Laukos
Politika

Publicētajam pa pēdām. Sorainen: Augu šķirņu aizsardzības likumā nepārprotami atstāti caurumi0

Foto – LETA

Šāgada 18. oktobrī Saeimā pēc ZZS deputāta Edgara Putras runas deputāti nobalsoja pret Augu šķirņu aizsardzības likuma (AŠAL) labojumu nodošanu Tautsaim­nie­cī­bas, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisijai. Balsojums, pēc kura ZZS deputāti aplaudēja, parādīja, ka izpratnē par selekcionāru tiesību aizsardzību aizvien dzīvojam pēc džungļu un laupītāju likumiem.

AŠAL pēc selekcionāru, juristu, lauksaimnieku nevalstisko organizāciju un ZM ierēdņu vairāku gadu kopīga darba bija sagatavoti labojumi, kas selekcionāru tiesību pārstāvjiem turpmāk ļautu pārbaudīt audzēto šķirni, noteikts sējumu deklarācijas iesniegšanas termiņš un sankcijas prasību neizpildes gadījumā. Nekādu papildu maksājumu lauksaimniekiem.

Pēc tam, kad deputāte Lolita Čigāne (Vienotība) pastāstīja, ka pēc zvana no Zemkopības ministrijas likumprojekts izrauts no Saeimas 13. septembra darba kārtības, un aicināja deputātus atbalstīt Latvijas talantus – selekcionārus, kuru darbu patlaban nenovērtē, tribīnē kāpa ZZS deputāts Edgars Putra. Starp citu, lielsaimnieks, apsaimnieko 1800 ha zemes un arī izmanto sertificēto sēklu. Īsumā viņa teiktais: “(..) Septiņdesmit procenti no šīm augu šķirnēm ir ražotas Vācijā, Zviedrijā, Holandē un citās valstīs. Tas būtu jauns papildu maksājums lauksaimniekiem. Latvijas selekcionāri (..) šobrīd ļoti labi tiek atbalstīti… Mums ir ļoti daudz jaunu šķirņu. Ja runājam kaut vai par kviešiem, es varu nosaukt vismaz piecas jaunas šķirnes, kas tiek atbalstītas no valsts budžeta līdzekļiem. Zemkopības ministrija katru gadu atvēl arvien vairāk līdzekļu tieši Latvijas selekcionāru darba attīstībai. Tāpēc šis likums pēc būtības ir tikai un vienīgi ārvalstu selekcionāru interesēs. Šī nauda – 80% – aizplūdīs uz ārvalstīm. Neatbalstīsim šo likumu!”

Kā Agro Topam pastāstīja Agrārās ekonomikas institūtā (AREI), kopš 2011. gada selekcijai ik gadu piešķir 174 000 eiro. Ar šo naudu astoņu sugu selekcionāriem pietiek, lai gada laikā vienam selekcionāram varētu maksāt vienu minimālo algu. Apgalvojumam, ka Latvijā 70% gadījumu izmanto ārvalstu šķirnes, nav nekādu pierādījumu.

Samezglojuma būtība – gadu desmitiem pretēji likumā teiktajam Latvijas selekcionāri nesaņem viņiem pienākošos autoratlīdzību par savām izveidotajām sēklu šķirnēm. Iemesls – likumā ir atstāti caurumi, kas lauksaimniekiem ļauj neinformēt selekcionāru pārstāvi (Latvijas Sēklaudzētāju asociāciju) un nemaksāt selekcionāram autoratlīdzību.

Jorens Jaunozols, advokātu biroja Sorainen jurists: “Pienākums maksāt par to, ka izmanto konkrētu augu šķirņu sugas, pastāv jau tagad. Tas izriet gan no starptautiskajām konvencijām, gan no Augu šķirņu aizsardzības likuma. Esošais regulējums aizskar selekcionāra tiesības uz īpašumu. Pēc Sorainen veiktās Latvijas selekcionāru tiesību analīzes secinājumi bija bēdīgi – šīs tiesības praksē aprobežojas ar iespēju sūtīt lauksaimniekam vēstuli ar jautājumu, vai viņš izmanto vai neizmanto šādas šķirnes. Ir vērojams kliedzošs disbalanss starp lauksaimnieku un selekcionāru tiesībām. Turklāt pašreizējā neefektīvā regulējuma dēļ selekcionāram faktiski nav iespējas aizstāvēt savas intereses tiesā; praktiski prasība būtu ceļama par atbildes nesniegšanu, ne atlīdzības saņemšanu (jo atlīdzības aprēķināšanai nepieciešama informācija), kas ir absurdi. Tāpēc arī nav pieejama tiesu prakse. Jaunie ar lauksaimnieku organizācijām un Zemkopības ministriju saskaņotie likuma labojumi piedāvāja korektus mehānismus selekcionāru aizsardzībai. Tā nebūtu brīnumnūjiņa – aizvien vajadzētu darbības no selekcionāru puses, aizvien informācija būtu jāiegūst. Tomēr lauksaimnieki vairs nevarētu vienkārši ignorēt selekcionārus, kā tas ir pašreiz.”

Uz Agro Topa jautājumu par Saeimā paustā aicinājuma pamatojumu E. Putra vispirms atbildēja, ka šie labojumi būtu vēl viens slogs lauksaimniekiem (lai gan likums autoratlīdzību liek maksāt jau patlaban). Lielākā daļa saimniecību pērkot sertificētu sēklu. Kāpēc tad nemaksā autoratlīdzību? Putra to skaidroja ar nevienlīdzīgajiem ES atbalsta maksājumiem un to, ka ZM jau palīdzot selekcionāriem. Vēlāk E. Putra uz redakciju zvanīja vēlreiz un runāja citu valodu – solīja cīnīties par bāzes finansējumu selekcionāriem. Par labojumu saskaņošanu ar lauksaimnieku organizācijām ZZS deputāts pasmējās: “Bija dažādi viedokļi. Biedrības piekrita labojumiem mīļā miera dēļ.”

Kooperatīva Latraps padomes priekšsēdētāja vietnieks Gunvaldis Sproģis atzina – selekcionāru tiesību joma ir pavisam nesakārtota, 95% saimnieku nemaksā autoratlīdzību. Viņš samezglojuma risinājumu redz papildu valsts subsīdiju maksāšanā par sertificētās sēklas sēšanu (Eiropas Komisija atbalstu sertificēto sēklu pircējiem Latvijai šajā plānošanas periodā gan aizliegusi. – Red.). Tomēr atbildes uz jautājumu, kā tad ar savā saimniecībā savām vajadzībām izmantotās sēklas autortiesību maksājumiem, nav.

Deputāta Putras 18. oktobra uzstāšanās Saeimā ir arī Latvijas starptautiskā prestiža graušana, teic Latvijas Sēklu audzētāju asociācijā. Graudu audzētāji, visticamāk, arī Putra, vēlas audzēt ražīgas citās valstīs izveidotās šķirnes, tomēr vispārpieņemto autoratlīdzību maksāt nevēlas. Kuluāru sarunās dzirdams par selekcionāru tiesāšanos pret Latvijas valsti, kuras likums rada diskriminējošus nosacījumus kādai sabiedrības daļai. Jācer, ka tik tālu nenonāks, tomēr augstprātīgā, cilvēka cieņu pazemojošā attieksme pret selekcionāriem, nozares vadītājiem un lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām nākotnē radīs ne vienu vien nepatīkamu brīdi. Iespējams, arī juridiskas un finansiālas sekas.

Agro Topam sniegtās Zemkopības ministrijas nekonkrētās atbildes rāda, ka ministriju likuma neievērošana īpaši neuztrauc. “(..) ir nepieciešamas papildu normas, kas stimulētu lauksaimniekus maksāt šo atlīdzību. Likumprojekts tiks apspriests ar lauksaimniekiem un selekcionāru tiesību īpašniekiem, lai meklētu risinājumus likumprojekta pilnveidošanai (to dara jau vairākus gadus. – Red.)”. Savukārt uz jautājumu par subsīdijām sertificētās sēklas izmantotājiem ZM atbild – tās nonāktu lauksaimnieku, nevis selekcionāru rīcībā.
Vairāk par šo tematu lasiet šeit

LA.lv