Laukos
Dārzeņi un augļi

Siltumnīcas seguma materiāla izvēle0

Foto-Fotolia

Pirmajā acumirklī šķiet, ka stikla siltumnīca ir nopietna, pamatīga lieta, kas kalpos vairākus gadus, bet plēves siltumnīcas daudzi uztver kā tādu pagaidu variantu.

Stikls

Stikla siltumnīcas patiešām kalpo ilg aāk galvenokārt pamatīgāku konstrukcijas elementu dēļ. Dažos pirmajos gados, kamēr stikli ir veseli, tās pat ir siltākas, jo stiklam ir zemāks siltumvadāmības koeficients un siltuma zudumi mazāki.

Moderno siltumnīcu segšanai izmanto speciālā rūdītā stikla paketes, pašam stiklam mēdz lietot dažādus pārklājumus – pretkondensāta, gaismu izkliedējošo u. c.

Par galveno stikla priekšrocību uzskata tā augstu gaismas caurlaidību (>90%). Latvijas apstākļos šī īpašība ir ļoti svarīga laika posmā no novembra līdz marta beigām (vēlāk gaismas pietiek), bet nelielās saimniecības tieši šajā laikā siltumnīcas
praktiski neizmanto. Tāpat stikls salīdzinoši ātri paliek netīrs – pārklājas ar putekļiem, uz tā aug aļģes un pat sūnas. Lai kvalitatīvi nomazgātu stiklu, jālieto speciālie mazgāšanas līdzekļi un speciāla tehnika.

Šūnu polikarbonāts

Šūnu polikarbonāts ir populārs amatieru siltumnīcu tirgotāju vidū. To ražo no vairākām
– divām vai trim – caurspīdīga polikarbonāta kārtām, savā starpā atdalītām ar sieniņām. Šķērsgriezumā veidojas nelielu vienādu taisnstūru raksts, kura dēļ ir celies materiāla nosaukums – šūnu polikarbonāts.

Šūnu polikarbonāta plāksnes mēdz būt 4, 6, 8 un 10 mm biezas un var tikt izmantotas stikla vietā to siltumnīcu segšanai, kas sākotnēji tika paredzētas stiklošanai. Parasti no vienas puses polikarbonāta plāksnes tiek noklātas ar speciālo vielu, kas pasargā materiālo no ultravioleto staru kaitīgās ietekmes. Tādēļ šūnu polikarbonātu jāstiprina pie konstrukcijām ar šo pusi uz āru.

Polikarbonāts ir labāks, bet diemžēl dārgāks nekā stikls. Tas labāk (pašlaik vislabāk) aiztur siltumu, ir triecienu un sitienu drošs (nedraud ne tikai futbola bumba, bet pat tīšs vandalisms), ir viegls un tā gaismas caurlaidības spējas (vismaz pirmajos 7 gados) faktiski nav daudz sliktākas par stiklu (>84%). Būtībā siltumnīcas ar polikarbonāta segumu apvieno stikla un plēves siltumnīcu priekšrocības (tā teikt, divi vienā). Ar polikarbonāta plāksnēm var segt gan metāla, gan arī koka
konstrukcijas (koks gan ātri – 4–5 gados – saput), bet pārdošanā mēdz būt amatieru siltumnīcas ar alumīnija konstrukcijām. To galvenais trūkums ir cena, un lielākajai daļai saimniecību tās ir par dārgu.

Arī lielsaimniecības šo materiālu izmanto galvenokārt vēdlogiem modernajās plēves siltumnīcās, durvīm un atsevišķos gadījumos daļai sienas.

Izmantojot šūnu polikarbonātu, ļoti rūpīgi jāizolē griezuma vietas (to dara ar speciāla profila šprosēm vai izolācijas materiāliem), citādi tā iekšienē veidosies kondensāts, kā dēļ samazināsies gaismas caurlaidība, pieaugs siltuma zudumi, bet ar laiku savairojušās aļģes izmazgāt nebūs iespējams. Tieši aļģu dēļ faktiskais šūnu polikarbonāta kalpošanas laiks var izrādīties īsāks nekā solīts.

Lielražošanā visizplatītākie segmateriāli paliek daudzgadīgas plēves un stikls, bet šūnu polikarbonātu lielākoties lieto sienu segumam.

Plēve

Plēves siltumnīcas ir vieglākas, to konstrukcijas var būt no koka un pat no kokmateriālu atgriezumiem, kā arī no plastmasas caurulēm, tāpat no metāla. Plēves siltumnīcas ir gaišākas par stikla māsām, jo mazāka seguma svara dēļ attālums starp šprosēm ir lielāks. Zem plēves seguma ir augstāks gaisa mitrums, kas sevišķi patīk gurķiem. Arī nejauši radušos plīsumus var salīdzinoši viegli salāpīt, aizlīmējot
ar piemērotu līmlenti. Kopumā ņemot, plēves siltumnīcas ir vislētākas, tās ir viegli būvējamas pašu spēkiem un nodrošina pietiekami augstu ražu.
Vairāk par šo tematu lasiet šeit

Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops īpašajā pielikumā ” Jaunākās tehnoloģijas modernajās siltumnīcās”.

LA.lv