Laukos
Piensaimniecība

Sezonas aktualitāte – karstuma stresa sekas ganāmpulkā1

Foto – Valdis Semjonovs

Egils Jutinovičs, Vidzemes veterinārā servisa veterinārārsts

Katram notikumam ir savas sekas. Bieži tās sākam izjust tad, kad notikušais ir jau piemirsts un vairs nav aktuāls. Līdzīgi ir ar govīm un teļiem, kuri bijuši pakļauti karstuma stresa kaitīgajai iedarbībai. Diemžēl sekas šajā gadījumā būs vēl jūtamas vairāku mēnešu vai pat gadu garumā. Ja tam noticam un vēlamies finansiālos zaudējumus samazināt, rodas jautājums – ko darīt?

Precīzāk būtu teikt – ko tieši man darīt, jo dzīvnieku mītnes un turēšanas apstākļi dažādās saimniecībās ir atšķirīgi. Ieteikums ir sākt ar pamatlietām, jo viss ir tāpat kā dzīvē – kamēr neesi beidzis pamatskolu, universitāti pabeigt nav iespējams.

Kas ir karstuma stress?

Kas tad šajā gadījumā ir pamatlietas? Jāsāk ar karstuma stresa izpēti un atbildi uz vairākiem jautājumiem. Kas ir karstuma stress, un kas to izraisa? Kādu ietekmi tas atstāj uz organismu? Kā to var izmērīt vai noteikt? Kā karstuma stresu un tā kaitīgo ietekmi var samazināt?

Karstuma stresa vienādojums ir starpība starp to siltumu, ko govs saņem, un govs spēju šo siltumu atdot jeb kliedēt. Ja uzņemtais siltums ir lielāks nekā spēja to kliedēt, sākas dzīvnieka pārkaršana. Jāatceras, ka govij liels siltuma daudzums rodas vielmaiņas dēļ, īpaši spureklī mikroorganismiem pārstrādājot barību jeb mikrobiālās fermentācijas procesos.

Siltums no vielmaiņas + siltums no apkārtējās vides > nekā govs spēja siltumu atdot.

Šeit vēlos piebilst, ka siltuma kliedēšana notiek ar enerģijas palīdzību. Respektīvi, tā enerģija, kas varētu tikt izmantota citiem mērķiem, piemēram, piena ražošanai, tagad tiek izmantota organisma dzesēšanai, un loģiski, ka izslaukums samazinās.

Jārēķinās arī ar to govs īpatnību, ka tai ir salīdzinoši zema sevis atdzesēšanas efektivitāte – tikai 10% no tā, ko spēj cilvēks. Govij nav efektīvi attīstīts svīšanas process, un tā, lai sevi krīzes brīžos atdzesētu, sāk straujāk elpot, līdz beidzot elso ar vaļēju muti.

Der atcerēties, ka karstuma stress rada ievērojamus finansiālus zaudējumus, kas var sasniegt vairāk nekā 400 eiro uz govi gadā. Tāpat jāņem vērā dzīvnieku labturības aspekti. Nav noslēpums, ka patērētāja jeb sabiedrības ieinteresētība par to, kādos apstākļos tiek turēti dzīvnieki, tikai pieaug. Ieraugot govis, kas elso ar vaļēju muti un tām līst siekalas, apmierināto nebūs, tādējādi sabiedrībā var samazināties piena produktu patēriņš.

Vēl jārespektē fakts, ka govis arvien vairāk tiek selekcionētas efektīvai ražošanai ar spēju daudz apēst un šo barību efektīvi pārvērst pienā. Tāpēc arī vielmaiņas procesi norit ļoti intensīvi ar lielu siltuma daudzuma izdalīšanos.

Karstuma stresa ietekme uz dzīvnieku

Ja dzīvnieki cieš no karstuma stresa, tiem ir:
– samazināta ēstgriba;
– samazināta produkcijas ra­žošana;
–  spurekļa acidoze;
– samazināts tauku un olbaltumvielu daudzums pienā;
– samazināta atražošanas spē­­ja, jo dzīvnieki neizrāda meklēšanos, kā arī samazināta apaugļošanās spēja un embriju bojāeja;
– palielināts klibums;
– palielināta dzīvnieku sa­­slimstība, hronisku slimību saasināšanās;
– dzīvnieku nobeigšanās.

Dažas pazīmes, kas liecina par to, ka govs cieš no karstuma stresa, ir viegli pamanīt. Piemēram, paaugstināta rektālā temperatūra, paātrināta elpošana, izslaukuma samazinājums un citas. Taču iekšējie procesi, kas saistīti ar imūnsistēmas bojājumiem, oksidatīvā stresa kaitīgo ietekmi, traucētu spurekļa darbību, palielinātu enerģijas vajadzību u. c., paliek neredzami. Vēlos uzsvērt, ka karstuma stresa kaitīgā ietekme sākas jau tad, ja TMI (THI) sasniedz 65. Izrādās, īpaši jutīgi ir embriji no 1. līdz 6. dzīves dienai. Šajā attīstības stadijā tiem nav karstuma izturīgu proteīnu. Sasniedzot ķermeņa temperatūru 39 oC, tie var iet bojā.

Tāpat ir vairāki pētījumi (piemēram, Anim Reprod v.10. N.3. 322.–333. lpp. jūlijs/septembris 2013. g.), kas apliecina, ka karstuma stress ietekmē oocītus vismaz 120 dienas, pirms tie kļūst par olšūnu. Respektīvi, ja govs cietusi no karstuma stresa jūlijā, tad sekas būs vēl līdz decembrim, apaugļošanās rezultāti būs ievērojami zemāki, būs palielināts sēklošanas reižu skaits.

Pārsteidzošs bija žurnālā Hoard’s Dairymen publicētais pētījums. Govīm, kas cietušas no karstuma stresa grūsnības un īpaši cietstāves laikā, dzimst pēcnācēji ar samazinātu produktivitāti. Piemēram, šo govju meitām izslaukuma samazinājums ir 928 kg pirmajā laktācijā un 764 kg otrajā laktācijā. Taču ietekme saglabājas arī govju mazmeitām jeb otrajai paaudzei. Respektīvi, mazmeitu izslaukums bija par 890 kg mazāks pirmajā laktācijā un par 1597 kg otrajā laktācijā.

 

Kā novērst vai mazināt karstuma stresa ietekmi

Labā ziņa šajā stāstā ir tā, ka karstuma stress ir izmērāms lielums un ir iespēja to samazināt vai novērst.

Viens no rādītājiem, kas var liecināt par karstuma stresu govīm, ir elpošanas biežums, kas lielāks par 60 reizēm minūtē. Ko darīt?

Ja iespējams, jānodrošina dzīvniekiem ēna, jo, vismaz par 30% atrodoties saules radiācijas ietekmē, karstuma stress var palielināties. Ūdens un vēlreiz ūdens – tīrs, svaigs, auksts ūdens, kas brīvi, neierobežoti pieejams no tīrām dzirdnēm. Vēlamais dzirdnes perimetrs uz govi ir 6–10 cm. Tāpēc aicinu investēt īpaši šajā karstajā laikā dzirdņu tīrīšanā vismaz reizi dienā un pludiņtelpu tīrīšanā reizi nedēļā. Dzīvnieki pastiprināti izdala ūdeni kopā ar elektrolītiem gan elsojot, gan svīstot. Tāpēc ir ļoti svarīgi tiem veicināt vēlmi dzert, jo ūdens palīdz uzturēt optimālu termoregulāciju. Vēlams uzstādīt papildu dzirdnes, kur ūdenim pievienotu elektrolītus, osmolītus, imūnsistēmas stiprinātājus, antioksidantus. Arī tikai tīrs ūdens šajās dzirdnēs būtu liels solis govju labsajūtas nodrošināšanā.

 

Ventilatoru uzstādīšana, īpaši tajās vietās, kur govis atrodas cieši saspiedušās un tādējādi ir traucēta gaisa plūsma un govju atdzesēšanās. Šāda kritiska vieta ir uzgaidāmais laukums pirms slaukšanas zāles. Optimāli, protams, būtu, ja ventilatori tiktu uzstādīti arī virs guļvietām, pie barības galda, slaukšanas zālē. Ļoti būtiska ir ventilatoru uzstādīšana virs slimo dzīvnieku boksiem, cietstāvošām govīm, atnešanās boksiem.

Attālums, kādā novietojami ventilatori, ir lāpstiņu diametrs x 10 metri. Piemēram, ja ventilatoru lāpstiņu diametrs ir 0,90 m, tad tie jāuzstāda ik pēc 9 metriem. Uzstādīšanas augstums apakšējai malai ir 2,5 metri virs grīdas, tie uzstādāmi 15–25 grādu leņķī. Visiem ventilatoriem gaiss jāpūš vienā virzienā, veidojot tuneļveida gaisa plūsmu. No jauna būvētās govju mītnēs aizvien biežāk izvēlas šķērsventilāciju, taču jebkurā gadījumā jāņem vērā gaisa pieplūdes un izplūdes nosacījumi. Minimālais vēja ātrums novietnē būtu 2,25 metri sekundē. Ventilatorus parasti ieslēdz, kad apkārtējā gaisa temperatūra ir 20 oC.

Jāatceras, ka liellopiem ķermeņa temperatūra sasniedz maksimumu divas stundas pēc maksimālās vides temperatūras, un ir nepieciešamas vismaz sešas stundas, lai govis šo karstumu izkliedētu. Tātad ir ļoti svarīgi neizslēgt ventilatorus uzreiz, tiklīdz nokrītas apkārtējās vides temperatūra, tie jādarbina vismaz vēl 6–8 stundas, bieži vien arī naktī. Termostati ir jāpārregulē šai režīmā vai jāizslēdz vispār. Piemēram, ja augstākā vides temperatūra ir plkst. 16, tad govs atdzišana līdz fizioloģiskajai normai nenotiks agrāk kā pusnaktī. Jeb precīzāk – būs vajadzīgas vismaz vēl sešas stundas pēc laika, kad ir beidzies karstuma stress. Īpaši jutīgas ir grūsnās un cietstāvošās govis, kas karstuma stresa ietekmē var nobeigties pirmās.

Efektīvāk govis var atdzesēt ar samitrināšanu jeb aplaistīšanu ar ūdeni, pēc tam ar ventilatoru palīdzību nožāvējot lieko mitrumu, tādējādi veicinot siltuma atdevi un dzīvnieku dzesēšanu.

Smidzinātājiem ūdens plūsmai jābūt divi litri minūtē ar spiedienu 138–276 KPa. Latvijas apstākļos, kur ir nosacīti augsts gaisa relatīvais mitrums, lieli pilieni ir ieteicamāki.

Vēlams veikt arī izmaiņas govju ēdināšanā. Vajadzīga izcilas kvalitātes rupjā lopbarība, nodrošinot arī atbilstošu efektīvo kokšķiedru.

Sāls – 113 g uz govi racionā plus brīvi pieejams vaļējais sāls. Var maisīt sāli un dzeramo sodu uz pusēm un izbarot šādu vienmēr brīvi pieejamu maisījumu.

Spurekļa darbības uzlabošanai un spurekļa acidozes profilaksei lieliski noder dzīvais raugs, aspergillus oryzea fermentācijas produkti un bufervielas. Aspergillus oryzea ne tikai veicina barības sagremojamību, īpaši pēcatnešanās laikā un augstražīgām govīm, bet palīdz arī uzturēt normālu ķermeņa temperatūru un samazina pārkaršanu (Journal Animal science, 1991). Jārēķinās, ka karstā laikā govis tik intensīvi neizrāda meklēšanos, tās var būt enerģijas deficītā, jo papildus jāmobilizē resursi sevis dzesēšanai un nepietiek enerģijas adekvātai hormonu izstrādei. Tādējādi dzimumcikls darbosies nepilnvērtīgi. Meklēšanās jeb ovulācijas sinhronizācijas programmu lietošana var pozitīvi ietekmēt atražošanas veiksmi.

LA.lv