Laukos
Dārzeņi un augļi

Sēlijā izkrāpti platību maksājumi par smiltsērkšķiem 250 000 eiro apjomā5


Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: Valdis Semjonovs

Lietuvas uzņēmējiem piederošā SIA “North East Group”, kas atrodas Sēlijā, atbalstam deklarējusi saņemšanas nosacījumiem neatbilstošas smiltsērkšķu platības, par kurām atbalsts arī iepriekšējos gados izmaksāts kopumā 250 000 eiro apmērā.

Lauku atbalsta dienests (LAD) nolēmis saimniecību sodīt un vēl vērtē, cik lielu summu prasīt atmaksāt.

LAD skaidro, ka dienests kopā ar Latvijas Augļkopju asociācijas speciālistiem veica kontroli saimniecībā un konstatēja, ka smiltsērkšķu audzēšana tur nenotiek atbilstoši pieņemtajai agrotehniskajai praksei. Attiecīgie konkrētās kultūras stādījumi nebija atbilstoši, lai par tiem varētu saņemt maksājumus. Līdz ar to LAD izlēma par šīm platībām saimniekam atbalstu neizmaksāt, kā arī piemērot soda sankcijas.

Par 2019.gadu saimniecība nesaņems maksājumus, kas saistīti ar smiltsērkšķu audzēšanu. Turklāt tiks piemērota soda sankcija, kas vienāda ar nepamatoti pieprasītā atbalsta apjomu. Paralēli tiek vērtēts atprasāmā finansējuma apjoms par iepriekšējiem gadiem, jo ir aizdomas, ka arī iepriekšējā gadā smiltsērkšķu audzēšana nav notikusi atbilstoši vispārpieņemtai praksei. Pieteikuma un kontroles rezultāti vēl tiek vērtēti sadarbībā ar nozares ekspertu.

LAD neatklāja plašāku informāciju, tostarp nepamatoti saņemtā atbalsta apmēru un to, kādas soda sankcijas plānots saimniecībai piemērot, jo konkrētā lieta ir procesā, tiek izvērtēta un saimniecība sniedz skaidrojumus.

Savukārt Latvijas Augļkopju asociācijas pārstāvis no Smiltsērkšķu audzētāju apvienības Andrejs Brūvelis apstiprināja, ka LAD kopā ar viņu kā asociācijas speciālistu veica kontroli saimniecībā “North East Group”, kura platību maksājumu atbalstam bija deklarējusi smiltsērkšķu 180 hektāru platībā. Reids notika šā gada 28.augustā, kad Brūvelis kopā ar LAD inspektoriem vienas dienas laikā paspēja apbraukāt apmēram 50 hektārus. Pārējo platību LAD inspektori apsekoja paši.

Pēc Brūveļa teiktā, situācija visās atbalsta pieteiktajās platībās bija ļoti līdzīga, un šī saimniecība nebija tiesīga saņemt atbalstu. Smiltsērkšķu stādus bija grūti atrast, jo to skaits uz milzīgo platību bija ļoti mazs – maksimāli 60 stādi uz vienu hektāru, lai gan augļu ieguvei paredzēto smiltsērkšķu stādu minimālajam skaitam, atbilstoši normatīvajiem aktiem, bija jābūt no 1250 līdz 1650 uz hektāru.

Apdobes bija nekoptas un stādi ieauguši nezālēs. Puse no atrastajiem stādiem bija nokaltuši, bet augošie stādi bija vārgi.

Apsekotajos laukos attālums starp smiltsērkšķu stādu rindām bija četri metri, bet pašās rindās auga gandrīz tikai nezāles. Rindstarpas bija pļautas, labi saskatāmas, bet, iespējams, nolūkā maldināt attālināto LAD monitoringu. Brūvelis piebilda, ka stādu sakņu sistēma liecina par to, ka saimniecība tos nebija iegādājusies stādu audzētavā, bet tās bija savvaļas audzēs izraktas smiltsērkšķu sakņu atvases. Par to liecināja arī uz vairākiem krūmiem konstatētie sīkie augļi.

“Apsekotie lauki nekādi nevarēja kalpot smiltsērkšķu augļu ieguvei, jo augošo krūmiņu skaits ir niecīgs, tie ir ļoti vārgi un apdobes nav koptas,” sacīja Brūvelis, norādot, ka pēc savvaļas smiltsērkšķu augļiem nav pieprasījuma tirgū.

Pēc Brūveļa teiktā, pati saimniecība situāciju uz atbalstam pieteiktā lauka skaidrojusi ar slapjumu 2017.gadā un sausumu 2018.gadā, kas kavējis smiltsērkšķu ieaugšanu. Brūveļa ieskatā, sausumu nevar uzskatīt par iemeslu, kā dēļ smiltsērkšķu platības kļuva atbalstam neatbilstošas, jo smiltsērkšķiem obligāti jāparedz laistīšanas iespējas. Turklāt citai smiltsērkšķu audzētājai 55 kilometru attālumā iepriekšējos gados nebija problēmas ne ar sausumu, ne arī slapjumu laukos pat reljefa zemākajās vietās.

Pēc Brūveļa teiktā, saimniecība “North East Group” saņēma 125 000 eiro platību maksājumu atbalstu ikvienā no iepriekšējiem diviem gadiem, līdz ar to kopumā tā nepamatoti līdz šim saņēmusi 250 000 eiro atbalstu.

Informācija “Firmas.lv” liecina, ka SIA “North East Group” ir reģistrēta 2016.gadā, un tās pamatkapitāls ir 2800 eiro. Kompānijas lielākais īpašnieks ir Lietuvas iedzīvotājs Gerhards Jonaitis (50%), bet atlikušās kompānijas kapitāldaļas uz pusēm pieder lietuviešiem Jurgitai Šaknītei un Andrjum Karpavičam. Kompānijas aizvadītā gada finanšu pārskata peļņas un zaudējumu aprēķinā nav norādīts apgrozījums, bet tikai peļņa 124 191 eiro apmērā.

LA.lv
LE
LETA
Laukos
Lopkopības un putnkopības nozares uzņēmumu līderis pērn – “Putnu fabrika “Ķekava””
7 stundas
LE
LETA
Laukos
Kariņš tiksies ar lauksaimniecības organizāciju pārstāvjiem
8 stundas
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
Augu aizsardzības līdzekļu sarukumam līdzi nāk cits nepatīkams pārsteigums
8 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA
Latvijā
Valsts pārņems Rīgas un Ventspils ostas
24 minūtes
LE
LETA
Ekonomika
Lidosta “Rīga” izstāsies no Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas
32 minūtes
LE
LETA
Latvijā
Lembergs atkāpies no Ventspils brīvostas pārvaldes valdes
2 stundas
LE
LETA
Dabā
Gaidāma aukstākā nakts šonedēļ. Prognoze trešdienai
1 stunda
OZ
Olafs Zvejnieks
Ekonomika
Olafs Zvejnieks: Vai ES fondu “neizpļekarēšana” ļauj sasniegt Latvijas stratēģiskos mērķus
1 stunda