Gaļa un zivis, Zivsaimniecība

“Sniega krabju” skandāla lietā pagaidām nekādas virzības

Valdības rīcība, aizstāvot Latvijas intereses Norvēģijā aizturētā sniega krabju kuģa zvejas lietā, ir pareiza un iepriekš “uzņemtais kurss” ir jānotur līdz galam, uzskata Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits.

“Ja Latvijas valdība nenovirzīsies no uzņemtā kursa, esmu pārliecināts, ka sasniegsim to, ko gribam, ka Latvijas zvejnieki atkal varēs zvejot sniega krabjus attiecīgajos ūdeņos. Galvenais ir turēt buru un nesākt pārdomāt ceļojuma laikā,” sacīja Šmits.

Šmits teica, ka pats plašāk nevar komentēt notikumus saistībā ar Latvijas uzņēmējiem piederošo krabju zvejas kuģi “Senators”, kas šā gada sākumā tika arestēts par nelicencētu sniega krabju zveju Norvēģijas ūdeņos, jo tā ir sensitīva informācija. “Neko daudz šobrīd nevaru teikt, jo visi jautājumi saistībā ar šo lietu tiek skatīti slēgtajās valdības sēdēs. Esmu piedalījies vairākās sēdēs un apņēmies neko nekomentēt. Šajā stadijā esam pilnībā apmierināti ar to, kā valdība strādā,” sacīja Šmits.

Viņš piebilda, ka “Senatoram” atšķirībā no pārējiem septiņiem Latvijas zvejas kuģiem, kuri arī cietuši saistībā ar situāciju Svalbāras arhipelāga ūdeņos, ir uzlikts arests jeb soda nauda, līdz ar to “Senatora” gadījums ir publiskajā telpā plašāk pieminētais precedents. Pēc Šmita teiktā, zvejas strīda risinājums varētu prasīt gadus. “Skaidrs, ka tas process var būt garš, tie var būt pāris gadi. Jautājums var atrisināties arī ātrāk, bet mēs rēķināmies ar maksimālo laiku,” sacīja Šmits.

Šmits pauda pārliecību, ka tomēr izdosies pierādīt to, ka taisnība ir Latvijas zvejnieku pusē. “Visi šie zvejnieki patlaban ir pakārtojušies tādam kā izdzīvošanas, gaidīšanas režīmam. Neviens nekur neiet prom, jo cīņa tiks izkarota līdz galam. Esmu pārliecināts, ka beigās mēs zvejosim šajos ūdeņos,” sacīja Šmits.

Viņš arī atzina, ka zvejas kuģu dīkstāve pie Norvēģijas krastiem zvejniekiem radījusi kopumā tuvu pie 200 miljoniem eiro lielus zaudējumus un neiegūto peļņu.

Zvejas kuģa skandāls sākās šogad 13.janvārī, kad Norvēģijas varas iestādes arestēja Latvijas zvejas kuģi, kas saskaņā ar iepriekš noslēgtiem līgumiem zvejoja sniega krabjus Svalbāras (Špicbergenas) ūdeņos. Norvēģijas puse uzskata, ka zveja bijusi nelikumīga, tikmēr Latvijas puse atsaucas uz pērn decembrī panākto starptautisko vienošanos. Pēc incidenta Ārlietu ministrija iesniedza notu Norvēģijas vēstniecībai ar lūgumu atbrīvot kuģi, kā arī netraucēt zveju, tikmēr Norvēģijas vēstnieks Latvijā Steinars Ēgils Hāgens akcentēja, ka Norvēģijai ir iespēja licencēt sniega krabju zveju tās kontinentālajā šelfā, jo Eiropas Savienība un Latvija šādas licences bez Norvēģijas zināšanas izsniegt nevar.

Latvija kopš 2014.gada vidus aktīvi zvejo sniega krabjus Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijas (NEAFC) zvejas rajonā Barenca jūrā. Ar sniega krabju zveju nodarbojas arī Lietuvas un Spānijas zvejas kuģi.

Latvijas zvejnieki ir ieinteresēti krabju zvejā, jo šī ir ļoti perspektīva nozare – sniega krabji ir ļoti dārgi un pieprasīti visos pasaules tirgos. Latvijas zvejas kuģu nozveja 2014-2015. gadā kopā veidoja vairāk nekā 2200 tonnu ar vērtību aptuveni 5,5 miljoni eiro. Uz pieciem kuģiem notiek arī krabju apstrāde, nodrošinot vēl augstāku pievienoto vērtību un pārdošanas cenu. Lai aprīkotu kuģus un tie varētu sākt sniega krabju zveju, tajos ir ieguldītas investīcijas vismaz 12 miljonu eiro apmērā.

2 Komentāri

  1. Krabju zvejas tiesības Svalbāras ūdeņos letiņiem it kā bija, taču vajadzēja izņemt licenci! Tāpat kā savos Latvijas ūdeņos – licence ir obligāta. Šmitiņš ar savu ietiepību bojā savu politisko karjeru, kuru tik ļoti gribētu īstenot!

Pievienot komentāru