plankumiem, izteikti tumši brūni, gaiši brūni vai gandrīz balti
* mātīte ir pieaugusi 4 līdz 6 gadu vecumā, tēviņš – 5 līdz 9 gados
* riesta laiks – no septembra līdz janvārim
* grūsnība ilgst 8 mēnešus
* parasti dzimst viens 2 līdz 4 kg smags mazulis
* dzīves ilgums – 20 līdz 25 gadi

Pievienot komentāru