Laukos
Tehnika

Smidzinātāju pārbaužu skaitam ir tendence samazināties0

Foto: Maija Pohodņeva

Modernā lauksaimniecība ietver arī agroķīmijas izmantošanu, tāpēc atbilstoši Eiropas prasībām Latvijā ikviena smidzinātāja tehniskajam stāvoklim bija jābūt pārbaudītam vismaz vienu reizi vēl līdz 2016. gada 26. novembrim. Tiek lēsts, ka Latvijā ir aptuveni no 7500 līdz 10 000 smidzinātāju. Taču, cik īsti – to nezina neviens, jo reģistra nav.

Gan Valsts Augu aizsardzības dienests (VAAD), gan privātie uzņēmēji pūlas šo situāciju sakārtot un panākt, ka lauksaimnieki uztur savu tehniku labā stāvoklī un paši piesaka pārbaudes. Šobrīd Latvijā ir 1467 miglotāji, ko pārbaudījuši sertificēti augu aizsardzības līdzekļu iekārtu pārbaudītāji, un atzīts, ka tie ir darba kārtībā.

VAAD datu bāze liecina, ka šobrīd sertificētie pieci AAL iekārtu pārbaužu veicēji kopumā līdz 2016. gadam Latvijā veikuši 77 pārbaudes, 2016. gadā – 181, 2017. gadā – 631, 2018. gadā – 462, līdz 2019. gada 30. augustam – 116; pavisam – 1467.

Prasības un darbības

Tas, ka smidzinātāji jāpārbauda, ir Eiropas Savienības prasība. Darbības, kas saistītas ar augu aizsardzības līdzekļu (AAL) lietošanas iekārtām, regulē Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīva 2009/128/EK. Un Latvijā tā ir jāievēro.

Taču pirmā problēma – neviens valstī nezina, cik īsti smidzinātāju ir, jo nav vienota reģistra. Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) mājaslapā atrodama 2014. gadā ievietota informācija, ka LLKC organizē semināru smidzinātāju pārbaužu veicējiem. Latvijā ir aptuveni desmit tūkstošu smidzinātāju, taču nav pietiekami daudz apmācītu speciālistu, kas varētu veikt to pārbaudi. Šī informācija, kur pieminēti 10 000 smidzinātāju, ir nodublēta arī VAAD mājaslapā. Tātad principā varētu pieņemt, ka 2014. gadā šīs tehnikas ir bijis tik daudz. Kā tas ir tagad – nav zināms.

Kopš tā laika ir pagājuši pieci gadi. Šobrīd smidzinātājus Latvijā pārbauda pieci sertificēti pakalpojuma sniedzēji, bet VAAD – kontrolē. Pārbaudes ir jāpiesaka lauksaimniekiem pašiem. Jaunai tehnikai – pirmo reizi piecus gadus pēc tam, kad tā iegādāta, bet vecākai – reizi trijos gados.

Informē un izglīto

“Sākot no 2013. gada VAAD visu veidu AAL lietošanas pārbaudēs ir informējis saimniecību īpašniekus, izsniedzot ziņu lapu ar informāciju par to, ka turpmāk būs jāveic AAL lietošanas iekārtu pārbaudes, kā to izdarīt un kāds ieguvums būs no šīs pārbaudes,” skaidro Augu aizsardzības līdzekļu uzraudzības daļas vadītāja Inga Aizpura. “Kā arī sadarbībā ar Latvijas augu aizsardzības līdzekļu ražotāju un tirgotāju asociāciju (LAALRUTA) iespēju robežās organizējam informatīvus seminārus par drošu AAL lietošanu visā Latvijā, kur viens no svarīgākajiem jautājumiem bija smidzinātāju praktiska pārbaude. Semināros kāds no sertificētiem pārbaužu veicējiem demonstrēja AAL iekārtu pārbaudi, lai zemnieki saprastu šā procesa būtību un nepieciešamību.

Arī semināros, kur VAAD informē par aktualitātēm augu aizsardzības jomā, šī ir bijusi viena no svarīgākajām ziņām. Tāpēc gribētos teikt, ka informācijas ir bijis pietiekami, bet, ja pajautā kādam no tiem, kas nav veicis pārbaudi AAL lietošanas iekārtai, tad katram ir savs stāsts, kura pamata ir tiešām dažādi tikai konkrētai saimniecībai raksturīgi iemesli. Piemēram, arī tādi, ka pārbaudes nav saimniecībai ekonomiski izdevīgas. Ir tādi, kas nolemj nelietot AAL vai arī iegādāties pilnīgi jaunu iekārtu. Ir arī situācijas, ka platības nav lielas un zemnieks izvēlas kaimiņu zemnieku sniegtos pakalpojumus, kas acīmredzot iznāk lētāk.

Kontrole un process

No 2017. gada VAAD visu veidu AAL lietotāju pārbaudēs ir uzsācis arī AAL iekārtas pārbaudi. Tā ir kā viena no pārbaudāmām prasībām. Ja dienests 2017. gadā konstatēja, ka AAL iekārta nav pārbaudīta, tad, būdams pretimnākošs, kā arī ņemot vērā principu konsultē vispirms, deva termiņu – gadu –, lai pārbaudītu AAL lietošanas iekārtu. Pēc gada tajās saimniecībās, kas neparādījās datu bāzē, ka tajās ir veikta pārbaude, notika operatīvās pārbaudes.

Kopš 2018. gada termiņš, lai visu sakārtotu, vairs nav gads, bet viens mēnesis.
Ja operatīvās pārbaudes laikā konstatē, ka iekārtai nav piešķirta uzlīme, tiek ierosināta administratīvo pārkāpumu lieta

.

Ja mēneša laikā pēc lietas ierosināšanas AAL iekārta tiek pārbaudīta, tad gala lēmuma atzinums būs – maznozīmīga neatbilstība, bet, ja netiek pārbaudīta, tad tiek lemts par naudas sodu.

Kas tā par uzlīmi?

Uzlīme, ko pēc veiksmīgas smidzinātāja pārbaudes zemniekam piešķir tehnikas sertificētājs, ir no VAAD. Tās Latvijā izsniedz tikai pieciem sertificētiem uzņēmējiem, kuriem ir tiesības veikt smidzinātāju pārbaudes. Proti, valsts iestāde ir uzticējusi tehnikas pārbaudes funkciju privātajiem uzņēmējiem un pēc tam kontrolē lauksaimniekus, vai viņi veikuši savas smidzināšanas tehnikas pārbaudes.

Ja AAL lietošanas iekārta atbilst noteikumu prasībām, tad tvertnes labajā pusē tiek uzlīmēta ūdensizturīga materiāla uzlīme, kas nav noplēšama un kurā norādīts: pārbaudes veicēja sertifikāta numurs; pārbaudes veikšanas datums; nākamās pārbaudes datums. Dokumentiem par pārbaudi pie AAL lietošanas iekārtas valdītāja jāglabājas līdz nākamajai pārbaudei.

Lai redzētu to, kā viss notiek, kopā ar VAAD inspektori Ditu Vanagu devāmies pārbaudīt Valda Circeņa saimniecības Jaunstrūkas un Irbītes. Šim saimniekam ir pašgājējs smidzinātājs aptuveni 200 000 eiro vērtībā, kam ir valsts reģistrācijas numura zīme, tehniskā pase un attiecīgi – reģistrācija VTUA, bet citiem saimniekiem var būt, piemēram, piekabināmie smidzinātāji, kā arī pavisam vienkārši, pieļaujams, desmit un vairāk gadu veci. Drošības prasības gan uz visiem attiecas vienādā mērā. Pārbaudītam jābūt ikvienam.

“Parasti inspektori neiet tikai, lai kontrolētu smidzinātājus un pārliecinātos, vai tie ir pārbaudīti, par ko jāliecina uzlīmei. AAL lietošanas uzraudzības pārbaudē iekļauti arī daudzi citi jautājumi,” saka Vanaga. “Attiecībā uz smidzinātāju inspektors saimniecībā pārbauda: ja AAL lietošanas iekārta ir vecāka par pieciem gadiem, tad tai ir jābūt ar uzlīmi, kas liecina par to, ka ir pārbaudīta; ja ir jauna, tad to apstiprina pirkuma dokuments; ja ir citā ES valstī iegādāta lietota iekārta, tad tai ir jābūt izsniegtam VAAD lēmumam par tās atzīšanu. Circenis savulaik bijis pats pirmais, kura AAL lietošanas tehnika izgājusi pārbaudi un saņēmusi uzlīmi. Viņa saimniecībās rīkoti arī semināri.”

Viņš uzskata, ka nebūtu slikti, ja nākotnē visas smidzināšanas tehnikas pārbaudes vispār tiktu prasītas reizi divos gados, jo paši savā saimniecībā veic nopietnu apkopi divas reizes gadā – pirms un pēc sezonas, jo arī jauna tehnika mēdz lūzt. Saimnieks arī brīdina, ka smidzinātāji ir ļoti jāuzmana: “Ne vienmēr vajadzētu uzticēties AAL pārdevējiem, kuri iesaka sajaukt vairākus līdzekļus. Lietojot kokteiļus, netiek taupīti līdzekļi vai degviela, bet gan apdraudēts smidzinātājs. Var veidoties nosēdumi, cieš sprauslas, miglošana nenotiek tā, kā paredzēts. Taupīt var, ja AAL tiek lietoti saprātīgi, kad ir nepieciešamība, ja bez tā vairs nevar iztikt. Un ietaupa arī tad, ja uztur savu tehniku kārtībā. Tās ir rūpes par vidi un cilvēku veselību. Gudra saimniekošana nākotnei.”

Zemnieki maina uzskatus

“SIA Sertifikācijas un testēšanas centrs smidzinātājus pārbauda kopš 2013. gada, pārbaužu skaits – vairāki simti,” atbildes uz Agro Topa jautājumiem sniedz Sertifikācijas un testēšanas centra Inspicēšanas sektora tehniskais vadītājs eksperts Raimonds Bušs. “2018. gadā aptuveni 10%, bet 2019. gadā aptuveni 30% smidzinātāju no kopējā pārbaudīto iekārtu skaita neatbilstību dēļ nesaņēma pārbaudes uzlīmi pirmajā pārbaudes reizē.

Pārbaudes neiziet vairāk vai mazāk visu ražotāju smidzināšanas iekārtas. Tomēr lielākā problēma pēc pieredzes ir ar Polijā līdz 2013. gadam ražotajām smidzināšanas iekārtām, kas nav komplektētas ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu ražotām sistēmām un sastāvdaļām. Vairāki zemnieki pēc šo iekārtu neizietas pārbaudes, iepazīstot un saprotot tās komplektācijas nepilnības, atzīst, ka bez būtiskas pārbūves izsmidzināšanas efektivitāti un kvalitāti nespēs nodrošināt. Tāpēc zemnieks labprāt izvēlas iegādāties jaunu vai lietotu cita – zināma un pārbaudīta – ražotāja smidzināšanas iekārtu.

Tie, kuri vēlas ne tikai uzlīmi, bet kvalitatīvu un precīzu ar speciāliem mērinstrumentiem veiktu pārbaudi, lai noskaidrotu iekārtas veiktspēju un patieso ražību, kas ir svarīgi, lai nodrošinātu veiksmīgu saimniekošanu, labprāt ar mums sadarbojas. Pārbaudes veikšanas laiks tiek saskaņots un pielāgots zemnieka interesēm un attāluma iespējām. Pārbaudi var veikt pa vienai vai vairākām kādā no adresēm, tas atkarīgs no pašu zemnieku vēlmēm. Tātad jebkurā darbadienas saprātīgā laikā un vietā bez gaidīšanas.

Smidzināšanas iekārtu pārbaudes pakalpojuma attīstība un virzība ir atkarīga ne tikai no VAAD uzraudzības un kontroles, bet arī no pārbaudes veicēju profesionālas darbības, attieksmes, apzinīga un kvalitatīva darba. Pēc pārbaudes zemnieki maina savu viedokli – kas iepriekš saprasts kā kārtējais valsts uzliktais izpildes ķeksītis, tagad tiek uztverts ar izpratni un pozitīvi. Par to, vai ir tendence samazināties pieteikto pārbaužu skaitam, ir pāragri spriest.

Pēc pieredzes, biežāk sastopamās problēmas, ko zemnieks pat neapzinās, bet kas ietekmē drošu, efektīvu un videi draudzīgu saimniekošanu, ir šādas:
bojāts un nenostiprināts kardāna aizsargs;
nevienmērīga sūkņa darbība – pulsācijas, kas pārsniedz pieļaujamo normu, tādējādi nenodrošina kvalitatīvu izsmidzināšanu;
sūkņa ražība ir nepietiekama, lai noteiktu iespējamos bojājumus;
bojāts manometrs vai tā iedaļas vērtība ir neatbilstoša, pārsniedz 0,2 (bar), tādējādi nav pārbaudāms; nav vienmērīgs spiediens starp sekcijām un bez regulēšanas iespējas;
traktortehnikā vai uz iekārtas uzstādītās kontrolierīces pārsniedz pieļaujamo spiedienu starpību 10% robežu ar izplūdi dabā;
bojāti sprauslu turētāji;
vairāksprauslu turētājam neizmantojot kādu no sprauslu rindām, tās nav noslēgtas pret putekļu iekļūšanu, tādējādi apgrūtina pagriešanu, radot turētāja bojājumus; sprauslu izdilums pārsniedz 5% robežu, kas nenodrošina izsmidzinājuma kvalitāti.”

Par to, cik daudz smidzinātāju Latvijā ir kopumā, Bušs sacīja, ka jebkāds skaitlis būšot tikai minējums. Taču, lēšot, cik no kopējā varētu būt pārbaudīts un kontrolēts reāli izmantojamām iekārtām, tie nav vairāk par 50%.

Vieni atklāti, citi – ne

Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras (VTUA) Tehniskās uzraudzības tehniskās un kvalitātes vadītājs Raivis Pranis pastāstīja, ka iekārtu pārbaudes veic piekto gadu. Kopumā veiktas 175 pārbaudes, no tām 12 atkārtoti. Attiecīgi 2018. gadā – 61 pārbaude, 7 atkārtotas, bet 2019. gadā – 28 pārbaudes, divas atkārtotas.

“Lauksaimnieku pieteikto pārbaužu skaitam ir tendence samazināties. Galvenais iemesls – cilvēki taupa naudu. Tehnika, kurai piesaka pārbaudes, lielākoties ir sagatavota un labā stāvoklī, ir gadījumi, ka īpašnieki zvana un precizē, kā labāk sagatavoties pārbaudei. Pārbaudes jāgaida 7–14 dienas pēc pieteikšanas.”

Pranis minēja, ka ir dzirdējis – Latvijā varētu būt aptuveni 8000 dažādu smidzinātāju –, un izteica cerību, ka pakāpeniski VAAD vadībā uzskaites un kontroles reģistrs tiks izveidots, bet tam ir vajadzīgs laiks.

Versiju par to, ka Latvijā varētu būt ap 8000 vai pat vairāk smidzinātāju, apstiprināja arī Jelgavas Tipukas individuālā uzņēmuma LPV Inspekcijas daļas vadītāja Sarmīte Tipuka. Taču precīzāku informāciju par pašu veiktajiem pārbaužu rezultātiem, to skaitu un saviem novērojumiem viņa nesniedza, paskaidrojot, ka visa šī informācija esot konfidenciāla un neizpaužama. Vien piebilda, ka veic pārbaudes kopš 2016. gada.

Pārbaudes piesaka mazāk

SIA Precīzo tehnoloģiju skola pārstāvis Mārtiņš Uzuliņš pastāstīja, ka viņiem tiesības veikt AAL lietošanas iekārtu pārbaudes ir no 2016. gada. Līdz šim kopumā veiktas 594 pārbaudes. 2018. gadā – 189 pārbaudes, 2019. gadā līdz 16. septembrim – 63 pārbaudes. 2018. gadā 15 miglotāji nebija darba kārtībā, 2019. gadā – trīs, no kuriem divi ir izgājuši atkārtotu pārbaudi, bet trešais vairs nav gājis.

Runājot par pārbaužu skaita tendencēm, viņš sacīja: “Jā, var teikt, ka pēdējos divos gados ir kritums, pat varētu teikt – ļoti liels, jo šogad nebūs pārbaudīti pat simts smidzinātāji.” Savukārt par to, kāpēc zemnieki ir kūtri uz pārbaužu pieteikšanu, viņš saka: “Nav pietiekamas informācijas, ka obligāti ir jāveic pārbaudes. Daudzi zemnieki izturas vieglprātīgi, domā, ka nav vajadzības veikt pārbaudi, jo ir maza saimniecība, kas smidzinātāju izmanto ne vairāk kā trīs reizes gadā, neviens tāpat neko neteiks, ka nav veikta pārbaude. Arī VAAD nepietiekami veic kontroles.”

Precīzo tehnoloģiju skola tehnikas pārbaudi pēc zemnieka pieteikšanās veic ilgākais divu nedēļu laikā. Pārbaudes ilgums ir no vienas līdz divām stundām atkarībā no smidzinātāja platuma. Vairākums zemnieku uzrāda savus smidzinātājus labā stāvoklī, ir sagatavojušies pārbaudei. Ir daži, kas nezina, ko vajadzēs rādīt; nezina, kā var paši pārbaudīt sprauslām caurplūdi, tāpēc ir liela caurplūde, kas neatbilst normai; 80% nezina par miglotāju ieziemošanu, piemēram, ka manometrs ir jāglabā siltumā. Biežākās sastopamās problēmas: sprauslas, manometrs, kardāna aizsargs, pilēšana.

Pērk jaunus smidzinātāju

s

No 2016. gada augusta pārbaudes veic arī SIA Lauksaimniecības konsultāciju un inovāciju centrs. Tā valdes priekšsēdētājs Aigars Plūme stāsta: “Pārbaužu gan 2018., gan 2019. gadā ir bijis par 50 mazāk nekā iepriekš. Tā kā sūtām informāciju par prasībām smidzinātāju sagatavošanai pārbaudei un izglītojam uz vietas, tad būtiski defekti nav atzīmēti. Ir vairāki cilvēki, kuri ir pateikuši paldies par to, ka iekārtas tiek pārbaudītas, jo, gatavojoties pārbaudei, ir atklājušies defekti, ar kuriem ir braukts vairāku gadu garumā.

Uz pārbaudēm braucam pie zemniekiem. Ir bijis, ka pārbaudi veicam pieteikšanās dienā. Šogad dažādu apstākļu dēļ ne vienmēr tā varam izdarīt. Visbiežāk konstatējam, ka kaut kas pil. Ir gadījies, ka jāmaina manometrs. Ir plaisas cauruļvados, ļoti bieži ir stieņa brīvkustība. Gadās, ka sekcijas jāpieregulē. Jebkurā gadījumā viss ir atkarīgs no tā, kurš strādā ar šo iekārtu.

Šobrīd ir novērojama tendence, ka pieprasījums pēc pārbaudēm samazinās, bet ne vairākos desmitos mērāmās vienībās. Iemesli tam ir dažādi: pērk jaunus smidzinātājus; iespējams, slēdz līgumus, vismaz uz papīra, par pakalpojuma izmantošanu ar tiem, kuri ir veikuši pārbaudi, vai tiem, kam šī pārbaude vēl nav jāveic.

Iemesli, kāpēc nepiesaka pārbaudes: nevēlēšanās to darīt; neuzskata par vajadzīgu, jo domā, ka seko tehnikai līdzi un ka tā ir kārtējā naudas izspiešana.”

Spriežot par to, cik daudz tehnikas procentuāli tiek kontrolēts un pārbaudīts, ja rēķinām no kopējā daudzuma, ko izmanto Latvijas laukos, Plūme sacīja, ka nezinot faktisko daudzumu, kā arī to, cik ir iekārtu, kas vecākas par pieciem gadiem. Viņa subjektīvais viedoklis ir, ka ne vairāk par 20%. Arī kontrolējošo institūciju kapacitāte nav tik liela, lai apsekotu visus lietotājus, jo īpaši uz lauka smidzināšanas laikā.

Izglītošana visa pamatā

VAAD speciāliste Inga Aizpura dalās pārdomās: “Gadās arī pa kādam negodprātīgam zemniekam. Piemēram, vēloties ietaupīt uz sertifikāciju un tehnikas remontu rēķina, tiek vilkts līdz pēdējam, turklāt vēl veikti mēģinājumi noskaidrot, būs vai nebūs pārbaudes. Te nav runa par zaudējumiem, kas iesit robu kabatā, vai soda naudām, bet gan par nopietniem riskiem, kas saistīti ar nepareizu AAL lietošanu, salūzušas vai nekalibrētas tehnikas izmantošanu. Kaitējums videi, cilvēku veselībai, bieži bezjēdzīgs naudas tēriņš un vāja raža – tāds ir iznākums.”

Tā kā darbs ar iekārtām ir saistīts ar AAL lietošanu, tad svarīgs jautājums ir arī darba drošība. Neskatoties uz to, ka ikvienam smidzinātāja operatoram ir obligāti nepieciešams iziet apmācības un nolikt eksāmenu, lai vispār varētu strādāt ar šo tehniku, ar to vien izglītošanas darbs nebeidzas. VAAD kopā ar Eiropas augu aizsardzības asociācijas (ECPA) finansiālu atbalstu un sadarbībā ar LAALRUTA Latvijā veiksmīgi īsteno vienu no ECPA projektiem Droša un ilgtspējīga augu aizsardzības līdzekļu lietošana cilvēkam un videi. Projekta mērķis ir sekmēt ar AAL lietošanu saistīto veselības un vides piesārņošanas riska samazināšanu, apmācot lauksaimniekus un izglītības iestāžu audzēkņus pareizi un atbildīgi lietot AAL.

“Vairojot AAL lietotāju izpratni par veicamajiem pasākumiem veselības aizsardzībai un tīras un drošas apkārtējās vides saglabāšanai, tiek stiprināta sabiedrības uzticība lauksaimniekiem kā atbildīgiem profesionāļiem,” skaidro Aizpura.
Vairāk par šo tematu lasiet šeit

Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops oktobra numurā

LA.lv
AT
Agro Tops
Laukos
‘Amazon’ smidzinātājiem jauns uzlabojums
1 diena
LA
Laukos.lv
Laukos
Cēsīs rīkos semināru gaļas liellopu audzētājiem
1 diena
LE
LETA
Laukos
Jaunas traktora piekabes reģistrācijai Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā būs jāiesniedz atbilstības sertifikāts
1 diena

Lasītākie raksti

Par svarīgo

Raivis Šveicars
Ekonomika
Ar burkāniem elektroauto nebaros. Ko iesākt, lai Latvijā autovadītāji pārietu uz elektromobiļiem? 1
4 stundas
LL
LETA, LA.lv
Latvijā
“Tas nav saprātīgs virziens.” Kariņš neatbalsta “AP” rosināto ideju palielināt budžeta deficītu
7 stundas
LA
LA.LV
Sports
VIDEO: “Dinamo” izbraukumu sāk ar bezierunu zaudējumu
4 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
VIDEO. Gāja tumsā bez atstarotāja…Uz Valmieras šosejas nāvejoši notriekta sieviete
3 stundas
LE
LETA
Dabā
Saglabāsies neliels sals: laika prognoze sestdienai
11 stundas