Latvijā, Politika

Sezonas darbiniekus varēs algot arī kažokzvēru, mājputnu un zivju audzētavas

Darba līgumu sezonas rakstura darbu veikšanai uz noteiktu laiku turpmāk drīkstēs noslēgt ne tikai augļu un dātzeņu, bet arī kažokzvēru un mājputnu audzēšanas uzņēmumi, kā arī lauksaimniecības produktu un zivju apstrādes kompānijas, liecina valdības apstiprinātie grozījumi noteikumos par sezonas rakstura darbiem.

Zemkopības ministrijā norāda, ka darbiem lauksaimniecības produktu apstrādē, kažokzvēru un mājputnu audzēšanā un zivju apstrādē Latvijā ir sezonāls raksturs, un pēc sezonas beigām šos darbiniekus ne vienmēr ir iespējams turpināt nodarbināt. Taču darba līgumu slēgšana uz noteiktu laiku ar šajās sfērās nodarbinātiem darbiniekiem ir apgrūtināta attiecīgo MK noteikumu redakcijas dēļ.

MK noteikumos minētais līdzšinējais sezonāla rakstura darba apraksts, kas attiecās uz zivju apstrādes nozari, ir ļoti ierobežojošs un apgrūtina uzņēmuma darba plānošanu. Uzņēmumiem ir praktiski liegta iespēja izmantot darbiniekus, kas tiktu nodarbināti sezonāli, tāpēc ar zivju apstrādi saistītajiem darbiem jānosaka sezonāls raksturs.

Tāpat arī zvērkopības nozarē darbiem ir izteikti sezonāls raksturs, kad atkarībā no konkrētā sezonas darba ir jāpiesaista līdz pat piecreiz vairāk darbinieku, nekā nodarbina patstāvīgi. Šos darbus nevar saistīt ar īslaicīgu darba apjoma palielināšanos, kad uzņēmums paplašina savu darbību, vai darbiem, kuri uzņēmumā parasti netiek veikti.

Līdzīgi ir putnkopībā, kur sezonālo raksturu nosaka putnu dzīves cikls. Ikdienā putnu apkopei pastāvīgi nav nepieciešami daudzi nodarbinātie, bet ir darbi, pie kuriem ir jāpiesaista daudz lielāks darbaspēks. Ierobežotas iespējas piesaistīt darbiniekus sezonas darbiem īpaši negatīvi ietekmē tieši mazos un vidējos putnkopības uzņēmumus ar salīdzinoši nelielu skaitu mājputnu. Tā kā šiem uzņēmumiem parasti ir viena vai divas putnu novietnes, tad nepieciešamība pēc papildu darbiniekiem rodas tikai dažas reizes gādā. Turklāt šos darbus nevar uzskatīt par netipiskiem putnkopībā un arī nevar saistīt ar uzņēmuma īslaicīgu darbības apjoma paplašināšanos vai ražošanas pieaugumu.

Grozījumi MK noteikumos dos iespēju darba devējam ar darbinieku slēgt darba līgumu uz noteiktu laiku sezonas darbu veikšanai arī ar lauksaimniecības produktu apstrādi saistītu darbu veikšanai gan šo produktu ražošanas vietās, gan uzņēmumos, kur tos sagatavo tālākai pārstrādei, gan kažokzvēru audzēšanā, putnu kopšanā un zivju apstrādē. Tas veicinās elastīgu darba organizāciju, uzņēmumu darbības efektivitāti un iespēju maksimāli izmantot vietējās izejvielas sezonas laikā.

Noteikumi attiecas uz augļu un dārzeņu ražošanas un pārstrādes uzņēmumiem, gaļas produktu ražošanas uzņēmumiem, kautuvēm, piena produktu ražošanas uzņēmumiem, miltu un miltu izstrādājumu uzņēmumiem, zivju nozvejas un pārstrādes uzņēmumiem, kažokzvēru un mājputnu audzēšanas uzņēmumiem. Kopumā Latvijā iepriekšminētajās nozarēs darbojas vairāk nekā 1000 uzņēmumu.

Kā ziņmots, sākot ar 2014.gada 1.jūniju ieviests sezonas laukstrādnieka ienākuma nodoklis, kas ir 15% apmērā no laukstrādnieka nopelnītā atalgojuma, bet ne mazāks kā 0,70 eiro par katru nostrādāto dienu. Maksimālais termiņš, kurā laukstrādniekam var piemērot sezonas laukstrādnieka ienākuma nodokļa režīmu, nevar pārsniegt 65 nostrādātās dienas un saņemto ienākumu maksimālais apmērs nevar pārsniegt 3000 eiro. Šis nodokļa režīms attiecas tikai uz tiem laukstrādniekiem, kas ir nodarbināti tieši sezonas rakstura darbos no kārtējā gada 1.aprīļa līdz kārtējā gada 30.novembrim. Persona, kura maksā sezonas laukstrādnieka ienākuma nodokli, kļūst sociāli apdrošināta pensijai, ja pie visiem darba devējiem nopelnītais ienākums mēnesī pārsniedz 70 eiro.

Grozījumi noteikumos stāsies spēkā pēc to izsludināšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

5 Komentāri

  1. Piemēram, laukstrādniekiem piemērotās normas sezonas darbinieku algošanai ir pat ļoti loģiskas. Labi, ka sezonas darbiniekus varēs algot arī mājputnu un zivju audzētavas. Šis ir teicams atbalsts.

    1. Tikai vadoties no reālās dzīves jau var saprast kādi likumi un normas jāpiekoriģē, Labi, ka redzot, ka izmaiņas nepieciešamas, tās tiek arī ieviestas.

  2. Tas ir labi, vēl viens solis pretī ražotājiem. Patīk, ka Zemkopības ministrijā strādā gudri un atsaucīgi speciālisti un visa tā padarīšana ir elastīga – parunā ar ražotājiem, konstatē problēmu un fiksi maina MK noteikumus, lai var strādāt cilvēki.

Pievienot komentāru