Laukos
Dārzeņi un augļi

Eksperta padomi perfektai sīpolu žāvēšanai0

Foto: Valdis Semjonovs

Pēdējos gados sīpolu ilgstoša uzglabāšana bija nerentabla, neraugoties uz to, ka ražotāja cenas bija teju augstākās visā ES. Tas ir skaidrojams galvenokārt ar augstām uzglabāšanas un transporta izmaksām. Ja ražotāja cenu nosaka piedāvājums un pieprasījums tirgū, augstas uzglabāšanas izmaksas lielā mērā ir saistītas ar ražas zudumiem uzglabāšanas periodā.

Sīpolus lielākoties bojā kakla puve un bakteriālās puves. Augi inficējas audzēšanas periodā, bieži vien īsi pirms novākšanas. Infekcija attīstās jau glabātavā, nereti to veicina nepareiza sīpolu žāvēšana. Pēdējos gados sīpolu inficēšanās ar kakla puvi pieaug arī Holandē, un zināmā mērā bieži vien zemas sīpolu cenas Eiropas tirgū (tostarp Latvijā) ir skaidrojamas ar holandiešu sīpolu audzētāju vēlmi ātrāk pārdot mazāk kvalitatīvu produkciju.

Holandes pieredze

Holandē kakla puves problēma ir kļuvusi tik nopietna, ka tai ir pievērsušies holandiešu speciālisti no konsultāciju firmas DLV, piesaistot ES Lauku attīstības fonda līdzekļus. Speciālisti ir nonākuši pie vairākiem secinājumiem un sniedz praktiskus ieteikumus.

Sīpolu optimālais novākšanas laiks ir brīdis, kad 60% lapu ir atmirušas. Izraktos sīpolus uzlasa vai vāc ar kombainu tikai tad, kad rasa ir nožuvusi un sīpolu virsma ir sausa. Atkarībā no aktuālajiem laika apstākļiem tas var būt dienas vidus vai pat pēcpusdiena. Pļaujot lapas, izrokot un uzlasot ar rasu klātos sīpolus, palielinās kakla puves izplatīšanās risks.

Bieži tiek uzskatīts, ka sīpoli labi žūst uz lauka, bet holandiešu pētījumi liecina, ka pēc 4–7 dienām uz lauka sīpolu mitrums samazinās tikai par 1–2%. Pērn sīpolu vākšanas laikā Holandē pieturējās silts, saulains laiks. Citos gados mēdz būt, ka augusta vidū relatīvais gaisa mitrums ir pietiekami zems tikai pašā dienas vidū, savukārt no rīta sīpoli ilgstoši stāv norasojuši, kaut gan relatīvais gaisa mitrums tieši virs vāla nepārsniedz 80%. Saulainā laikā dienas vidū sīpolu temperatūra mēdz sasniegt pat 35 oC, kaut gan vidējā dienas temperatūra nepārsniedz 25 oC, tomēr sīpoli žūst ļoti lēni. Tāpēc pētnieki iesaka pārvest sīpolus no lauka šķūnī vai glabātavā iespējami ātri pēc izrakšanas, bet veikt šo darbu saulainas dienas vidū, kad sīpolu virsma ir dabiski sausa un paši sīpoli silti. Tas saīsina žāvēšanas perioda ilgumu un samazina izmaksas.

Holandē tiek uzskatīts, ka minimālajai ventilēšanas jaudai jābūt 150 m3 gaisa/m3 sīpolu stundā (kaut gan praksē uzglabāšanas periodā tā mēdz būt arī augstāka). Tas nozīmē, ka 100 t sīpolu žāvēšanai ir nepieciešams apmēram 30 000 m3 gaisa/h. Ja gaisa uzsildīšanai tiek izmantoti katli, tiem jāno­drošina siltuma ražošanas kapacitāte 60 000–80 000 kkal/100 t sīpolu.

Maksimālais sabēruma augstums ir 4 m. Ir ļoti svarīgi novietot sīpolos temperatūras sensoru, tam jāatrodas apmēram 1,5 m dziļi tieši virs gaisa vada.

Jo straujāk izžūst sīpola kakliņš, jo mazāks puves attīstības risks, bet sīpolu kvalitāte saglabāsies visā uzglabāšanas periodā. Sīpola kakliņam jābūt pietiekami garam, lai tas ātri izžūtu. (Jo tuvāk sīpolam ir nogriezti laksti, jo lielāka griezuma virsma, bet pats kakliņš relatīvi resnāks, tāpēc zemu apgriezti sīpoli ilgāk žūst.) Žāvēšanas sākumā ienākošā gaisa relatīvais mitrums nedrīkst pārsniegt 65%, vēlāk, uzglabāšanas periodā tas var palielināties līdz 80%.

Sīpolu apžāvēšanā un uzglabāšanā izšķir četrus periodus:
– pakāpeniska sīpolu uzsildīšana;
– sīpola kakliņa kaltēšana konstantā temperatūrā;
– temperatūras pakāpeniska pazemināšana;
– sīpolu uzglabāšana konstanti zemā temperatūrā

Kaltēšana 20 un 30 oC

Ir svarīgi pareizi izvēlēties temperatūras režīmu sīpolu kakliņa kaltēšanai. No vienas puses, zemāka temperatūra (20 oC) nozīmē mazāku energoresursu patēriņu nekā 30 oC. No otras puses, atsevišķos gadījumos kaltēšana 20 oC veicina puves attīstību.

Kaltēšanu 20 oC izvēlas:
– ja laika apstākļu dēļ sīpolu novākšana aizkavējas un tos novāc no lauka ar jau atmirušām lapām;
– ja katla jauda nespēj nodrošināt gaisa uzsildīšanu līdz 30 oC.

Izvēloties šo režīmu, ienākošā āra gaisa temperatūra nedrīkst pārsniegt 22 oC.

Ja vidējā diennakts temperatūra ir zemāka par 16 oC, uzsildītā gaisa temperatūra nedrīkst pārsniegt vidējo diennakts temperatūru vairāk kā par 4 oC. Par 4 oC lielāka temperatūras starpība izraisa kondensāta veidošanos uz sīpolu virsmas.

Kaltēšana 30 oC ieteicama:
– ja novāktie sīpoli ir vēl pazaļi (~60% atmirušo lapu);
– ja ir aizdomas, ka sīpoli var būt inficēti ar kakla vai bakteriālo puvi, nepieciešams iespējami ātri pārsniegt temperatūras intervālu 22–25 oC, kas ir optimāls puves ierosinātāju attīstībai. Lai mazinātu kurināmā patēriņu, naktīs ventilācijas lūkas var līdz pusei pievērt;
– ja katla un ventilatoru jauda pieļauj šādu režīmu;
– ja āra gaisa temperatūra šajā periodā ir augstāka par 22 oC.

Izvēloties šo režīmu, jāseko, lai ienākošā, uzsildītā gaisa temperatūra nepārsniegtu 32 oC.

Sīpolu žāvēšanas process

1. periods – pakāpeniska sīpolu uzsildīšana.

Ienākošā gaisa temperatūrai konstanti jābūt 2–3 oC augstākai nekā sīpolu temperatūra.

Izvēloties kaltēšanu 30 oC, pēc 4 dienām temperatūru pazemina. Tāpat temperatūru pazemina, ja sīpolu temperatūra sabēruma virskārtā sasniedz 30 oC (citādi tiks žāvētas ne tikai sīpolu ārējās mizas, bet arī paši sīpoli).

Ienākošā gaisa temperatūru pazemina par 0,5 oC diennaktī, līdz tā sasniedz 20 oC.

2. periods – temperatūras uzturēšana un žāvēšana.

Konstanti uztur temperatūru 20 oC, nepieciešamības gadījumā uzsildot ienākošo gaisu ar katla palīdzību.

Turpina ventilēt glabātavu ar ārējo vai iekšējo gaisu līdz brīdim, kad pilnībā izžūst arī iekšējā no ārējām mizām (tā, kas saskaras tieši ar sulīgo mizu).

3. periods – temperatūras pazemināšana.

Temperatūru pazemina par 0,5 oC diennaktī.

Vēdina, cik vien iespējams, visu dienu, lai panāktu maksimālo žāvēšanas efektivitāti.

Šai periodā jāseko, lai gaisa temperatūra glabātavā nekļūtu zemāka par vidējo konkrētā gadalaika āra gaisa temperatūru, citādi nevarēs pilnībā izmantot ventilēšanu ar āra gaisu.

4. periods – uzglabāšana.

Kad ir sasniegta vēlamā sīpolu temperatūra, pirmajās 6 uzglabāšanas nedēļās turpina vēdināt vismaz 8–9 stundas diennaktī.

Arī pēc tam vēdina vai ventilē vismaz 4 stundas diennaktī.

Ir svarīgi novērst temperatūras svārstības sīpolu glabātavā – labāk, lai sīpoli ir konstanti sausi, nekā parāk zema temperatūra kamerā.

Atdzesējot sīpolus tikai ar āra gaisu (bez aukstuma iekārtām), nedrīkst pieļaut sīpolu temperatūru zemāku par 6 oC.

Protams, šāda režīma nodrošināšana ir iespējama tikai sīpolu glabātavās ar datorizētu mikroklimata vadību. Uzglabāšanu kontrolē, sekojot gaisa un sīpolu temperatūrai. Laiku pa laikam vairākus sīpolus pārgriež uz pusēm un atstāj uzbēruma tuvumā. Ja pēlējums nerodas – viss ir kārtībā, pretējā gadījumā vairāk jāventilē.

Pirms realizācijas sīpolus atkārtoti uzsilda 16–18 oC, lai neveidotos kondensāts un varētu šķirot ar mašīnām.

Sagatavots pēc De Groot en Slot materiāliem

Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops pielikumā “Augļu un dārzeņu uzglabāšanas knifi”

LA.lv