Bizness, Finanses

Sarežģītās sezonas dēļ “ALoja Starkelsen” piedzīvo ražošanas apmēru sarukumu par 10-15%

Kartupeļu cietes ražotājam “Aloja Starkelsen” ražošanas apmērs šosezon sarucis par 10-15% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada sezonu, jo uzņēmumam neizdevās sagādāt visu plānoto izejvielas apmēru, atzina uzņēmuma valdes loceklis Jānis Garančs.

Viņš teica, ka parasti kartupeļu cietes ražošanas sezona uzņēmumā ilgst no septembra sākuma līdz apmēram novembra sākumam. Savukārt šogad sezona bija īsāka nekā citus gadus, jo laikapstākļu dēļ kartupeļu ražas ievākšana novēlojās, līdz ar to ražošana uzņēmumā sākās trīs nedēļas vēlāk. Kartupeļus bija arī grūtības novākt un tie bija sliktākas kvalitātes nekā pērn. Tādēļ visu nepieciešamo izejvielas daudzumu neizdevās sagādāt un uzņēmuma ražošanas apmērs šosezon būs sarucis apmēram 10-15% robežās.

Garančs paskaidroja, ka problēmas radīja ne tikai kartupeļu ražas ievākšanas novēlošanās, bet arī samērā lielais bojājumu daudzums kartupeļos aukstuma un sala dēļ rudenī. Līdz ar to daudzi kartupeļi bija nederīgi cietes ražošanai. Tāpat kartupeļi bija dubļaināki, sliktākas kvalitātes, grūtāk vācami.

“Šodien plānojam pabeigt pārstrādāt to, kas novākts līdz šim. Tad, ja kādam izdosies vēl kaut ko novākt, mēs noteikti rūpnīcu iedarbināsim arī vēlāk, bet izskatās, ka ziema vairs nav aiz kalniem. Bijām plānojuši, ka palielināsim savu ražošanas apmēru par apmēram 40%. Diemžēl šis plāns nav iespējams, jo, ja vairāk nekā trešdaļu no plānotā kartupeļu apmēra neiegūstam, tad, protams, vairāk nevaram saražot,” sacīja Garančs. Iepriekš minēto iemeslu dēļ uzņēmuma ražošanas pašizmaksa šogad augusi, kas varētu atsaukties uz gala produkta – kartupeļu cietes – cenām, tām paaugstinoties

Viņš piebilda, ka kartupeļu audzēšanu Latvijā šogad negatīvi ietekmēja vēlāks pavasaris nekā citus gadus un tas, ka spēcīgo lietavu dēļ augusta beigās daudzi lauki Latgalē applūda, neraugoties uz labvēlīgo vasaru un to, ka kartupeļu raža solījās būt ļoti laba. Tieši Latgalē “Aloja Starkelsen” iegūst lielākos bioloģisko cietes kartupeļu apmērus. Vēlāk rudenī turpinājās lietavas, lauki kļuva slapji un kartupeļus kopumā Latvijā novākt bija milzīgas problēmas.

Garančs teica, ka uzņēmums apsvēra arī cietes kartupeļu importu no ārvalstīm, bet tā kā nepieciešamas konkrētas kartupeļu šķirnes ar augstāku cietes saturu, šādus kartupeļus sagādāt ir grūtāk. Tajās valstīs, kur ir tie ir pieejami, visus cietes kartupeļus nopērk vietējie ražotāji. Arī “Aloja Starkelsen” ar vietējiem zemniekiem slēdz ilgtermiņa līgumus, lai zemnieks būtu pārliecināts, ka visu ražu kompānija nopirks.

Vienlaikus uzņēmuma vadītājs informēja, ka “Aloja Starkelsen” pagājušo finanšu gadu, kas ilga no 2016.gada 1.septembra līdz 2017.gada 31.augustam, noslēdzis ar gandrīz astoņu miljonu eiro apgrozījumu, kas ir pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Viņš arī atzīmēja, ka “Aloja Starkelsen” aktīvi turpināja realizēt produkciju esošajos eksporta tirgos – valstīs, kur ražo bioloģisko pārtiku un kā izejviela ir nepieciešama bioloģiska kartupeļu ciete. Turpinājās sarunas arī ar potenciālajiem sadarbības partneriem par jaunu tirgu piesaisti. “Jaunākais no eksotiskajiem tirgiem, ko esam piesaistījuši, ir Āzija, kur ražo bioloģiskos produktus ASV un viņiem ir vajadzīgas mūsu izejvielas,” sacīja Garančs, atgādinot, ka eksports uz Āzijas valstīm aizsākās jau 2015.gadā.

“Aloja-Starkelsen” pamatkapitāls ir 259 131 eiro. Uzņēmuma lielākais īpašnieks ir pieder Zviedrijas kompānija “Sveriges Starkelseproducenter, forening” (97,93%).

Pievienot komentāru