Laukos
Gaļa un zivis

Slima mežacūka. Atstāt ledusskapī vai norakt? 16


Līdz analīžu rezultātu saņemšanai mednieks drīkst vest mežacūku mājās un glabāt dzesētavā. Ja atzinums ir pozitīvs, kautķermeni transportēt vairs nedrīkst.
Līdz analīžu rezultātu saņemšanai mednieks drīkst vest mežacūku mājās un glabāt dzesētavā. Ja atzinums ir pozitīvs, kautķermeni transportēt vairs nedrīkst.
Foto – Linda Dombrovska

Autori: Indulis Burka, Linda Dombrovska

No vakardienas, 6. marta, Satiksmes ministrijas ierēdņu lēmuma dēļ jebkāda mežacūku pārvietošana vai transportēšana reāli vairs nav iespējama.

Viss sākās pagājušā gada 19. jūlijā, kad tika apturēta krava, kurā tika pārvadātas ar Āfrikas cūku mēri potenciāli inficētas mājas cūkas. Valsts policija apturēja šo kravu un sastādīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektoram Mārim Balodim protokolu par potenciāli inficētu mājas cūku pārvadāšanu, neievērojot Eiropas valstu nolīguma par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu (ADR) prasības. Tik tālu it kā nebūtu jautājumu, ja vien dažādas valsts institūcijas ADR prasības neinterpretētu atšķirīgi. Satiksmes ministrija apgalvo, ka ADR prasības attiecināmas uz visiem bīstamo kravu pārvadājumiem iekšzemē, savukārt Zemkopības ministrija apgalvo – šīs prasības attiecas tikai uz starptautiskajiem pārvadājumiem. ADR prasību ievērošana nozīmē piecu dienu kursus, kas personai izmaksās ap 300 eiro, lai saņemtu sertifikātu, piedevām vēl īpašus konteinerus un nosacījumus bīstamo kravu pārvadāšanai. Bet tam PVD nav gatavs.

PVD aicina norakt

Ierēdņiem nespējot vienoties par kopīgu skatījumu uz šo jautājumu, 6. martā mednieku nevalstiskajām organizācijām un Valsts meža dienestam tika nosūtīta vēstule, kurā norādīts, ka “saskaņā ar Satiksmes ministrijas skaidrojumu dzīvnieku blakusprodukti, kas satur vai var saturēt virkni slimību ierosinātāju (t. sk. ĀCM), jāpārvadā saskaņā ar ADR prasībām. Tā kā PVD personāls nav attiecīgi apmācīts un autotransports sertificēts, PVD nav tiesīgs īstenot meža cūku blakusproduktu (atrasto beigto un ĀCM pozitīvo nomedīto) transportēšanu un, sākot ar šā gada 5. martu, šos pasākumus neveiks”. Vēstules turpinājumā norādīts, ka saskaņā ar iepriekš noteikto kārtību visas ĀCM otrajā un trešajā riska teritorijā nomedītās mežacūkas ir laboratoriski jāizmeklē, tāpēc asins paraugu pieņemšana un samaksa paliek nemainīga. Lai samazinātu ĀCM ierosinātāja cirkulāciju apkārtējā vidē, PVD aicina atrastās beigtās un nomedītās laboratoriski pozitīvās mežacūkas iznīcināt uz vietas (aprokot vai sadedzinot).

Tādējādi, dažādi interpretējot vienas un tās pašas normatīvo aktu prasības, pēkšņi vairs nevar darboties sistēma, kas trīs­arpus gadus veiksmīgi palīdzēja utilizēt Āfrikas cūku mēra dēļ bojā gājušo mežacūku līķus. Piedevām vēl PVD rīcībā šobrīd nav blakusproduktu sadedzināšanas aprīkojuma, kā arī uzņēmums, ar kuru tika noslēgts līgums par pakalpojuma sniegšanu, šobrīd tehnisku iemeslu dēļ nedarbojas. Tādēļ PVD vēstulē atzīst: “Esam spiesti pārtraukt arī mežacūku blakusproduktu savākšanu konteineros.”

Iepriekš Latgalē, netālu no Daugavpils, darbojās pārvietojamā dedzinātava, kurā diennaktī varēja sadedzināt vairākas tonnas mežacūku līķu un blakusproduktu. Dedzinātavu pēc savas iniciatīvas izveidoja PVD, un tā efektīvi darbojās līdz pat šā gada sākumam, kad tās darbību apturēja Vides dienesta ierēdņu aktivitāšu dēļ.

Tātad, ar pirkstu velkot līdzi visām ADR prasībām, sanāk, ka potenciāli inficētas mežacūkas, neievērojot šīs prasības, transportēt ir aizliegts un pat tad, ja šīs prasības tiktu ievērotas, Latvijā vairs nav vietas, kur mežacūkas un to blakusproduktus būtu iespējams efektīvi iznīcināt.

Satiksmes ministrija interpretē savu interpretāciju

Satiksmes ministrijas Transporta un sakaru nodaļas vadītājs Viktors Līpenītis, kurš ministrijā pagājušā gada beigās vadīja bīstamo kravu aprites konsultatīvās padomes sēdi, uzklausījis jautājumu par to, kā tagad medniekiem rīkoties, izteicās, ka uz to vislabāk varēšot atbildēt Autotransporta direkcijas konsultants starptautisko autopārvadājumu un bīstamo kravu jomā Dainis Vēsma.

Savukārt Dainis Vēsma telefona sarunā atbildēja, ka nav pilnvarots atbildēt uz šo jautājumu, lai gan situācija un tās risinājums viņam esot skaidrs. Iesaistot saziņā Autotransporta direkcijas sabiedrisko attiecību daļas vadītāju Zani Ploni, viedokļa iegūšana kļuva cerīga. Satiksmes ministrijas un līdz ar to arī Autotransporta direkcijas viedokli laikrakstam pauda ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Greiškalna:

“Medniekam medījot nav informācijas par dzīvnieka veselības stāvokli. ADR noteikumi attiecas uz pierādītiem saslimšanas gadījumiem. Bīstamo kravu pārvadājumu normatīvie akti piemērojami tikai no tā brīža, kad saslimšanas gadījums ir apstiprināts. Atbilstoši prasībām ADR arī nav attiecināmas uz privātpersonām, kas veic pārvadājumu savām vajadzībām (piemēram, atpūtai vai sporta nodarbībām), nodrošinot to, ka parastos pārvadāšanas apstākļos nenotiek kravas satura noplūde. Balstoties uz iepriekš minēto, ADR nosacījumi nekādā gadījumā netiek attiecināti uz medniekiem, kas pārvadā nomedītos dzīvniekus.”

No Satiksmes ministrijas tālākās atbildes izriet, ka tajā brīdī, kad tiek saņemts pozitīvs atzinums par ĀCM vīrusa vai antivielu klātbūtni nomedītajā dzīvniekā, neievērojot ADR prasības, kautķermeni transportēt nedrīkst. Satiksmes ministrija norādīja, ka tai nav informācijas par PVD lēmumu pārtraukt blakusproduktu savākšanu un transportēšanu, jo tā ir PVD kompetence.

Nu mednieks ir lielā ķezā. Dzesētavā mednieku mājā ir liemenis, kuru principā likumīgi var nest tikai pār plecu vai vizināt zirga pajūgā (uz šiem transportēšanas veidiem neattiecas ADR prasības). Līdz atbildes saņemšanai kaut kur iesmakuši glabājas nomedītā rukša blakusprodukti. Tiesa, arī pār plecu šos “labumus” nav īsti uz kurieni nest – līdz šim izmantotos konteinerus nav kam izvest. Zeme šobrīd pamatīgi sasalusi un izrakt vēlamā izmēra bedri nav iespējams, atliek vien kurināt sārtu…

Zemkopības ministrija meklē risinājumu

Problēmas redzējums ir arī Zemkopības ministrijas valsts sekretārei Dacei Lucauai. Viņa skaidroja, ka saistībā ar ADR prasību ievērošanu situāciju varētu glābt grozījumi attiecīgajos normatīvajos aktos, kas ir sagatavoti un jau daļēji saskaņoti. 13. martā šis jautājums tiks skatīts valdības sēdē, un valsts sekretāre izteica cerību, ka tiks pieņemts racionāls lēmums. Dace Lucaua norādīja, ka pašlaik nedz PVD, nedz mednieki, nedz arī veterinārie inspektori mežacūku līķus transportēt nedrīkst, atliekot vien tos utilizēt, uz vietas sadedzinot, jo nevajagot tos atstāt mežā. Valsts sekretāre uzsvēra, ka problēmas sakne esot normu interpretācijā.

Bargs viedoklis ir Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājam Haraldam Barvikam: “Mani pārsteidz neizmērojamā ierēdņu nekompetence un nevēlēšanās iedziļināties reālajā situācijā. Ministrijas nespēj saskaņot viedokļus patiešām valstiski svarīgos jautājumos! Ierēdņi rīkojas neadekvāti, sagraujot sistēmu, kas labi līdz šim darbojās!” Haralds Barviks, raksturojot situāciju, norādīja, ka esot kā “Krilova fabulā, kad vēzis, līdaka un gulbis vezumu vilka katrs uz savu pusi un galu galā tas neizkustējās ne no vietas. Nav pieļaujams teorētisks risinājums kaut kad nākotnē, kad ierēdņiem labpatiks grozīt vairākus nacionāla līmeņa tiesību aktus”.

Taču nāk pavasaris un infekcijas slimības siltā laikā vienmēr izplatās straujāk. Ja nekas netiks darīts, vide tiks piesārņota ar bīstamu vīrusu ļoti lielā apmērā un uz neparedzami ilgu lauku. Ja dzīvniekus nedrīkst pārvadāt, tie būs jāatstāj uz vietas. Ugunskurā dzīvnieka līķi nevar tā sadedzināt kā profesionālā ierīcē, turklāt ar laiku sāksies ugunsnedrošais periods, kad ugunskurus mežā dedzināt būs aizliegts. Sen pierādījies, ka inficētu līķu aprakšana ir potenciāli bīstama materiāla noglabāšana uz ilgāku laiku, kas var radīt problēmas nākotnē.

Līdz šim Latvijā īstenoto praksi Āfrikas cūku mēra ierobežošanā un apkarošanā par labu piemēru atzinušas augstas Eiropas institūcijas. No mums ņem piemēru, atzinīgi vērtē PVD un mednieku sadarbību bīstamas slimības apkarošanā – tas, kā tiek veikts monitorings, vākti materiāli analīzēm, galu galā no meža tiek izvāktas bojā gājušās mežacūkas un samazināts populācijas apmērs.

LA.lv