Augu aizsardzība, Dārzeņi un augļi

Šīs nedēļas kaitēkļu TOP 10 laukos un dārzos

Kā informē Valsts augu aizsardzības dienestā (VAAD), šajā nedēļā laikapstākļi bija mainīgi – lietus un vējš mijās ar saulainu un siltu laiku, līdz ar to kaitīgo organismu slimību izplatība palielinājusies. Nokrišņi ietekmējuši graudzāļu miltrasas izplatību, šonedēļ tā bija sastopama ar vidēji 15% izplatību. No kaitēkļiem visaktīvāk šonedēļ darbojas gan kāpostu cekulkode, gan krustziežu spīduļi, kas uz vasaras vēl ziedošajiem rapšiem sastopami ar 12% izplatību.

TOP 10 slimību un kaitēkļu saraksts.

1. Šonedēļ kāpostu un rapšu audzētājiem jāpievērš uzmanība tam, ka savairojušās kāpostu cekulkodes (Plutella maculipennis). VAAD monitoringa laukos feromonu slazdos atrasti vidēji 42 tauriņi uz līmes vairoga. Lai gan cekulkodes kāpuri šobrīd vēl nav ļoti izplatīti (4%), tie bojā augus, izalojot lapas parenhīmā, bet vēlāk izgrauž lapas apakšpusē apaļus caurumus.

Kāpostu cekulkode.
Kāpostu cekulkode.

2. Graudzāļu miltrasas (Blumeria graminis) izplatība kopš pagājušās nedēļas ir par 7% palielinājusies (15%). Pēdējās nedēļas laikā slimībai ir bijuši izplatībai labvēlīgi laikapstākļi (+15°C līdz +22°C), arī nezāļainos, sabiezinātos un labi samēslotos sējumos slimība izplatās veiksmīgāk.

Graudzāļu miltrasa. Foto: VAAD
Graudzāļu miltrasa. Foto: VAAD

3. Ogulāju lapu sīkplankumainība (Mycosphaerella ribis) šonedēļ bija sastopama ar vidējo izplatību 14%. Šī slimība ir aktuāla upeņu, jāņogu un ērkšķogu audzētājiem. Tā veicina priekšalaicīgu lapu sažūšanu un nobiršanu. Slimība saglabājas inficētajās lapās, tādēļ tās nepieciešams savākt un iznīcināt vai iestrādāt augsnē.

4. Auzu lapu brūnblankumainība (Pyrenophora avenae) ir bieži novērojama auzu sējumos, šonedēļ ar 13% izplatību. Slimības attīstību veicina augsts gaisa relatīvais mitrums.

Auzu lapu brūnplankumainība. Foto: VAAD
Auzu lapu brūnplankumainība. Foto: VAAD

5. Otrs izplatītākais kultūraugu kaitēklis šonedēļ ir jau ilgstoši pieminētais krustziežu spīdulis (Meligethes aeneus), kas novērojams uz vasaras rapšu sējumiem. Krustziežu spīduļi barojas ar ziedputekšņiem, putekšņlapām un ziedlapām un bojātie ziedi novīst. Šonedēļ krustziežu spīduļi sastopami ar 12% izplatību, visvairāk spīduļu novērots Limbažu novadā (44% izplatība).

6. Kviešu lapu pelēkplankumainība (Zymoseptoria tritici) arī šonedēļ savā izplatībā ir progresējusi un tās vidējā izplatība ir 12%. Šī slimība bojā tikai graudaugu lapas, tādēļ slimības ietekmē samazinās lapu fotosintezējošā virsma. Ar visliekāko izplatību (44%) slimība novērota Salaspils novadā.

7. Ābeļu (Venturia inaequalis) un bumbieru (Venturia pyrina) kraupis uz augiem šonedēļ novērots ar 7%- 17% izplatību. Ābeļu kraupja primārās infekcijas risks ir beidzies, taču turpinās sekundārā inficēšanās ar konīdijām, kas ilgst visu sezonu. Vairāk par ābeļu kraupja ierobežošanas iespējām skatīt šeit.

8. Šonedēļ ar 7% izplatību graudaugu sējumos atkal novērojami labību lapgrauži (Oulema sp.). Lapgraužu attīstību veicina silts un sauss laiks.

Labību lapgrauža kāpurs un bojājumi. Foto: VAAD
Labību lapgrauža kāpurs un bojājumi. Foto: VAAD

9. Bumbieru-kadiķu rūsa (Gymnosporangium sabinae) uz bumbieru lapām parādījusies jau ar vidējo izplatību 6%. Šobrīd gan vēl slimība novērota vien Jaunjelgavas un Cēsu novados. Pilnam sēnes attīstības ciklam nepieciešami divi saimniekaugi: bumbieres un kadiķi. Visbiežāk tiek inficēti kazaku kadiķi (Juniperus sabina), retāk Ķīnas (Juniperus chinensis) un Virdžīnijas (Juniperus virginiana) kadiķi. Lai izvairītos no inficēšanās, stādījumi jāierīko pēc iespējas tālāk no kadiķiem, kā arī nevajadzētu veidot pārāk sabiezinātu bumbieru stādījumu.

Bumbieru-kadiķu rūsa. Foto: VAAD
Bumbieru-kadiķu rūsa. Foto: VAAD

10. Kartupeļu stādījumos izplatās kartupeļu lapu sausplankumainība (Alternaria solani), kuru veicina silts laiks (+19°C līdz +23°C). Īpaši slimība novērojama pēc siltām ziemām. Šonedēļ tās vidējā izplatība sasniedza 5%, tādēļ kartupeļu audzētājiem jāseko līdzi tam, kas notiek uz lauka, lai spētu laicīgi ierobežot slimību izplatību.

Jāpiemin, ka šogad ne tikai kultūraugu kaitēkļi savairojušies diezgan lielā skaitā, bet arī mārīšu dzimtas (Coccinellidae) vaboles, kuras lauksaimniekiem palīdz cīņā ar kaitēkļiem, jo ir plēsēji. Tās pārtiek no laputīm, lapu blusiņām, tripšiem, tīklērcēm un ir to skaita dabiskie regulatori. Šogad īpaši daudz mārīšu kāpuri novēroti gan biešu laukos, gan graudaugu sējumos.

Septiņpunktu mārīte uz biešu lapas. Foto: VAAD
Septiņpunktu mārīte uz biešu lapas. Foto: VAAD

Informāciju par šī brīža kaitīgo organismu novērojumu rezultātiem visā Latvijas teritorijā var atrast VAAD kaitīgo organismu novērojumu kartē.

Pievienot komentāru