Laukos
Lauku sēta

Bites traki spieto, ko darīt? Atbild eksperts 16

Foto- Inita Šteinberga

Jautājums. Šovasar bites spieto kā trakas, bet medu nenes, lai gan viss apkārt zied. Ko darīt? ZIGMĀRS TUKUMĀ

Spieti rodas no bezdarbības

Bišu spietošana ir dabīgs process. Nav darba, nav ienesuma – bitēm rodas spietošanas noskaņojums, un tās nodarbojas ar jaunu ģimeņu radīšanu. Bišu instinkts liek tām doties prom un meklēt vietas, kur vairāk barības.Šogad ar spietiem sevišķi nomocījušies Kurzemē, jo tur lietus ticis vismazāk. Līdz ar to ziedu var būt daudz un ziedēšana bagātīga, taču bites nespēj paņemt augu nektāru – tas kļuvis pārāk biezs.

Spietošanas noskaņojumu veicina arī laikus nepaplašinātas bišu lig­zdas, neuzliktas magazīnas.

Ja daudzi augi zied vienlaikus un strauji, kā tas ir šopavasar, tad bites vispirms paņem sev tīkamāko augu nektāru, bet augi, ko citkārt nesmā­dētu, var palikt neapciemoti.

Cenšas saglabāt bišu masu

Patlaban galvenais ir saglabāt saimju lielumu, bišu daudzumu saimēs. Kad sausums mitēsies, lielās saimes varēs ievākt nokavēto. Redzot procesus dabā, biteniekam būtu bijis jāgatavojas laikus. Viens no paņēmieniem ir piemānīt bites, radot tām viltotu ienesuma sajūtu. Šim nolūkam noņem ievākto medu un piebaro bites ar nelielām cukura sīrupa porcijām. Lai saimei netrūktu darba, liek vilkt jaunas kāres.

Likvidē māšu kanniņas

Šādā periodā bites jāskata apmēram reizi nedēļā vai desmit dienās. Tad cītīgi izgriež visas māšu kanniņas, lai mazinātu spietošanas noskaņojumu. Tad var gadīties, ka pirmajam spietam seko daudzi pēcspieti (ar jaunām, neapsēklotām mātēm) un pat lielā saimē paliek tukšums. Taču tas ir tikai viens no pasākumiem un neglābs no spietošanas.

!!! Bišu rīcību stropā nosaka bites, kas dodas ārā un novērtē situāciju.

Veido atdaleņus

Lai remdētu bišu saimēs spietošanas trakumu, lielo pieaugumu var bremzēt, veidojot atdaleņus – ņemot bites un perus gan no viena, gan vairākiem stropiem.

No stropa uz atdaleņu kasti pārceļ vairākus rāmjus ar visām bitēm no lielās saimes. Rūpīgi jāskatās, lai nepaņemtu no stropa māti. Ja tā iezīmēta, tad atrast viegli, ja nav – vajadzēs cītīgi pētīt. Papildus no otras saimes var pievienot rāmjus ar periem. Ievieto atdalenī arī kāri ar barības krājumiem, vēlāk pievieno pāris tukšu rāmju darbam.

Viens no vienkāršākajiem atdaleņa veidošanas veidiem ir tam iedot peru kāri ar aizvākotu māšu kanniņu. Bišu masa lielajās saimēs būs mazināta, uz jauniem dējumiem atdalenī gan būs ilgi jāgaida. Turklāt jārēķinās, ka nelabvēlīgos laika apstākļos jaunajām mātēm var būt problēmas ar apsēklošanos. Izņemto rāmju vietā pamatsaimēs liek neizvilktas mākslīgās šūnu plāksnes.

!!! No viena stropa ņem kāres ar bitēm, no otra stropa – aizvākotās peru kāres bez bitēm.

Atdaleni no dravas aizved apmēram 2 km tālu, citādi lidojošās bites var atgriezties vecajās mājās. Ja atdalenis jāpatur dravā, to var novietot pie vecā, spēcīgā bišu stropa. Lielo stropu nedaudz pagriež vai panes mazliet sāņus. Daļa bišu apjuks un darbu karstumā pievienosies atdalenim.

Spieti ir labi

Ja izdodas spietu noķert, tas ir vērtīgs saimes sākums. Sevišķi šajā bezienesuma periodā spiets čakli turpinās darboties. Ja arī nav nektāra, ko nest, spietu var nodarbināt šūnu vilkšanā. Spietam liek jaunas, neizvilktas šūnas. Tas būs ieguldījums jau nākamā gada medus ražā, jo pavasarī būs jaunas šūnas, ko likt stropos.

Ar laiku spiets var kļūt par labu saimi. Ja nav plānots palielināt saimju skaitu, jaunās saimītes var apvienot vai pievienot kādai citai saimei. Lai bites labāk pieņemtu cita citu, abām saimēm der apsmidzināšana ar medusūdeni.

Apvienojot divus atdaleņus, izvērtē, kura māte darbojusies labāk, kurš attīstījies sekmīgāk. Otram pirms apvienošanas māti likvidē. Jauno spieta saimi var novietot kaut blakus saimei, no kuras tas iznācis. Spieta bites uz veco stropu vairs neies.

Bišu saimi (arī atdaleni, spieta saimi) nedrīkst ilgi atstāt bez mātes. Drīz vien radīsies viltus bišu mātes – tranenes. Šādu saimi izlabot grūti. Labāk to likvidēt (izkrata bites dravas malā uz segas, mājiņu aiznes, un lidojošās bites pievienosies citām saimēm).

Daži bitenieki likvidējamo saimi (vai iznākušo spietu) vakarā ielaiž citā stropā. Taču tas ir riskanti, jo cīņā, kas sāksies stropā, var iet bojā abas mātes. Ja šo metodi izlemj izmantot, tad bites (gan stropā dzīvojošās, gan jaunpienācējas) arī der nosmidzināt ar medusūdeni.

Galerijas nosaukums

KONSULTĒJIS ANTONS MIKOSS

PADOMI

Laista nektāraugus

Lai bitēm būtu kaut mazliet iespēja ievākt nektāru, dravas tuvumā iesētos bišu nektāraugus (facēliju, galegu), kā arī citu ziedošu augu kultūru var palaistīt vai parasināt. Protams, no tā bites neievāks lielu medus ražu, bet tomēr kaut kāds atspaids būs.

Var šķist, ka atkal lieki izdevumi, taču tā kaut mazliet amaksāsies nektāraugu sēšanā ieguldītie līdzekļi un izdosies mazināt bezienesuma sajūtu bitēm, līdz ar to – saglabāt bišu masu.

Ganībām sēj ugunspuķes

Labu medus ražu bites iegūst no ugunspuķēm jeb vējkaņepēm, kas aug izcirtumos. Tās var iesēt izcirtumā savas dravas tuvumā vai vietā, kur varēs aizvest ganos ziedēšanas laikā. Šim nolūkam sagriež noziedējušās ugunspuķes, kad tās sāk pūkoties. Sasien slotās. Šīs slotas sasprauž jaunajā izcirtumā. Ugunspuķes pašas sasēsies, un pēc gada būs skaisti ziedošs izcirtums bišu ganībām.

Saudzē kļavas

Bišu barībai labi nektāraugi ir koki. Viens no labākajiem pavasara ziedētājiem ir kļavas un ošlapu kļavas. Ja tās aug dravas tuvumā, nevajag nozāģēt kā mazvērtīgu koku. Kļavas gan aug ātri, taču ziedēt tādā apjomā, lai bitēm būtu kāds labums, sāks ne agrāk kā astotajā, desmitajā dzīves gadā. Līdzīgi labs atspaids bitēm ir ozols ziedēšanas laikā, taču tas sāks ziedēt tikai ap 20. dzīves gadu. Izcilas, protams, ir liepas, taču nektāru no to ziediem var paņemt tikai retos gados. Labās dārza vietās liepas medo (sakrīt apstākļu kopums, kad ziedi izdala nektāru un bites to var paņemt) aptuveni ik pēc trim gadiem, sliktākās – pat tikai katru astoto gadu var tikt pie liepu medus.

LA.lv