Laukos
Graudkopība

Sējas tehnoloģijas ziemas rapšiem – kura labāka?0

Foto: LETA

Oskars Balodis, LLKC Augkopības nodaļas vadītājs

Arvien populārāka kļūst kultūraugu sēja, izmantojot samazinātu augsnes apstrādi vai tiešo sēju. Latvijā pētījumu par tiešās sējas ietekmi uz kultūraugu augšanu ir ļoti maz, īpaši par tiešās sējas ietekmi uz ziemas rapšu augšanu un attīstību.

Agronomiem galvenais uzdevums veiksmīgai rapšu audzēšanai ir nodrošināt pietiekamu augu skaitu uz kvadrātmetru, lai pirms ziemas būtu labi attīstīti augi neatkarīgi no augsnes apstrādes veida.

Citvalstu pētījumi

Citvalstu pētījumos var atrast plašāku informāciju par ziemas rapšu audzēšanu, izmantojot samazinātu augsnes apstrādi. Tajos novērots, ka rapšu laukdīdzība ir līdzīga neatkarīgi no augsnes apstrādes veida, tomēr minimālajā apstrādē sēklas gultne un mitrums bija labāks nekā konvencionālajā jeb tradicionālajā variantā. Citos pētījumos novērots, ka laukdīdzība rapšiem ir labāka, lietojot minimālo augsnes apstrādi, bet slāpekli rudenī rapši izmanto labāk konvencionālajā augsnes apstrādes variantā.

Novērota lielāka nezāļainība, ja izmanto minimālo augsnes apstrādi. Tāpat citviet novērots, ka lielāka sēklu raža iegūta, lietojot minimālo augsnes apstrādi, jo ražas pieaugumu nodrošina pieejamā ūdens daudzums. Tomēr daži autori norāda, ka smagās aug­snēs, lietojot minimālo augsnes apstrādi, rapšu raža ir mazāka nekā konvencionālajos variantos.

Ja izmantota minimālā augsnes apstrāde, novērota sliktāka sakņu augšana – samazinās saknes masa un mietsaknes garums. Sakņu sistēmas attīstībā atkarībā no augsnes apstrādes veida novērota sakarība starp augsnes pretestību un saknes, kā arī piesakņu garumu 5–10 cm dziļā augsnē.

Latvijā Zemgales reģionā pietiekamu augu skaitu ražas veidošanai veģetācijas laikā nodrošina izsējas norma, kas ir ne mazāka par 50–60 dīgtspējīgām sēklām uz 1 m2, tomēr svarīgs ir sējas laiks un laukdīdzība. Tomēr Latvijai tuvākajā reģionā, Lietuvā, pētījumā vislielākās ražas iegūtas, ja augu biezība ir no 50 līdz 70 augu uz 1 m2.

Runājot par augu biezību, nedrīkst aizmirst rapšu ražas kompensācijas mehānisma darbību, kur, piemēram, kādā pētījumā atklājas, ka ar dažādām izsējas normām jeb atšķirīgām augu biezībām ir iegūtas ražas, kas nav bijušas būtiski atšķirīgas. Augu konkurences un ražas kompensēšanas mehānisma dēļ sējums ar mazāku biezību dod tādas pašas ražas kā biezi sējumi.

Izmēģinājums Vecaucē

LLU MPS Vecauce 2018. gada rudenī noslēdzās izmēģinājums par sējas tehnoloģiju salīdzinājumu ziemas rapšos ar mērķi analizēt auga augšanu un attīstību atkarībā no sējas tehnoloģijas un izvērtēt sējas tehnoloģiju ekonomisko efektivitāti.

Demonstrējums iekārtots ar trim izmēģinājuma variantiem: 1. – diskotā rugainē (ar rindstarpu attālumu 12,5 cm); 2. – tiešā sēja (ar rindstarpu attālumu 12,5 cm); 3. – tiešā sēja (ar rindstarpu attālumu 25 cm).

Izvēlētā agrotehnika

Izmantota ziemas rapšu šķirne ‘President’ F1. Priekšaugs – ziemas kvieši (salmi novākti). Dienu pirms sējas veikta diskošana (1. variantam). Kopā ar sēju lietots mēslojums Yara Mila NPK 7-20-28 300 kg/ha. Demonstrējuma sēja notika 18. augustā ar izsējas normu 50 dīgtspējīgu sēklu uz 1 m2. Sējmašīna – Multiva Combi 300. Sējas dziļums 2–2,5 cm.

Nezāļu ierobežošanai lietots herbicīds Metazamix 0,8 g/l + Rapsan 500 SC 0,5 g/l (1.09.) un Targa Super 0,75 l/ha (17.09.). Pavasarī, veģetācijai atsākoties (15.04.), lietoja amonija nitrātu (34,4%) 200 kg/ha. Aprīlī netika veikti augu aizsardzības pasākumi. Aprīļa beigās (28.04.) lietoja otro slāpekļa papildmēslojumu (N30+10S) 200 kg/ha. Neilgi pirms ziedēšanas, kad rapši bija sasnieguši pumpuru stadiju, vēlreiz lietoja slāpekļa mēslojumu (N30+10S) 150 kg/ha, tādējādi nodrošinot kopējo slāpekļa normu 195 kg/ha.

Baltās puves ierobežošanai lietoja fungicīdu Cantus Gold ar devu 0,5 l/ha. Pirms ražas vākšanas, lai atvieglotu kulšanu, tika lietots desikants Reglons Super 2,5 l/ha.

Augsne – smilšmāla velēnu karbonātiskā ar šādiem agroķīmiskajiem rādītājiem: pHKCl – 6,7; P2O5 – 231 mg/kg augsnes; K2O – 166 mg/kg augsnes; trūdvielu daudzums – 3,7%.

Novērojumi veģetācijas periodā

2017. gada rudenī, kad gaisa vidējā diennakts temperatūra nokritās zem 5 ºC, visiem variantiem noteica rapšu svarīgākos biometriskos rādītājus (30.10.) – auga masu, lapu skaitu, saknes kakla diametru un augšanas punkta augstumu virs zemes. Lai pavasarī novērtētu sējumu ziemcietību, pēc divām vērtēšanas metodēm – augu saglabāšanās pēc ziemas (augu skaits rudenī pret augu skaitu pavasarī, %) un ziemcietība pēc 9 ballu skalas – noteica augu biezību un vizuālo novērtējumu.

Vecaucē, līdzīgi kā citviet Zemgalē, 2017. gada augusts bija sauss, kas apgrūtināja augsnes apstrādi un sēju. Nozīmīgi nokrišņi, kas pārsniedza 1 mm, tika reģistrēti tikai 2. septembrī (31,4 mm). Kopumā septembris bija lietains (135,8 mm), un augsnē atgriezās nepieciešamais mitrums rapšu attīstībai. Oktobris arī bija lietaināks nekā parasti, bet sējumā nenovēroja augsnes lielā mitruma nelabvēlīgo ietekmi, kā arī ūdens uzkrāšanos. Rudenī bija pietiekama temperatūra rapšu attīstībai, tomēr zemā temperatūra oktobra vidū nelabvēlīgi ietekmēja rapšu attīstību.

Ziemas rapšu attīstībai 2018. gada sezona MPS Vecauce nebija labvēlīga. Galvenie iemesli bija izteikts mitruma trūkums un augstā gaisa temperatūra vasaras mēnešos, kas pastiprināja ūdens deficītu. Veģetācija rapšu izmēģinājumā atjaunojās salīdzinoši agri – 6. aprīlī –, lai gan iepriekšējos izmēģinājuma gados veģetācija bija atsākusies vēl agrāk.

Pavasarī laukā netika novērotas ziemošanas problēmas. Aprīlī Vecaucē bija ļoti mērena temperatūra un pietiekami nokrišņi, kas veicināja papildmēslojuma izmantošanos un vienmērīgu rapšu attīstību. Maija pirmajās dienās vēl tika novēroti nozīmīgi nokrišņi, bet, sākot ar 2. maiju, vairs nebija būtiski nokrišņi, un maijs bija viens no sausākajiem mēnešiem šajā veģetācijas periodā.

Jūnijs vērtējams kā karsts, kas pastiprināja ūdens trūkumu sējumā. Kopumā jūnijā no­­krišņu summa arī bija mazāka nekā ilggadīgie dati, kas joprojām pastiprināja sausumu, lai gan jūnija 3. dekādē uzlija vairāk, bet tas nespēja kompensēt mitruma deficītu sējumā, un jāņem arī vērā, ka gaisa temperatūra bija augstāka nekā ilggadīgā, kas pastiprināja ūdens trūkumu augos. Veģetācijai tuvojoties beigām, rapši pamazām nokalta.

Izmēģinājuma rezultāti

Rapšu attīstības novērojuma rezultāti rādīja, ka vienmērīgāk un straujāk attīstījās diskotajā variantā sētie rapši.

Augu biezība. Oktobra beigās tika uzskaitīta ziemas rapšu biezība visos demonstrējuma variantos. Vislielākā augu biezība – 34 augi uz m2. Ievērojami mazāka biezība novērota tiešās sējas variantos – 21 augs uz m2 ar rindstarpu attālumu 12,5 cm un 19 augi uz m2 ar rindstarpu attālumu 25 cm. Lai arī vizuālie novērojumi liecināja, ka diskotajā variantā augi attīstījās labāk, tomēr rapšu biometrisko rādītāju rezultāti rādīja, ka augu attīstība visos variantos bija līdzīga (sk. tab.).

Augu masa. Auga masa bija salīdzinoši maza, vidēji tā nepārsniedza 13 gramu, tomēr nevienmērīgās rapšu dīgšanas dēļ augi bija nevienmērīgi attīstījušies. Rapšiem lapu skaits bija robežās no 5 lapām mazākajiem augiem līdz 9–10 lapām lielākajiem, vidēji – 7,7 lapas.

Vislielākais augšanas punkta augstums virs zemes novērots tiešās sējas variantā ar rind­starpu attālumu 25 cm (19,5 mm), bet kopumā šis rādītājs bija vēlamajās robežās, lai rapši veiksmīgi pārciestu ziemu. Saknes kakla diametrs visos variantos bija līdzīgs, tomēr lielākais tas novērots diskotajā variantā (5 mm).

Kopumā biometriskie rādītāji liecina, ka rapši pirms ziemas bija sagatavojušies, lai to veiksmīgi pārciestu, bet augi sasniedza mazus līdz vidējus izmērus, kas norāda uz lauka vidēju sēklu ražas potenciālu nākamajā sezonā.

Novāktā raža. Sēklu raža tika novākta 19. jūlijā, kas vērtējams kā ļoti agrs termiņš, bet tas bija karstās un sausās vasaras dēļ, jo augi pastiprināti nokalta. Ražas līmenis vērtējams kā zems. Diskotajā variantā ieguva 2,3 t/ha, tiešajā sējā ar 12,5 cm ieguva 2 t/ha un tiešajā sējā ar 25 cm – 1,9 t/ha.

Sēklas kvalitāte. Starp sējas tehnoloģiju variantiem netika novērota atšķirība sēklas kvalitātes rādītājiem. Eļļas daudzums bija 42,8%.

Ekonomiskie aprēķini

Aprēķini tika veikti, salīdzinot variantus attiecībā pret to variantu, kas deva vismazāko sēklu ražu. Attēlā redzams, ka lielāko ekonomisko ieguvumu deva variants, kur rapši tika sēti diskotā augsnē. Lai gan diskošanas izmaksas vienam hektāram bija ievērojamas – 29,6 eiro –, tomēr iegūtās sēklu ražas starpība starp tiešās sējas variantiem bija gana liela, lai tās vērtība nosegtu augsnes apstrādes izmaksas un vēl papildus dotu 114,72 eiro ieguvumu uz hektāru. Tā kā rapšu sēklas cena vienmēr ir salīdzinoši augsta, tad jāsecina, ka augstas ražas iznākums neatkarīgi no audzēšanas tehnoloģijas ir svarīgākais.

Tiešās sējas tehnoloģijas kļūst arvien atzītākas saimniecību vidū, tāpēc jāturpina pētīt un demonstrēt tiešās sējas ietekmi uz sēklu ražu, augsni, papildus veicot ekonomiskos aprēķinus.

Secinājumi

= Diskotajā variantā pirms ziemas novērota būtiski lielāka augu biezība nekā tiešās sējas variantos.

– Tiešās sējas variantos sliktākas un nevienmērīgākas dīdzības dēļ ziemas rapši attīstījās nevienmērīgāk.

– Rapša biometriskie rādītāji – auga masa, lapu skaits, augšanas punkta augstums un saknes masa – diskotajā un tiešās sējas variantā bija līdzīgi.

– Vislielāko sēklu ražu deva variants, kur rapši sēti diskotā augsnē, salīdzinot ar tiešās sējas variantiem (sēklu ražas pieaugums attiecībā pret tiešās sējas variantu ar 12,5 cm bija 0,3 t/ha un pret variantu tiešajā sējā ar 25 cm rindstarpu – attiecīgi 0,4 t/ha.

– Diskotajā variantā sēklu ražas starpība starp tiešās sējas variantiem bija gana liela, lai tās vērtība nosegtu augsnes apstrādes izmaksas un vēl papildus dotu 114,72 eiro ieguvumu uz hektāru.

Vairāk lasiet žurnāla Agron Tops augusta numurā

LA.lv