Laukos
Dārzeņi un augļi

Slimību un kaitēkļu apkarošanas pasākumi kartupeļu laukos jūnijā0


Kolorādo kāpurs.
Kolorādo kāpurs.
Foto: I.Liepiņa

Māra Bērziņa, VAAD Kurzemes nodaļas vecākā inspektore

Līdz maija otrajai pusei ar kartupeļiem apstādītajās platībās bija redzamas tikai vagas. Parušinot augsni, atklājās, ka nezāles, neraugoties uz valdošo sausumu, tomēr nolēmušas dīgt un bija atrodamas balto diegu attīstības stadijā. Jūnijā nezāļu attīstība turpināsies – tās ierobežojamas ar agrotehniskiem paņēmieniem un lietojot nezāļu spektram atbilstošu, kartupeļu stādījumiem reģistrētu herbicīdu.

Ja nezāles pakļaujas ierobežošanai, tad jūnijā kartupeļu stādījumos atrodami arī ceri ar tādu slimību pazīmēm, kuras veģetācijas periodā ierobežot nav iespējams.

Līdz ziedēšanai uz kopējā fona labi pamanāmi baktērijas ierosinātie kartupeļu melnkājas bojātie ceri. Tie atpaliek augumā, stublāji nomelnē no apakšas – šīs slimības pazīmes ir grūti sajaukt ar citām, jo izraujot izdalās sevišķi nepatīkama smaka. Visticamāk, šī slimība ir iestādīta kopā ar inficētu bumbuli, bet iespējama arī tās saglabāšanās augu atliekās. Ar melnkāju inficētos cerus vajadzētu izraut un iznīcināt. Atstājot slimos augus stādījumā, daļai no tiem tomēr izveidojas nelieli bumbuļi, kuri arī ir inficēti, un, izmantojot iegūto ražu stādīšanai, nākamajā gadā tiks iestādīta nepatīkamā slimība.

Kartupeļu ziedēšanas laikā uz lakstu apakšējās daļas tuvu augsnei būs novērojama balta voilokveida apsarme – baltkāja. Baltkājas slimajiem augiem var nepievērst uzmanību, tikai padomāt par atjaunota sēklas materiāla iegādi, lai iestādītu ar melnā kraupja sklerocijiem neinficētus bumbuļus, jo baltkāja ir melnā kraupja vasaras forma.

Ja vien jūnijs neizvērtīsies par nokrišņiem bagātu mēnesi, tad pirmā slimība uz kartupeļu lapām droši vien būs kartupeļu lapu sausplankumainība. Tās ierosinātāji saglabājas augsnē un augu atliekās, tādēļ pirmās pazīmes brūnu, sausu, drūpošu plankumu veidā, visticamāk, tiks atrastas atkārtotā kartupeļu stādījumā, arī uz novājinātiem un slikti attīstītiem augiem.

Ja jūnijā patīkami silto gaisa temperatūru bieži sāks papildināt lietus, tad iespējams arī lakstu puves izplatības sākums. Lakstu puves infekcija var parādīties gan uz stublājiem, gan uz lapām. Ieteicams regulāri apsekot savu kartupeļu stādījumu, lai nenokavētu slimības attīstības sākumu. Stublāju formai pirmās pazīmes meklējamas stublāju augšdaļā un vidusdaļā kā brūni plankumi bez apsarmes, bet uz lapām kā brūnganpelēki plankumi ar mitrā laikā izteiktu pelēkbaltu apsarmi lapas apakšpusē. Parasti pirmās kartupeļu lakstu puves pazīmes tiek atrastas laukos, kur ir iestādīts inficēts sēklas materiāls un stādījums atrodas no valdošiem vējiem pasargātā vietā. Lai kartupeļu audzētāji varētu laikus un pamatoti veikt pirmo fungicīda smidzinājumu aizsardzībai pret lakstu puvi, arī VAAD speciālisti, iestājoties slimības attīstībai labvēlīgiem laika apstākļiem, pievērsīs kartupeļu stādījumiem pastiprinātu uzmanību. Konstatējot pirmās kartupeļu lakstu puves pazīmes, novērojumu rezultāti būs redzami VAAD mājas lapā noverojumi.vaad.gov.lv.

Ja audzētājs nolēmis kartupeļu stādījumus smidzināt profilaktiski, negaidot kartupeļu lakstu puves pirmās pazīmes, tad augu attīstības stadijā AS 35 (augu saskaršanās vagās), izvērtējot laika apstākļus, var uzsākt smidzinājumus ar sistēmas iedarbības fungicīdu, kas iedarbojas gan uz sausplankumainības, gan uz lakstu puves ierosinātājiem. Tas ieteicams stādījumos, kur augi spēcīgi attīstījušies, jo tajos tie mazāk pakļauti saules un vēja nelabvēlīgai ietekmei uz sēnīšu slimību attīstību.

Kolorādo vaboles jeb kartupeļu lapgraužu pirmie īpatņi uzrodas augsnes virspusē maijā, dažkārt arī pirms to galvenā barības auga – kartupeļu lakstu – parādīšanās. Jūnijā reizē ar dīgstošajiem kartupeļiem kaitēkļi masveidā iznāks no ziemošanas vietām augsnē, un, paaugoties kartupeļu lakstiem, drīz vien lapu apakšpusē varēs atrast oranždzeltenu oliņu kopas. Pēc pāris nedēļām kartupeļu stādījumā būs atrodamas gan vaboles, gan oliņas, gan kāpuri. Lielākos stādījumos, konstatējot kaitēkļu klātbūtni, augu aizsardzībai lietojami insekticīdi, atceroties, ka tie visefektīvāk ierobežo pirmā un otrā auguma kāpurus. Mazās platībās var mēģināt mehāniski iznīcināt oliņas, arī nolasīt vaboles un izšķīlušos kāpurus.

Mēneša beigās iespējama arī laputu koloniju veidošanās kartupeļu lapu apakšpusē, to klātbūtne ir īpaši nevēlama sēklai paredzētajos stādījumos.
Vairāk par augu aizsardzības pasākumiem lasiet šeit

Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops

LA.lv