Laukos

Brunavā sīpolloki garšo pēc dolomīta 0


“Pret pašu gribu esam pārvērsti par šā ceļa gūstekņiem,” saka Bauskas novada Brunavas pagasta “Vizbuļu” īpašnieki Sergejs un Dace.
“Pret pašu gribu esam pārvērsti par šā ceļa gūstekņiem,” saka Bauskas novada Brunavas pagasta “Vizbuļu” īpašnieki Sergejs un Dace.
Foto – Valdis Semjonovs

Bauskas novada Brunavas pagasta ģimenes privātmāju iedzīvotāji vārda vistiešākajā nozīmē ieputināti vietējā valsts autoceļa Bauska–Brunava–Paņemūne putekļos. “Vizbuļu” saimniece Dace Savčenko stāsta, ka pirms pieciem gadiem abi ar vīru nopirkuši šīs mājas un 3,7 hekt­ārus zemes, gribējuši dzīvot šeit pastāvīgi, iekopt sakņu dārzu, iestādīt ogu krūmus un augļu kokus. Bet no šā nodoma drīz bijuši spiesti atteikties ceļa dēļ.

Kad jūlija vidū “LA” ciemojās “Vizbuļos”, paši ar savām acīm pārliecinājāmies, ka no garām braucošajām smagajām automašīnām gaisā ceļas baigs putekļu mākonis – tāds, ka jāsamiedz acis un pat elpot lāga nav iespējams. Zāli un koku lapas, mājas jumtu un ģimenei piederošo automašīnu virsbūves klāj gaišpelēka sega, ka liekas – jūlijā “Vizbuļus” jau ķērusi pirmā rudens salna.

Daces dzīvesbiedrs Sergejs deva mums pagaršot vienā dārza stūrī izaudzētos sīpollokus. Tos nogaršojot, zobos kaut kas čirkstēja, un tie patiesībā nebija ēdami, tāpēc ka tos tāpat klāja uz ceļa bērto dolomīta šķembu putekļu kārta.

Ceļa gūstekņi pret pašu gribu

“Ik gadu pavasarī uz ceļa sabērtā dolomīta putra applūdina dārzu, tāpēc nodomam kaut ko iesēt vai stādīt jau esam atmetuši ar roku. Ne tikai sēt un stādīt, arī dzīvot šeit nav iespējams. Pret pašu gribu esam pārvērsti par šā ceļa gūstekņiem,” stāsta Sergejs. Par ko pašvaldībai maksājam nekustamā īpašuma nodokli, ja nevaram īpašumā ne dzīvot, ne apstrādāt zemi? Kad pirms pieciem gadiem nopirkām “Vizbuļus”, mums pat prātā nevarēja ienākt, ka ceļa dēļ dzīve šeit pārvērtīsies par elli.”

Jautāts, vai, pērkot “Viz­buļus”, nebija redzams, ka līdzās ir šis ceļš, Sergejs atbild, ka to, protams, redzējuši. Bet Brunavas pagasta pārvaldē viņam teikuši, ka tas te esot tikai pagaidu. Tiklīdz no tuvējās atradnes izvedīšot pēdējās dolomīta šķembu atliekas, nekāda ceļa te vairs nebūšot.

Māju “Brūklenes” īpašnieks Harijs Oldermanis teic, ka atšķirībā no “Vizbuļiem”, kas kaimiņos, viņa īpašums esot mazliet tālāk no ceļa, tāpēc ceļa putekļi skar mazāk. Tomēr arī viņš atzīst, ka vasarās ceļa putekļu mākonis traucē. Glābjot vien tas, ka “Brūklenēs” viņš pastāvīgi nedzīvojot.

“Vasarās putekļu mākonis patiešām ir briesmīgs. Nevaram ne dārzu iekopt, ne veļu izžaut, ne bērnus pagalmā izvest,” atzīst arī māju “Ceļmalnieki” saimniece Mārīte Tarvida, “mums te jādzīvo, bet tā vien liekas, ka valsts mūs pieskaitījusi pie otrās šķiras cilvēkiem, kuriem labākus dzīves apstākļus nemaz nevajag. Vasarās zemi un mājas klāj garām braucošo automašīnu saceltie putekļi. Bet pavasaros un rudeņos ceļš pārvēršas tādā putrā, ka ne izbraukt, ne ar kājām izstaigāt. Ceļš nav labots gadiem ilgi. Kopš dzīvoju šeit jau divdesmito gadu, vienīgais, ko redzu – pāris reižu gadā ceļu izbrauc ar greideru. Bet tas arī viss.”

Ceļu sola remontēt

Uzņēmumā “Latvijas autoceļu uzturētājs”, kuram Satiksmes ministrija kopš 2014. gada 1. janvāra uzticējusi valsts nozīmes autoceļu uzturēšanu, atzīst, ka autoceļš Bauska–Brunava–Paņemūne ir avārijas stāvoklī.

Uz jautājumu, kas izdarīts, lai to novērstu, uzņēmumā atbild, ka šogad šim autoceļa posmam esot veikts iesēdumu un bedru remonts 298 kubikmetru apmērā, ceļa seguma greiderēšana 227 km, kā arī rupju šķembu iestrāde nelīdzenajās vietās 180 m3 apjomā.

Jūlijā braucot pa šo ceļu, lielu uzlabojumu no šiem iestrādātajiem kubikmetriem gan nejuta. Daudzviet radušos “smilšu vannu” dēļ pat vasarā tas ir grūti izbraucams.

Ka Bauskas novadā, tostarp Brunavas pagastā vietējie ceļi ir bēdīgā stāvoklī, par to iedzīvotāji vairākkārt sūdzējušies agrāk.

“Protestējot pret gadiem ilgi nelaboto ceļu, pērn vērsāmies Bauskas novada pašvaldībā,” turpina Mārīte Tarvida, “piesolījām bloķēt lielo autoceļu, ja nekas netiks darīts. Uz Brunavu bija atbraukuši pašvaldības deputāti, arī pats satiksmes ministrs Uldis Augulis. Mums tika apsolīts, ka ceļu tomēr labos. Bet pagaidām gan nekas nenotiek.”

Ceļinieki apzāģē kokus

“Lai mazinātu ceļa radītos putekļus, gar ceļu iestādījām kokus,” Daces Sav­čenko stāstu turpina viņas dzīvesbiedrs Sergejs, “bet pagājušā gada vasarā pēkšņi pamanījām, ka visi manis stādītie nozāģēti, celmi nofrēzēti, ceļa segums paplašināts, pieķerot klāt ap 20 metru platu joslu no “Vizbuļu” zemes un izjaucot ceļmalā ierakto robežzīmi.”

Kad par notikušo Sergejs jautājis Brunavas pagasta pārvaldē, tur atbildējuši, ka ceļš tagad piederot valsts akciju sabiedrībai “Latvijas valsts ceļi”. Lai prasot paskaidrojumus tai.

Uz jautājumu, kāpēc bez vienošanās ar viņu tika nozāģēti koki, pieķerot klāt daļu no “Vizbuļu” zemes, “Latvijas valsts ceļu” Bauskas nodaļā Sergejam atbildējuši: tā kā ceļš pieder valstij, tā uzturētājs – “Latvijas autoceļu uzturētājs” varot rīkoties pēc saviem ieskatiem 30 metru platumā uz katru pusi no ceļa ass.

Ar šādu atbildi Sergejs nav bijis mierā un vērsies ar prasību policijā sākt kriminālprocesu par koku patvaļīgu zāģēšanu. Policijā gan pieļauj, ka, gar “Vizbuļiem” attīrot ceļmalu, varētu būt aizskartas viņam piederošā īpašuma tiesības. Bet notikušajā noziedzīgs nodarījums neesot saskatāms, tāpēc policija kriminālprocesu nesāks.

Prasa atlīdzināt zaudējumus

Sergejs pieprasījis Satiksmes ministrijai un uzņēmumam “Latvijas valsts ceļi” atlīdzināt aizvadīto piecu gadu laikā viņa īpašumam radītos zaudējumus 10 miljonu eiro apmērā.

Uz to Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa atbildējusi: neesot pierādīts, ka zaudējumus “Vizbuļiem” radījusi autoceļa uzturēšana. Citstarp amatpersona piebildusi, ka, pērkot īpašumu, pircējam bijis zināms, ka īpašumam noteikts apgrūtinājums – autoceļa ekspluatācijas aizsargjosla. Tāpat bijis redzams, ka autoceļu klāj segums, kas vasarās rada putekļus.

Atbildot par nozāģētajiem kokiem, “Latvijas valsts ceļu” valdes loceklis Edgars Strods rakstiski paskaidrojis īpašniekam, ka pagājušā gada jūnijā gar “Vizbuļu” mājām un citās vietās esot nopļauti tikai krūmi un krūmu atvases, lai nodrošinātu redzamību un satiksmes drošību. Bet tā neesot jāsaskaņo ar līdzās esošo zemju īpašniekiem. Policijas protokolā gan melns uz balta rakstīts, ka nozāģēti nevis krūmi, bet koki.

Dace Savčenko apgalvo, ka nozāģētie bijuši cilvēka rokas resnumā, tātad nekā nav uzskatāmi par krūmiem. Taču iespējams, ka “Vizbuļu” saimnieki, no ceļa putekļu mākoņa glābdamies un stādīdami kokus gar ceļa malu, nav zinājuši, ka pēc Aizsargjoslu likuma lauku apvidos gar valsts vietējiem un pašvaldību autoceļiem ekspluatācijas aizsargjoslu platums ir 30 metru uz katru pusi no ceļa ass. Ja tā, tad top skaidrs, kāpēc ceļa uzturētājs apzāģējis “Viz­buļu” saimnieka Sergeja ceļmalā stādītos kokus, kā viņš stāsta, 20 metru platā joslā.

Kā skaidrojis Edgars Strods, pēc likuma šā autoceļa minimālais platums ir 9,5 metri no ass, tādējādi šie 20 metri pieķerti klāt uz Aizsargjoslu likumā noteiktās aizsargjoslas rēķina.

“Latvijas valsts ceļu” valdes loceklis Edgars Strods gan reizē atzīst, ka neesot skaidri zināms, kur ir robeža, kas atdala “Vizbuļus” no valsts nozīmes autoceļa. Tā bijusi noteikta gar ceļu tai laikā, kad ceļš piederējis vietējai pašvaldībai. Kā robeža tikusi noteikta toreiz, to “Latvijas valsts ceļi” pašlaik nevarot novērtēt.

No “Latvijas valsts ceļu” pārstāvja atbildes jāsecina, ka uzņēmumā pašiem nav skaidrs, kur tad īsti ir šī robeža, kas atdala “Vizbuļus” no valsts nozīmes autoceļa. Sergejam un Dacei iesaka saukt mērnieku, kurš to noteiktu. “Vizbuļu” īpašnieki uzskata, ka īpašuma robežas viņiem ir labi zināmas un ka tāpēc nebūtu vēl jātērē sava nauda robežu noteikšanai, kas jau vienreiz bijušas noteiktas. Pēc zemesgrāmatas redzams, ka 1995. gadā ierādītās robežas un kopplatība var tikt precizēta pēc uzmērīšanas ar instrumentiem.

Ceļu labos jau šogad

Uz manu jautājumu, vai autoceļu Bauska–Brunava–Paņemūne labos, kā iedzīvotājiem ticis solīts, satiksmes ministrs Uldis Augulis atbild apstiprinoši. Jau šogad, augusta sākumā, 13,5 kilometru garā posmā notikšot grants seguma atjaunošana. Ir parakstīts līgums ar darbu veicēju. Tiek gatavota dokumentācija Būvvaldei.

Vai šis remonts, ja paredzēta tikai grants seguma atjaunošana, paglābs iedzīvotājus no putekļu mākoņiem vasarās un no palu izraisītā šķīdoņa pavasaros, par to gan jāšaubās.

LA.lv