Laukos
Mežsaimniecība

Latvijā par koku ciršanu spriež politiķi un ierēdniecība, Somijā – zinātnieki0

Foto: Photojanski/Shutterstock

Saskaņā ar jaunākajiem aprēķiniem ikgadējais Somijas mežu krājas pieaugums ir 107 miljoni kubikmetru. Nocirstās koksnes apjoms ir aptuveni 70 miljoni kubikmetru, taču mērķis ir ciršanas apjomu palielināt līdz 80 miljoniem. Pēc Somijas Dabas resursu institūta datiem, ikgadējais ciršanas apjoms, kas nodrošina ilgtspējības principu ievērošanu, ir 84 miljoni kubikmetru.

Pieaug uzkrātās koksnes apjoms

Jaunākā informācija par kopējo koksnes krājas pieaugumu, kas izriet no Somijas nacionālās inventarizācijas datiem, liecina, ka tas bijis mazāks par iepriekš prognozētajiem 110 miljoniem kubikmetru. Tas liecina par nepieciešamību uzlabot prognozēšanas metodes.

“Tā ir taisnība, ka koksnes krāja turpina pieaugt,” apstiprina Somijas Dabas resursu institūta vadošais pētnieks Kari T. Korhonens.

Somijā aizvien pieaugošā koksnes kopējā krāja sasniedz gandrīz 2,5 miljardus kubikmetru. Pēdējo simts gadu laikā apjoms ir palielinājies par gandrīz 1,1 miljardiem kubikmetru – par spīti tam, ka Otrā pasaules kara beigās Somija zaudēja 10% valsts teritorijas, kuru okupēja Padomju Savienība. Šajās teritorijās atradās ievērojamas meža platības.

Ievērojamākais koksnes resursu pieaugums palielinājies dažu pēdējo dekāžu laikā. Iepriekšējo desmit gadu laikā līdz 2018. gadam krāja pieaugusi par 117 miljoniem kubikmetru.

Mērķis – iegūt maksimālo finansiālo labumu

Galvenais iemesls pēdējo gadu izaugsmei ir pārmaiņas klimatā, kļūst siltāks, līdz ar to koki aug ātrāk. Nozīmīgs iemesls ir arī meža vecumstruktūras izmaiņas: ar mežsaimniecības darbībām tiek veicināta ātrāka koku augšanas gaita, kas dod lielākus pieaugumus, līdz ar to egļu un priežu audzēs pieaugums aizvien palielinās.

Dabas resursu institūta prognozes liecina, ka lielākais ilgtspējīgas mežizstrādes apjoms tiks sasniegts 50 gadu laikā, veicinot mežu augšanu un palielinot mežizstrādes apjomus. Aprēķinos tiek ņemti vērā mežsaimniecības ierobežojumi, kas ir saistīti ar bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un klimata ierobežojumiem. Ievērojot šos ierobežojumus, mežizstrāde tiek palielināta ar mērķi iegūt maksimālu finansiālo labumu.

“Šis ir tikai viens no variantiem. Ilgtspējīgas mežizstrādes apjoms var tikt aprēķināts, nosakot arī citus meža apsaimniekošanas mērķus,” apgalvo Korhonens.

Saskaņā ar institūta datiem, līdz 2024. gadam lielākais ilgtspējīgas koku ciršanas apjoms būs 84 miljoni kubikmetru. Tomēr šis apjoms var būt lielāks, jo pašreizējie koku ciršanas apjomi ir zemāki par plānoto. Pēc Korhonena domām, šis apjoms nākotnē pieaugs līdz vairāk nekā 90 miljoniem kubikmetru gadā.

Pieprasījums pēc koksnes aug

Salīdzinot ar pašreizējo situāciju, līdz 2024. gadam Somijā ikgadējais koku ciršanas apjoms var palielināties par 14 miljoniem kubikmetru un pēc tam – par 23 miljoniem, nezaudējot ilgtspējību. Piemēram, ja visi 14 miljoni kubikmetru tiktu izmantoti celulozes ražošanai, ar šo apjomu varētu apgādāt divas mūsdienīgas celulozes rūpnīcas. Tomēr patiesībā lielākā daļa iegūtās koksnes tiek izmantota kokzāģētavās, jo šādas dimensijas un kvalitātes koksni nav lietderīgi izmantot celulozes ražošanai.

Palielinot koku ciršanas apjomus atbilstoši potenciālajam, Somijas kokmateriālu resursi līdz 2045. gadam pieaugtu līdz 2,655 miljardiem kubikmetru, kur papildu pieaugums atbilstu divu gadu koku ciršanas apjomiem. Ja mežizstrādes apjomi būs zemāki, kopējā krāja būs vēl lielāka. Mežsaimniecisko darbību kvalitāte Somijā ir mainījusies uz labo pusi. Korhonens uzskata, ka tas ir radies tāpēc, ka audzis pieprasījums pēc koksnes. Pēdējo trīs gadu laikā ir uzlabojušies tieši jaunaudžu kopšanas rezultāti.

Svarīgi saglabāt labu mežu

Attiecībā uz klimata politikas mērķu sasniegšanu tieši mežos ir iespējams paveikt daudz. Somi uzskata, ka mežkopībai kūdrājos, kas ir vērsta uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, vajadzētu būt plašāk izplatītai, tas nodrošinātu gruntsūdeņu līmeņa saglabāšanos un novērstu kūdras radītās oglekļa emisijas un samazinātu barības vielu noplūdi ūdensceļos.

“Bet vissvarīgākais ir saglabāt mežus labā stāvoklī. Ir jāseko līdzi mežsaimniecisko pasākumu savlaicīgumam un koksnes krājas pieaugumam, jo tikai augošs mežs darbojas kā oglekļa dioksīda piesaistītājs,” apgalvo Somijas Dabas resursu institūta asociētais profesors Aleksis Lehtonens.

Attiecībā uz oglekļa uzglabāšanos mežos visu veidu meža bojājumi ir bīstami, jo tie parasti iznīcina uzkrāto oglekli. Tieši tāpēc īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai šādi bojājumi netiktu pieļauti.

86% no Somijas teritorijas aizņem mežs. Tas nozīmē, ka Somijā nav iespējams veikt papildus meža ieaudzēšanu. “Taču par to nevajadzētu aizmirst. Ir jāveic meža atjaunošana mazauglīgās lauksaimniecības zemēs un laukos, kas ir izveidoti kūdrājos, kritiski būtu jāizvērtē meža zemju izmantošana citiem mērķiem,” apgalvo profesors Aleksis Lehtonens.

Somijā meži aizņem 26,2 milj. ha.

Aptuveni trešdaļā mežu kokmateriālu ieguve nav iespējama.

5% saimnieciski izmantojamo mežu mežsaimnieciskā darbība ir ierobežota.

Aizsargājamās teritorijās atrodas 4% produktīvo mežu.

Meža zinātnieks: par ciršanu jāspriež zinātniekiem

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta direktors Jurģis Jansons: “Meža zinātniekiem vienmēr ir interesanti un aizraujoši lūkoties uz Somiju kā mežu valsti. Meža platība, kopējā krāja un tās pieaugums ar Latviju ir grūti salīdzināmi, un to nemaz nevajag darīt – mežu un koksnes Somijā ir vairāk, bet koksnes pieaugums uz meža hektāru – mazāks. Jo Somija ir izteikta ziemeļvalsts, kurā cilvēku spējas uzlabot koku augšanu limitē klimats. Raksts lielā mērā apstiprina Somijas attīstības līmeni – mūsu valstī pārskatāmā pagātnē uz koku augšanas prognozēm balstītas diskusijas par koku ciršanu nav bijušas zinātnieku kompetencē, ar to nodarbojās politiķi, ierēdniecība un atsevišķi mācībspēki. Bet tuvākajos gados mums būs iespēja somu līmenim pietuvoties. Meža institūtā “Silava” pagaidām bez ārēja pasūtījuma strādā pie meža resursu prognožu sistēmas, izmantojot nacionālā meža monitoringa datubāzes, kādēļ tuvākajos gados varēsim piedāvāt līdzīgu spriestspēju kā Somijā. Neapšaubāmi, nākotnē Latvijas mežu pieaugums palielināsies, un tas būs mežsaimniecības rezultāts – meža selekcija kombinācijā ar pareizu mežkopību un meža aizsardzību. Taču, līdzīgi kā medicīnas jomā, kā 4. decembrī LTV1 jauki stāstīja ministre Čakša, arī meža audzēšanā pozitīvas reformas nedod tūlītēju rezultātu. Pareizi izkopjot jaunaudzi, gan krāja, gan tās pieaugums pirmajos gados pat samazinās. Tādēļ ir svarīgi lēmumus balstīt nevis uz pašreizējo faktu, bet informāciju, kādi meži būs nākotnē – kādi tie būs, ja mēs tagad izdarīsim tā vai šitā. Un tā ir zinātnieku kompetence. Vismaz Somijā.”

LA.lv