Laukos
Bizness

Sieru vai steiku? Kamēr pasaulē kāpj piena patēriņš, Latvijā – gaļas liellopu bums 0

Foto – Shutterstock

Pēdējo pāris gadu laikā Latvijā strauji paplašinās gaļas liellopu audzēšana, ko sekmēja neprognozējamās iepirkuma cenas un krīze piensaimniecībā, kuras dēļ daudzi piena lopkopji tika aicināti pārorientēties uz gaļas liellopu audzēšanu, ko arī darīja. Tāpat savu artavu deva pieprasījuma kāpums pēc kvalitatīviem teļiem un labā samaksa par tiem. Izsoļu namos par kvalitatīviem tīršķirnes liellopiem iepirkuma cena var pārsniegt trīs eiro kilogramā, kas ir ļoti labs rādītājs. Septiņos gados gaļas liellopu skaits mūsu valstī dubultojies.

Savukārt patlaban radušies daži apstākļi, kuru dēļ zemniekiem nākas palauzīt galvu un pārdomāt, vai izvēlētais ceļš ir pareizs un rentabls. Pirmkārt, gaļas liellopu audzētāji satraukušies par iespējamu brīvprātīgi saistītā atbalsta likmes samazināšanu (par vienu gaļas lopu 100 eiro vietā būšot 75 eiro), bet, otrkārt – dati liecina, ka pieprasījums pēc piena tomēr kārtām pārsniegs pieprasījumu pēc gaļas.

Steiku ēdīs mazāk…

Kā liecina EK jaunākie dati, kopējais gaļas patēriņš pasaulē desmitgadē pieaugs kopumā par 14% jeb 43 miljoniem tonnu, kas ir mazāk nekā iepriekšējos 10 gados. Relatīvi lielākais gaļas kopējā patēriņa kāpums sagaidāms Ķīnā – vidēji par 1% ik gadu, Argentīnā – par 0,7% gadā, pircēji dos priekšroku liellopu gaļai un cūkgaļai. Tikmēr ES gaume mainīsies – par 5% pieaugs pieprasījums tieši pēc putnu gaļas, par 1% – pēc cūkgaļas un par 3% – pēc jēra gaļas. Tikmēr liellopu gaļas pieprasījums ES tirgū saruks, izraisot ražošanas samazināšanos par 7%.

Tikmēr dati par pienu ir pretēji – tie liecina par strauju pieprasījuma kāpumu it visur. Ķīna paliks līdere pieprasījumā pēc piena pulveriem un sūkalām, augs pieprasījums arī Āfrikas reģionā. Kopumā piena produktu patēriņš pasaulē pieaugšot par vidēji 16 miljoniem tonnu gadā, ES piena ražošana nākamajā desmitgadē turpinās augt par vidēji 1,3 miljoniem tonnu ik gadu.

Iznākumā ES kļūs par lielāko piena produktu eksportētāju, aizņemot 26% pasaules tirgus un atstājot otrajā pozīcijā pašreizējo līderi Jaunzēlandi. Tāpat nākamajos 10 gados apmēram 50% no piena ražošanas pieauguma ES varētu izmantot vājpiena pulvera ražošanai un vairāk nekā 30% – siera ražošanai. Vienlaikus tiek norādīts, ka klimata pārmaiņu, ekonomisko un politisko svārstību dēļ pieaugs piena iepirkuma cenu un arī gatavo produktu cenu svārstību riski.

Solis līdz miljonam

Patlaban Latvijā tiek saražoti 988 000 tonnu piena, līdz ar to pavisam nedaudz atlicis līdz viena miljona lielam rekordrādītājam, ko varētu sekmēt aktīvāka kooperācija un ražīguma paaugstināšana, secināts jaunākajā piensaimniecības nozares pētījumā, ko sagatavojusi Zemkopības ministrija. No saražotā piena tiek iepirkti 814 000 tonnu, no kā pārstrādei tiek 558 000 tonnu. No gada laikā saražotā piena apjoma joprojām tiek izvesti apmēram 256 000 tonnu, tiešajā pārdošanā aiziet 11 000 tonnas, bet saimniecībās pašpatēriņam paliek 155 000 tonnu.

Tāpat dati liecina, ka vidējā piena iepirkuma cena gan Eiropas Savienībā (ES), gan arī Latvijā nostabilizējusies uz samērā augsta rādītāja – 33 centiem par kilogramu piena, turklāt saimnieki, kuri nodod pienu kooperatīviem, var rēķināties ar vēl augstāku samaksu.

ES 40% visa saražotā piena iepērk kooperatīvi, un to maksātā cena, piemēram, Somijā un Nīderlandē ir 37 centi par kilogramu, Polijā – 31 cents. Tikmēr Latvijā kooperatīvi iepērk tikai ap 29% saražotā piena, bet vidējā iepirkuma cena svārstās ap 30 centiem. Tiesa, esot iepircēji, kas maksā pat 35 centus par kilogramu, taču tie ir tikai atsevišķi izņēmumi.

Tiek norādīts, ka Latvijas piena nozares perspektīvas joprojām ir labas, tomēr lielāku apgriezienu uzņemšanai vajadzētu uzlabot sadarbību starp ražotājiem, pārstrādātājiem un tirgotājiem, mēģināt optimizēt izmaksas, pārņemt labās prakses piemērus un aktīvi pētīt tirgus pieprasījumu.

LA.lv