Latvijā, Politika

Sausuma dēļ Ventspils novadā lūdz izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā

Ventspils novada domes deputāti 14. jūnija ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu vērsties Ministru kabinetā ar lūgumu Ventspils novada administratīvajā teritorijā izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā, informē domes pārstāvji.

Ventspils novada dome ir saņēmusi desmit zemnieku parakstītu vēstuli, kurā viņi pievērsuši uzmanību ilgstošajam sausumam Ziemeļkurzemē. Sausā un karsta laika dēļ lauksaimnieki var zaudēt teju visu vasarāju ražu. Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 9,1 mm, tas ir par 43% mazāk, nekā nepieciešams, savukārt maija 3. dekādē tie bija 2,3 mm, kas ir par 88% mazāk, nekā būtu vajadzīgs veģetācijas attīstībai. Secināts, ka maija 2. un 3. dekādē Ventspils novada Ances pagasta Vičakos nokrišņi vispār nav novēroti, lietus fiksēts 2. un 3. maijā, bet līdz 14. jūnijam zeme nav saņēmusi tik nepieciešamo valgmi, tādēļ Ventspils novadā būtiski cietušas lauksaimniecības zemju un kultūraugu platības.

Kā norāda Ventspils novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks, skarta lielākā daļa no 49 368,5 ha lauksaimniecībā izmantojamām zemes platībām, tādēļ deputāti pieņēma lēmumu lūgt Ministru kabinetu izsludināt ārkārtas situāciju vismaz 12 mēnešu periodā.

“Ārkārtas situācija jau izsludināta četros Lietuvas apgabalos, un arī mēs vēlamies atbalstīt novada lauksaimniekus, tādēļ vēršamies valdībā ar lūgumu realizēt atbalsta pasākumus krīzes situācijas pārvarēšanai. Zemnieki mūs informējuši, ka sausā laika dēļ var ciest 80% ražas, tas nozīmē, ka lauksaimniekiem būs problēmas nokārtot kredītsaistības un viņi cietīs zaudējumus,” acentē Mucenieks.

Ventspils novada pašvaldības deputāti ierosina Ministru kabinetu finansiāli atbalstīt novada uzņēmējus un iedzīvotājus, lai daļēji kompensētu ilgstošā sausuma dēļ radušos zaudējumus.

9 Komentāri

    1. Ja vajadzēs, iedos arī. Žēl, ka mūsdienās arvien mazāk cilvēku izprot, cik smagi ir nodarboties ar lauksiamniecību, kur tik daudz kas ir atkarīgs no laikapstākļiem. Kad neko nevar darīt, tikai skaties, ka topošā raža iet bojā sausumā vai nsolīkst lietavās.

  1. Kāpēc ZM nav izsludinājusi ārkārtas situāciju visā Zemgalē un Kurzemē? Govīm drīz nebūs, kur ganīties. Nopļautie zālāji izdeg nevis ataug. Pavasarī apsētie lauki izskatās nožēlojami. Drīz pat lietus neko nespēs saglābt.

  2. Kad tad lauksaimniekiem nav palīdzēts, kad gājis grūti. Zemkopība teju vienīgā nozare, kas gūst valdības atbalstu. Viņiem vismaz labi. Un neviens jau nesaka, ka nav jāpalīdz.

  3. Lauksaimniecība ir atkarīga no laika apstākļiem. Tā ir bijis visos laikos, bet tagad var vismaz cerēt uz Zemkopības ministrijas atbalstu.

  4. Tieši tā – lauksaimnieki vismaz var cerēt uz atbalstu, gadiem to ir saņēmuši. Viņiem ir paveicies par spīti tam, ka viņu darbs nav viegls.

  5. Re, Dūklavs jau paziņojis, ka nākamās nedēļas sākumā lūgs Krīzes vadības padomei izsludinat laukos ārkārtas stāvokli. Labi, ka ministrs neguļ un seko līdzi situācijai. Ja pagājušajā rudenī nebūtu izsludināta ārkārtas situācija pēc lietavās noslīcinātās ražas, daudzi zemnieki būtu bankrotējuši.

  6. Ļoti labi, ka izsludinās ārkārtas stāvokli. Lauksaimniecibā, par laimi, nav kā veselības aprūpē – ja saslimsti, ej un naudu meklē labdarības fondos vai kaut uz ielas ubago, lai nebūtu jānomirst.

Atbilde uz 222 komentāru

Atcelt atbildi