Laukos
Graudkopība

Graudaugu šķirņu pārbaude praksē – rezultāti un atziņas0


Miežu šķirnes ‘Saule’ un “Kristaps’
Miežu šķirnes ‘Saule’ un “Kristaps’
Foto: Anita Pirktiņa

Aija Vaivode, Solveiga Maļecka, Veneranda Stramkale, Agroresursu un ekonomikas institūts

2018. gadā trijos Latvijas plānošanas reģionos – Kurzemes, Vidzemes un Latgales – tika uzsākts Latvijas Lauku attīstības programmas projekts Perspektīvu Latvijā selekcionētu kviešu, auzu, miežu šķirņu integrētās audzēšanas demonstrējums dažādos Latvijas reģionos. Projekta mērķis ir iepazīstināt lauksaimniekus ar jaunām un Latvijas apstākļiem īpaši atlasītām kviešu, auzu un miežu šķirnēm, praktiski tās nodemonstrējot, novērtējot ražību, ražas atbilstību pārtikas graudu kvalitātes prasībām, salīdzināt tās ar šobrīd plašāk audzētajām attiecīgās labības sugu šķirnēm.

Demonstrējuma izmēģinājums ierīkots Kurzemes plānošanas reģiona Stendes pētniecības centrā (PC), Vidzemes plānošanas reģiona Priekuļu PC un Latgales Lauksaimniecības zinātnes centrā. Izmēģinājumā tika iekļautas divas jaunas Latvijā selekcionētas šķirnes un divas plašāk audzētas vasaras miežu un auzu šķirnes. Auzām divas jaunās šķirnes bija ‘Lelde’ un līnija ‘34419’, plašāk audzētās – ‘Laima’ un ‘Galant’. Miežiem divas jaunās šķirnes – ‘Didzis’ un ‘Saule’; plašāk audzētās – ‘Kristaps’ un ‘Propino’.

Demonstrējamo šķirņu salīdzinājums tika veikts divos audzēšanas tehnoloģiju variantos, kur barības vielu nodrošinājums un augu aizsardzības pasākumu komplekss izvēlēts diviem – demonstrējuma videi un sugas potenciālam atbilstošiem – ražības līmeņiem. Izmēģinājumu vietās atšķīrās gan barības vielu nodrošinājums un augsnes skābums, gan organisko vielu daudzums augsnē.

Izvērtējot augsnes analīzes un sastādot mēslošanas plānu, auzām un miežiem Stendes PC un Priekuļu PC tika plānoti ražības līmeņi 5 t/ha un 7 t/ha, bet Latgales Lauksaimniecības zinātnes centrā – 4 t/ha un 6 t/ha. Sēja visās vietās tika veikta optimālā laikā ar vienas izcelsmes sēklas materiālu un vienādu izsējas normu. Veģetācijas perioda laikā tika veikti visi nepieciešamie agrotehniskie pasākumi – sējumu apstrāde ar herbicīdiem, fungicīdiem, insekticīdiem, kā arī augi saņēma lapu mēslojumu Zoom. Augšanas regulators netika lietots, jo sausuma dēļ labību stiebru garums bija samazināts.

 

Aizvadītā veģetācijas perioda raksturojums

Graudaugu ražu ietekmē gan temperatūras un nokrišņu summa dažādos augšanas periodos, gan audzēšanas tehnoloģija. 2018. gada vasarā visā Latvijā bija raksturīgs ilgstošs sausums un netipiski augsta gaisa temperatūra. Aprīlī nokrišņu daudzums vēl bija pietiekams, lai optimālā laikā iesētie vasarāji varētu sadīgt, bet maijā iestājās ilgstošs bezlietus periods, kas turklāt papildinājās ar rekordaugstu gaisa temperatūru.

Vismazāk nokrišņu maijā bija Viļānos un Stendē, kur nolija tikai ap 14 mm. Sausums visās izmēģinājuma vietās turpinājās arī jūnija 1. un 2. dekādē, augi atpalika augumā, to attīstība noritēja strauji un veidojās maz produktīvo stiebru. Miežiem jūnijā bija vērojama apakšējo lapu dzeltēšana. Priekuļos jūnija trešajā dekādē nolija 90,4 mm un miežu sējumu stāvoklis jūtami uzlabojās, bet Stendē un Viļānos attiecīgi nolija tikai 35,8 un 42,3 mm nokrišņu. Arī turpmākajā laika periodā gaisa temperatūra pieturējās krietni virs normas. Karstākais laiks bija Stendē, kur, sākot ar jūlija 2. un 3. dekādi, 19 dienas bija ļoti karsts (temperatūra dienā virs 25 0C), augsne vēl vairāk izkalta, un labību veģetācijas periods strauji tuvojās noslēgumam.

Meteoroloģisko novērojumu staciju dati liecina, ka 2018. gada vasarā kopumā vismazāk nokrišņu ir bijis Viļānos, savukārt Stendē bijusi visaugstākā gaisa temperatūra. Priekuļos nokrišņu bijis salīdzinoši vairāk, taču nokrišņu daudzums tik un tā bija nepietiekams labas ražas veidošanai. Produktīvā ūdens trūkums augsnē atstāja būtisku ietekmi uz augu augšanu un attīstību. Dotais mēslojums nespēja izmantoties, un šķirņu potenciāls pilnībā netika realizēts nevienā no izmēģinājuma vietām.

 

Šķirņu ražas potenciāls – galvenās tendences un rezultāti

Tā kā šī ir pirmā publikācija par izmēģinājumu vietās veikto pētījumu rezultātiem, kas atspoguļo tikai viena gada datus, tad iegūtie rezultāti pagaidām var raksturot tikai noteiktas tendences.

Mēslojuma plānošana tika sākta ar augšņu agroķīmisko izpēti. Stendē un Priekuļos izmēģinājumu laukos barības vielu nodrošinājums bija samērā līdzīgs: fosfora un kālija daudzums – liels; organisko vielu nodrošinājums – nepietiekams; augsnes reakcija – vidēji skāba. Viļānu augsnēm bija raksturīgs liels organisko vielu daudzums un normāla augsnes reakcija, taču fosfora un kālija nodrošinājums šeit bija mazs.

Katrā izmēģinājumu vietā, nosakot barības vielu izneses ar plānoto ražu, tika aprēķināta mēslošanas kopējā vajadzība katram kultūraugam. Miežiem un auzām pamatmēslojumā par piemērotāko no tirgū piedāvātajiem kompleksajiem mēslošanas līdzekļiem tika atzīts NPK 8-20-30 vai NPK 15-15-15-10S, kā arī pēc vajadzības tika lietots superfosfāts, kālija hlorīds un amofoss. No slāpekļa mēslojuma veidiem pamatmēslojumā tika iestrādāts amonija nitrāts.

Visbiežāk visu minerālmēslojuma normu vasarāju graudaugiem iestrādā pirms vai reizē ar sēju, taču intensīvāka tipa šķirnēm ar garāku veģetācijas periodu efektīvs ir slāpekļa papildmēslojums, ko dod cerošanas fāzes beigās vai stiebrošanas sākumā. Gan miežiem, gan auzām visās izmēģinājumu vietās tika lietots arī papildmēslojums amonija nitrāta veidā. Atšķirības starp dažādos reģionos iegūto ražu bija lielas, jo izmēģinājuma vietās augsnes bija dažādas gan pēc granulometriskā sastāva un blīvuma, gan mitruma nodrošinājuma.

Tā kā pagājušās sezonas karstums un sausums vislielākais bija Stendē un Viļānos, tad arī vasaras miežu ražas tur bija mazākas salīdzinājumā ar Priekuļos iegūtajām ražām (1. att.). Stendes PC plānoto ražas līmeni 5 t/ha sasniedza vienīgi šķirne ‘Kristaps’ – 5,29 t/ha. Viļānos plānoto ražas līmeni 4 t/ha sasniedza tikai divas šķirnes – ‘Propino’ un ‘Didzis’. Priekuļos, kur nokrišņu bija nedaudz vairāk, plānoto pirmā līmeņa ražu sasniedza visas miežu šķirnes, variējot no 5,22 (‘Saule’) līdz 6,48 t/ha (‘Didzis’).

Diemžēl papildus dotais mēslojums otrā līmeņa ražai 2018. gada klimatiskajos apstākļos nav izmantojies, jo plānoto ražas līmeni 7 t/ha Stendē un Priekuļos, kā arī 6 t/ha Viļānos nesasniedza neviena no miežu šķirnēm. Šķirnei ‘Didzis’ Priekuļos gan ieguvām 7,05 t/ha, taču tas bija uz sabiezinātā sējuma rēķina, jo šai šķirnei bija palielināta laukdīdzība. ‘Saule’, būdama vidēji intensīva tipa šķirne, veidoja salīdzinoši zemāku ražu visās izmēģinājuma vietās.

Neņemot vērā šķirnes ‘Didzis’ rādītājus, visās izmēģinājuma vietās otrajā (N2) mēslojuma līmenī visražīgākās bija ‘Propino’ un ‘Kristaps’. Stendē un Priekuļos minētās šķirnes ražības ziņā bija ļoti līdzvērtīgas un veidoja augstākās ražas arī pirmajā (N1) mēslojuma līmenī – attiecīgi 4,91–5,29 t/ha Stendē un 5,84–5,78 t/ha Priekuļos.

Auzām, līdzīgi kā miežiem, plānoto augstāko ražas līmeni – 7 un 6 t/ha – nesasniedza neviena no šķirnēm (2. att.). Taču potenciāli plānotās 4 t/ha tika sasniegtas un pat pārsniegtas visām šķirnēm Viļānos. Augstāko ražu Priekuļos un Viļānos uzrādīja Stendē izveidotā perspektīvā līnija ‘34419’. Standartšķirnes ‘Laima’ ražu minētā līnija būtiski pārsniedza arī Stendē N1 mēslojuma fonā, taču visražīgākā no auzu šķirnēm Stendē izrādījās ‘Galant’.

Graudu kvalitāte laika apstākļu un audzēšanas vietas ietekmē

Lai arī palielināto mēslojuma normu lietošana 2018. gadā nenodrošināja plānoto ražu, tomēr tā nodrošināja proteīna pieaugumu labību graudos visās izmēģinājuma vietās. Zināms, ka aktīvo temperatūru summa sekmē proteīna veidošanos, un tas labi redzams miežu graudu analīzes rezultātos Stendē, kur veģetācijas periodā gaisa temperatūra bija visaugstākā un tādējādi proteīna graudos bija salīdzinoši vairāk. Tā kā proteīna daudzumu graudos lielā mērā nosaka genotips, šķirņu starpā vērojamās proteīna daudzuma svārstības visās izmēģinājuma vietās bija vienādas – visvairāk proteīna konstatēts miežiem ‘Saule’, vismazāk – ‘Propino’, bet šķirnēm ‘Kristaps’ un ‘Didzis’ tas bija līdzīgs.

Pārtikas, lopbarības un iesala miežu graudu kvalitātes prasības nosaka, ka graudu tilpummasa nedrīkst būt zemāka par 680 g/L. Dati liecina, ka visos audzēšanas reģionos šim kritērijam neatbilda vienīgi šķirnes ‘Propino’ graudi ar tilpummasu 651–678 g/L. Labākie tilpummasas rādītāji visās audzēšanas vietās bija miežiem ‘Saule’ (686–705 g/L) un ‘Didzis’ (682–710 g/L). 1000 graudu masas rādītāji meteoroloģisko apstākļu ietekmē visām šķirnēm bija pazemināti, un pa reģioniem tie bija atšķirīgi. Priekuļos augstāko 1000 graudu masu abos mēslošanas fonos sasniedza šķirne ‘Propino’, Viļānos – ‘Didzis’, Stendē – ‘Propino’ un ‘Saule’. Tendence veidot salīdzinoši nedaudz sīkākus graudus visās izmēģinājuma vietās konstatēta šķirnei ‘Kristaps’.

Auzu 1000 graudu masas un tilpummasas skaitliskās vērtības ir stipri atkarīgas no mitruma daudzuma, ko augs saņem augšanas sezonas laikā, it īpaši cerošanas, stiebrošanas un vārpošanas sākuma fāzē. Auzām par optimālu 1000 graudu masu tiek uzskatīta graudu masa 35–40 g. 2018. gada sezonā šis līmenis tika sasniegts vienīgi Priekuļos, kur jūnijā pa izmēģinājuma vietām nokrišņu daudzums bija vislielākais. Šķirņu starpā TGM svārstības bija nelielas. Palielinot mēslojuma normu, būtiski augstāks TGM rādītājs iegūts tikai atsevišķām šķirnēm Stendes PC. Priekuļos augstākā TGM – 38,53 g – bija perspektīvajai auzu līnijai ‘34419’.

Pārstrādes uzņēmumiem realizējamo graudu zemākā pieļaujamā tilpummasas vērtība auzām ir 480 g/L, un ar nelieliem izņēmumiem pārsvarā visos reģionos šķirnes šim kritērijam bija atbilstošas. Taču optimālais (virs 560 g/L) tilpummasas rādītājs 2018. gada apstākļos netika sasniegts nevienā no izmēģinājuma vietām. Augstākā tilpummasa auzām tika iegūta Priekuļu PC Stendē izveidotajai perspektīvajai auzu šķirnei ‘Lelde’ (538 g/L) un līnijai ‘34419’ (540 g/L). Priekuļos un Stendē standartšķirnes ‘Laima’ tilpummasas līmeni pārsniedza visas izmēģinājumā iekļautās šķirnes.

Karstais un saulainais laiks auzām, tāpat kā miežiem, sekmēja proteīna uzkrāšanos graudos, un augstāks proteīna līmenis visām šķirnēm tika iegūts Stendē, kur tas variēja robežās no 12,41 līdz 13,48%. Mēslojuma normas palielināšana sekmēja proteīna pieaugumu, un proteīna daudzuma ziņā izcēlās standartšķirne ‘Laima’, taču daudz neatpalika arī šķirne ‘Lelde’. Dati liecina, ka auzām tāpat kā miežiem proteīna daudzumu graudos galvenokārt nosaka genotips.

Apkopojot visās pētījuma vietās iegūtos auzu graudu kvalitātes rādītājus, var teikt, ka karstuma un sausuma ietekmē iegūtā auzu graudu tilpummasa pārsvarā bija atbilstoša tikai zemākajiem kvalitātes kritērijiem un arī optimāla 1000 graudu masa iegūta tikai vienā no izmēģinājuma vietām. Toties proteīna rādītāji auzām tāpat kā miežiem bija augsti.

 

Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops marta numurā

LA.lv