Tehnika, Tehnoloģijas

Šļūteņu tehnoloģija šķidrmēslu iestrādei – vai izdevīga?

Pēdējos gados Latvijā šķidrmēslu un digestāta iestrādei sāk izmantot šļūteņu tehnoloģiju. Tās īpatnība – mēslojuma iestrādes agregātam, kas pārvietojas pa lauku, vairs nav mēslojuma uzkrāšanas tilpnes, bet augsnē iestrādājamo mēslojumu piegādā pa lokanu šļūteni, ko agregāts velk aiz sevis pa lauku. Tāpēc būtiski samazinās mēslojuma iestrādes agregāta masa un tā riepu spiediens uz augsni, samazinot augsnes sablīvēšanu, un mēslojuma iestrādes agregāts var strādāt arī pasliktinātas augsnes nestspējas gadījumā.
Pastāv arī iespēja, ka šķidro mēslojumu transportē pa šļūtenēm līdz tā iestrādes agregātam tieši no krātuves (līdz pat 8–9 km attālumam), neizmantojot mobilus transport­agregātus. Tādējādi samazinās mobilās tehnikas nepieciešamība, netiek noslogoti ceļi, kā arī palielinās mēslojuma iestrādes darba ražīgums, jo šķidruma plūsmu var pievadīt nepārtraukti. Turklāt samazinās arī slāpekļa zudumi, jo agregāts nodrošina mēslojuma ievadi līdz 5 cm dziļās vadziņās.

Tehnoloģijas izmantošanas īpatnības
Latvijā šķidrā mēslojuma iestrādi, izmantojot šļūteņu tehnoloģiju, praktizē vairākas firmas, piemēram, SIA Pakavs, SIA Otaņķu dzirnavnieks, SIA Baltic Sales Agency un citas, kas sniedz savus pakalpojumus apkārtējām saimniecībām. Atsevišķām saimniecībām šo iekārtu iegāde un izmantošana var nebūt izdevīga vairāku apsvērumu dēļ. Šķidrā mēslojuma transportēšana un iestrāde, izmantojot šļūtenes, nav lēta. Viens tehnoloģiskā aprīkojuma komplekts, nerēķinot nepieciešamo traktortehniku, maksā 150–250 tūkstošus eiro. Tādēļ šo tehnoloģisko aprīkojumu vajadzētu noslogot vismaz divus trīs mēnešus gadā, bet atsevišķām saimniecībām nepieciešamie darba apjomi parasti nav tik lieli.
Šļūteņu tehnoloģijas izmantošana ir specifiska, jo paveiktā darba kvalitāte un darba ražīgums ir atkarīgs no daudziem faktoriem. Vispirms ir jāveic pareiza transportšļūteņu izvietošana, lai pēc iespējas nebūtu jāšķērso ceļi un tām nebūtu jābrauc pāri ar tehniku. Pastāv gan iespēja, ka ceļu šķērsošanas vietās izveido transportšļūteņu pacēlumus (līdz pat 5,5 m augstumam). Taču to ierīkošanai ir nepieciešams papildu aprīkojums. Ja savukārt mēslojums ir jātransportē tālāk par 3 km, tad jālieto starpsūkņi.
Specifiska ir arī mēslojuma iestrāde, jo jānodrošina pareiza agregātam pievienotās šļūtenes virzīšanās, neizraisot tās velšanos un vērpes deformācijas. Lai gan šļūtenēm ir trīs gadus ilga garantija, tajās var darba laikā parādīties plīsumi vai caurumi. Tādēļ šie bojājumi ir tūlīt jānovērš, lai neizraisītu šķidrā mēslojuma noplūdi un darba spiediena samazināšanos.
Savukārt katras darba dienas beigās ir jāveic šļūteņu iekšpuses tīrīšana, šim nolūkam izmantojot attiecīga izmēra putuplasta bumbu, ko virza no viena šļūtenes gala līdz otram ar saspiesta gaisa palīdzību, ko rada kompresors. Ja tas netiek darīts, tad šļūteņu iekšpusē var veidoties apžuvušas mēslu pikas, kas pēc tam var izraisīt cauruļvadu aizsprūdumus
Jāņem arī vērā, ka cauruļvadu sistēmās lietotais darba spiediens sasniedz 5–8 bārus (aptuveni 5–8 atmosfēras). Tādēļ, veicot mēslojuma transportēšanu un iestrādi, ir jāievēro pastiprinātas darba drošības prasības. Bet tas viss nozīmē, ka šo darbu izpildi var uzticēt tikai speciāli apmācītam personālam, kuram ir attiecīgas zināšanas un praktiskas darba iemaņas.

Salīdzinātie tehnoloģiskie varianti
Lai skaidrotu šļūteņu tehnoloģijas izmantošanas izdevīgumu, tika veikti ekonomiskie aprēķini. Salīdzinājumā iekļāvām trīs dažādus tehnoloģiskos risinājumu
1. Šķidrā mēslojuma transportēšanai no krātuves līdz laukam, kā arī tā piegādei līdz mēslojuma izkliedes agregātam izmanto speciālās šļūtenes.
2. Šķidro mēslojumu nogādā līdz laukam ar mobiliem transporta agregātiem (cisternām) un pārsūknē starptvertnē, bet tā tālākai transportēšanai līdz iestrādes agregātam izmanto šļūteņu tehnoloģiju.
3. Šķidrā mēslojuma transportēšanai un iestrādei uz lauka izmanto mobilus traktoram piekabināmus agregātus ar cisternu, atveramiem spārniem un vadziņu veidotājiem.
Aprēķinos tika pieņemts, ka mēslojuma iestrāde ir jāveic 30 ha lielā laukā un tā iestrādes norma ir 40 m3/ha, bet digestāta transportēšanas attālums var būt 1 vai 3, vai 5 km. Turklāt pieņēma, ka visos gadījumos transportcisternu ietilpība bija 24 m3 un to agregatēšanai izmantoti 220 ZS traktori, bet šļūteņu agregāts, kas strādā uz lauka, komplektēts ar 240 ZS traktoru. Mēslojuma iestrādi veica vadziņās 12 m platā slejā.
Mobilo agregātu vidējais pārvietošanās ātrums, šķidrmēslu transportēšanas šļūteņu izvietošanas ilgums un strādājošo darba patēriņš, kā arī sagatavošanās un nobeiguma laiki tika ņemti pēc hronometrāžas datiem. Aprēķinos ietvertās tehnikas cenas iegūtas pēc attiecīgo piegādes firmu datiem, bet tās kalpošanas ilgums – saskaņā ar pieņemtajiem normatīviem. Pieņemtā strādājošo darba samaksa – 6,25 eiro/h.

Aprēķinu rezultāti
>Veicot tehnoloģisko līniju aprēķinus, tika noteikts darbu izpildei nepieciešamās tehnikas daudzums un strādājošo cilvēku skaits (sk. tabulu).Kā redzams tabulā, vismazākais darbā iesaistīto cilvēku skaits ir nepieciešams tad, ja lieto šķidrā mēslojuma pievadi pa šļūtenēm (1. variants). Aptuveni divas reizes lielāks strādājošo skaits ir nepieciešams, izmantojot mobilās transportcisternas, kas apgādātas ar mēslojuma iestrādes aprīkojumu (3. variants). Taču visvairāk cilvēku ir vajadzīgs, ja mēslojumu pieved ar mobiliem transport­agregātiem, bet tā iestrādei izmanto mobilo agregātu ar mēslojuma pievades šļūteni.

Ekspluatācijas izmaksas, kas nepieciešamas katras tehnoloģijas realizēšanai atkarībā no šķidrā mēslojuma transportēšanas attāluma, ir parādītas grafiski veidotajā attēlā.
No šī attēla un iepriekš dotās tabulas var secināt, ka ekspluatācijas izmaksas, lietojot dažādas šķidrā mēslojuma transportēšanas un iestrādes tehnoloģijas, mainās atkarībā no izmantotās tehnikas veida un daudzuma, kā arī darbā iesaistīto strādnieku skaita. Lietojot šļūteņu tehnoloģiju, ir nepieciešams vismazākais tehnikas daudzums, un tas atspoguļojas arī izmaksās. Ja savukārt digestātu transportē ar mobiliem agregātiem un izkliedē uz lauka, lietojot šļūteņu tehnoloģiju (2. tehnoloģiskais variants), tad ekspluatācijas izmaksas ir aptuveni divas reizes lielākas nekā 1. variantā.

Samērā lielas ekspluatācijas izmaksas ir, arī izmantojot 3. variantu, kad šķidrā mēslojuma izstrādi uz lauka veic tas pats agregāts, ar kuru šo mēslojumu transportē. Tādēļ šai gadījumā nav jāizmanto šļūteņu tehnoloģija un ir mazāks darbā iesaistīto agregātu skaits. Vienlaikus samazinās arī ekspluatācijas izmaksas. Taču var būtiski pasliktināties paveiktā darba kvalitāte. Īpaši tas izpaužas agrā pavasarī, kad augsnei ir maza nestspēja un, tehnikai pārvietojoties pa lauku, notiek pastiprināta augsnes sablīvēšanās vai arī šāda mēslojuma iestrāde vispār nav iespējama.

Šeit gan jāpiebilst, ka aprēķinos iegūtie rezultāti ir orientējoši. Tie atkarīgi no izmantotās tehnikas raksturojuma un ekspluatācijas īpatnībām, kā arī strādājošo darba iemaņām, darba samaksas lieluma un citiem faktoriem. Taču šie pētījumi uzskatāmi liecina par šļūteņu izmantošanas tehnoloģijas priekšrocībām un tās turpmākajām lietošanas perspektīvām.

PIlns materiāls lasāms žurnāla “Agrotops” 2016.g.novembra numurā

Pievienot komentāru