Laukos
Dārzeņi un augļi

Ogas uz vagas skausta. Kā zemenes audzē Somijā 0

Zemenes augsnes renēs

Autore: Mārīte Gailīte

Aizvadītā gada augustā SIA “A.M.Ozoli” rīkoja mācību braucienu uz Somijas zemeņu audzētāju saimniecībām. Tajā piedalījās daži Latvijā lielākie zemeņu audzētāji un speciālisti. Brauciena laikā tika apmeklētas vairākas saimniecības, katrā no tām audzēšanas tehnoloģijas bija atšķirīgas.

Audzē, pārdod, degustē
Pirmo apmeklējām saimniecību Mattilan Marjatila, kas atrodas netālu no pilsētas Pori blakus populārajam lauku tūrisma objektam Mattila Farm. Tās saimnieki Tarja un Sepo Matomeki vada saimniecību jau otrajā paaudzē. Pārņemot saimniecību no vecākiem, viņi pakāpeniski atteicās no graudaugiem un 2003. gadā uzsāka zemeņu audzēšanu. Vispirms tām atvēlēja 0,5 ha, tagad zemenes aizņem jau 13 ha atklātā laukā un 1 ha augstos plēves tuneļos. Saimniecībā audzē arī zaļos zirņus (tos vāc un pārdod pākstīs), kopš 2008. gada arī avenes (3200 m2) un agros kartupeļus, bet 2012. gadā pievērsās arī ogu vīna ražošanai.

Ar vīna ražošanu nodarbojas Tarja. Vīnu, ogas un citus pašu un kaimiņu ražotus produktus pārdod veikalā, kas iekārtots turpat saimniecībā. Blakus veikalam ir degustācijas zāle, kur vīnu pirms iegādes var nogaršot. Lielu daļu ražas pārdod 10 stendos, kas izvietoti vairākos lielveikalos (tostarp Prisma un Sokos) 100 km rādiusā no saimniecības. Ogas arī sasaldē un pārdod ziemā. Naudas plūsma ir rūpīgi pārdomāta un saplānota. Saprotams, ka ražas vākšanas laikā ir nepieciešams daudz darbaroku. Šeit tāpat kā citās apmeklētās saimniecībās izmanto palīgus no Ukrainas. Tiem ir ierīkots speciāls ciematiņš turpat pie lauka.

Zemenes uz vagu skaustiem
Mattilan Marjatila līdztekus tradicionālai audzēšanai uz līdzena lauka šogad izmēģina zemeņu audzēšanu augsnes renēs. Šo metodi Somijā izmanto tikai četras saimniecības. Speciāla mašīna, ko iznomā no Zviedrijas kolēģiem, izveido burkānu vagu skaustiem līdzīgu dobi, bet ar reni vidū. Visu veidojumu izklāj ar melnu austā polipropilēna segumu (165 cm platu) un reni piepilda ar kūdras substrātu, kam pievienoti 10% perlīta. Audzē šķirni ‘Rumba’, stādot augus dubultrindās. Laista ar pilienlaistīšanu – tāpat kā siltumnīcās. Stādus pirka Holandē. Pērn ražu no šīm renēm vāca pirmo reizi un saimniekam vēl īsti nebija viedokļa par tās efektivitāti. Ja viss iešot, kā plānots, stādījums kalpos trīs gadus. Zemenes tika stādītas pērn jūnijā un pārziemoja zem divām kārtām baltā agrotīkla (un, protams, sniega). Uz vienu metru izvietoti 10 augi, attālums starp vagu skaustiem 2 m (tātad 50 tūkst. augu/ha). Pēc idejas, šādi audzējot, augsne straujāk iesilst pavasarī, tāpēc ražas vākšana sākas agrāk. Tāpat melns segums nomāc nezāles un novērš ogu no­­smērēšanos ar zemi, arī ražas vākšana sokas veicīgāk, jo nav tik zemu jāklanās. Šī audzēšanas metode ir vērsta ne tik daudz uz ražas pieaugumu, cik uz kvalitātes nodrošināšanu.

Zemenes plēves tunelī
Tuneļi saimniecībā Mattilan Marjatila ir 9 x 10 m lieli, tos ražoja angļu firma Haygrove. Plēvi nenoņem arī ziemā. Tā labi iztur sniega slodzi, šogad ziemā sniega bija mazāk nekā maijā. Lai zemenes neizsaltu ziemā, tās papildus apsedza ar dubulto agrotīkla klājumu. Šeit tās audzē uz relatīvi zemām renēm. Uz galdiem līdzīgām koka pamatnēm ir izvietoti maisi ar kokosa substrātu, kur iestādīti augi – pieci vienā maisā. Sezonā izaudzē divas aprites, daļu izmantoto augu izstāda atklātā laukā, kur vāc ražu vēl divas sezonas. Kāpēc kokoss, nevis kūdra? Kūdra neiztur tik intensīvu laistīšanas režīmu un strauji sadalās, savukārt kokoss mineralizējas lēnāk un ir izmantojams divas aprites. Renes ir zemas, augstums līdz maisam tikai 40 cm. Audzētājs nemācēja izskaidrot cēloni, bet apgalvoja, ka zemākas renes nodrošina agrīnāku ražu. Vismaz Somijā. Ērtāk strādāt, kad renes ir augstākas, bet jārēķinās ar vēlīnāku ražu. Variējot galdu augstumu, var nodrošināt pakāpenisku ražas atdevi. Agri pavasarī substrātu papildus apsilda, šim mērķim zem maisiem ir izvietotas plastmasas caurules. Ūdens temperatūra tajās nav sevišķi augsta – 30–40 oC. Ūdens uzsildīšanai izmanto šķeldas katlu ar jaudu 100 kW.

Laista ar barības šķīdumu EC 1,25, jo zemenes necieš augstu sāļu koncentrāciju. Substrāta parametru noteikšanai izmanto firmas Cultilene mērītāju WET Sensor.

Zemeņu šķirņu klāsts ir plašs: ‘Rumba’, ‘Flayr’ (nedaudz agrāka, bet raža zemāka), ‘Aleppo’, rudens ražai stāda ‘Sonatu’. Remontantās šķirnes neaudzē principiāli to garšas īpašību dēļ. Sevišķu interesi izraisīja jaunā angļu šķirne ‘Malling Centenary’. Šī uzlecošā zvaigzne pašlaik ļoti populāra Somijā, jo ļoti labi saglabā ogu lielumu un kvalitāti visā vākšanas periodā. Tiesa, ogu krāsa ir gaišāka nekā ‘Malvinei’. Jāteic, ka arī citās Eiropas valstīs lielveikali dod priekšroku gaišākām ogām. Tumšas ogas, kas labāk patīk patērētājiem, jo izskatās nogatavojušās, veikalu prečziņiem šķiet pārgatavojušās, ar īsu realizācijas laiku.Vidējā raža no viena auga sasniedz 400–600 g.

Augu aizsardzībā – tikai bioloģiskie līdzekļi
Audzētāja Erno Mikolas saimniecība specializējas zaļo zirņu (100 ha) un zemeņu audzēšanā. Arī šeit ražu vāc ukraiņu viesstrādnieki. Lai nodrošinātu augstu preces kvalitāti, personālam adresētie uzraksti noliktavā ir ukraiņu valodā.

Šī saimniecība ir interesanta ar to, ka zemeņu audzēšanā nemaz netiek lietoti ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi, tikai bioloģiskie. Mēslošanai gan izmanto firmas Yara minerālmēslus, jo citādi kokosā neko izaudzēt nav iespējams. Augu aizsardzībā lielu uzsvaru liek uz profilaktiskiem pasākumiem, laikus izlaižot entomofāgus. Pret tripšiem, kas būtiski bojā ogu kvalitāti, vispirms izlaiž plēsējērci Ambliseius swirski, kas barojas ar dažāda vecuma tripšu kāpuriem, vēlāk citu plēsējērci Hypoaspis miles, kas pārtiek no tripšu pupārijiem, trūdodiņiem un sakņu ērcēm. Interesanti, ka audzētājs lieto biometodi arī 7 ha atklātā laukā, izlaižot entomofāgus vienu reizi sezonā. Vajadzētu atkārtoti, bet viss maksā naudu, viņam vienreizēja entomofāgu izlaišana izmaksā 500 eiro/ha.

Pret pelēko puvi lieto tā sauktos lidojošos dakterus (Flying Doctors) – kamenes, kas, izlidojot no mājiņas, tiek pārkaisītas ar trihodermīna sporām un iznēsā tās pa visiem ziediem. Lai stiprinātu sakņu sistēmu, dēstus pirms izstādīšanas iemērc līdzekļa Resistim (tas satur kāliju, fosforu un augu pigmentu betaīnu) šķīdumā.

Zemenes plēves siltumnīcās šeit audzē kopš 1976. gada, siltumnīcas ir no koka, samērā vienkāršas. To kopējā platība sasniedz 3200 m2. Zemenes audzē uz galdiem kokosa maisos (20 cm platos, 90 cm garos un 12 cm augstos), izstādot 10–12 augu katrā (divās rindās). Zemenes laista astoņas reizes dienā pa 8 min/h, dienas deva augustā mūsu vizītes laikā bija 2,2 l/m2.

Substrātu izmanto divas aprites vienā sezonā. Pirmajā apritē bija šķirne ‘Darselect’, otrajā – ‘Malling Centenary’. Šī jaunā šķirne audzētājam ļoti patīk, un viņš plāno audzēt to arī nākamgad. Pirmo apriti izstādīja martā (siltumnīcas ir apsildāmas, katls darbojas ar šķeldu), otru – jūnijā. Augusta pirmajās dienās jau vāca ražu. Visu ražu pārdod vienam starpniekam, un Erno Mikola ir apmierināts ar šādu sadarbību. Pavasarī ražotāja cena bija 10 eiro/kg, augustā nokritās līdz 6 eiro/kg. Tiesa, arī algu ukraiņu strādniekiem viņš maksā 8,22 eiro/h un tai klāt vēl nodokļus.

Pirms pārdošanas ražu atdzesē nelielā aukstuma kamerā; visu ražu saiņo ļoti izskatīgās kastēs.

Galerijas nosaukums

Augstie plēves segumi
Vēl vienā saimniecībā, kur audzē labību 100 ha un zemenes laukā (12 ha), redzējām zemeņu audzēšanu zem augstiem plēves segumiem. No plēves tuneļiem tie atšķiras ar durvju neesamību. Salīdzinoši vienkārša metāla konstrukcija, apsegta ar plēvi, gali un sāni stāv vaļā. Šeit tie ir 145 m gari, 9 m plati un 4,6 m augsti. Tā ir lētāka par plēves tuneļiem, bet aizsargā tikai no lietus un krusas. Iespēja ietekmēt mikroklimatu ir minimāla, tāpēc sanāk tikai viena zemeņu aprite.

Šeit segumi ir izvietoti tuvu viens pie otra, bet starp plēves jumtiem ir spraugas, lietus laikā ūdens satek zemē starp konstrukcijām. Plēve ir īpaša, pēc saimnieka vārdiem, tā pazemina gaisa temperatūru par 3–5 oC. Tas ir svarīgi, jo zemenes nemīl karstumu. Uz ziemu plēvi saritina, bet pavasarī attin no jauna. Tā ir 200 mm bieza un kalpo četrus piecus gadus. Segumi ar piegādi un plēvi izmaksāja tikai 5 eiro/m2. Tos samontēja pats saimnieks ar divu ukraiņu puišu palīdzību piecu dienu laikā. Kopējā segumu platība ir 0,6 ha, tie uzbūvēti ar 30% atbalstu no Lauku attīstības programmas līdzekļiem.

Saimnieks ierīkoja šos segumus, lai varētu stabili piegādāt kvalitatīvu preci Lidl veikalu tīklam. Ja nebūtu šīs sadarbības, segumi diez vai atmaksātos. Viņš pārdod ražu arī maziem un lieliem pārpircējiem, bet Lidl maksā par 1–2 eiro augstāku cenu. Tiesa, Lidl izvirza arī savas prasības gan kvalitātes, gan piegāžu stabilitātes ziņā. Pēc saimnieka vārdiem, audzēšana kokosa substrātā ļoti atšķiras no ierastās audzēšanas zemē, viņam bija daudz jāmācās. Viņš eksperimentē ar dažādiem substrātiem no kokosa un kūdras, bet katram no tiem ir atšķirīga ūdens saturēšanas spēja, tāpēc citādi jālaista. Vēl joprojām ir daudz neskaidrību par optimālu laistīšanas un mēslošanas režīmu.

Augi ir iestādīti plastmasas kastēs (firma Bato), kas piepildītas ar substrātu, katrā kastē pieci augi. Rindstarpas, kā ierasts, klāj salmi. Šeit tās ir 120 cm platas, pavisam zem viena seguma izvietojas astoņas rindas augu. Mulča nomāc nezāles un novērš ogu nosmērēšanos. Audzē šķirnes ‘Rumba’, ‘Malling Centenary’, ‘Magnum’, ‘Clery’ un ‘Sonata’. Dēstus stādīja pakāpeniski, jo visu vienlaikus nespēj. Stādīšanu uzsāka 25. aprīlī un trīs nedēļu laikā pabeidza. Pirmo ražu novāca 8. jūlijā. Interesanti, ka ražas novākšana zem segumiem sokas divas reizes ātrāk nekā atklātā laukā. Saimnieks vēl nezināja, ko darīs ar augiem pēc ražas novākšanas, un kopā ar mūsu audzētājiem apsprieda iespēju izstādīt tos laukā otrai ražai nākamgad.

Katrai šķirnei ir savas prasības pēc barības elementiem. Piemēram, ‘Sonatai’ vajag vairāk magnija un mangāna nekā citām, bet laistīšanas sistēma ir ierīkota tā, ka nav iespējams mēslot katru šķirni individuāli. Lai precizētu mēslošanu, substrāta analīzes nākas veikt divas trīs reizes sezonā. Laistīšanas devas precizēšanai uzskaita drenāžu. Laista septiņas reizes dienā pa četrām minūtēm. Pilinātāju jauda ir 2 l/h, katrā kastē ir iesprausti divi pilinātāji.

Šeit tripši nerada problēmas, jo laikus ir izlaista plēsējērce Neoseiulus californicus. Ja nu pavisam netiek galā, tad savu reizi smidzina ar Calypso. Šķirne ‘Malling Centenary’ ir īstās miltrasas ieņēmīga, tāpēc vienu reizi nācies lietot fungicīdu Topaz. Ar ķīmiskiem augu aizsardzības līdzekļiem jābūt ļoti piesardzīgam, jo Lidl prasa produkciju bez pesticīdu atliekām. Tieši tā – nevis maksimāli pieļaujamo līmeņu robežās, bet pavisam bez atliekām. Tas nozīmē, ka jābūt ļoti uzmanīgam ar devām un nogaidīšanas laikiem.

Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
AT-vaaks_02-2018

LA.lv