Dārzeņi un augļi, Dārzeņkopība

Šosezon iesaka sējai izmēģināt vietējos zirņus un pupas

Pākšaugi ilgus gadus bija nepamatoti aizmirsti gan Latvijā, gan Eiropā, kaut arī to vērtība un izmantošanas iespējas ir lielas. Pieaugot sabiedrības interesei par pākšaugu audzēšanu, izmantošanu, nav snauduši arī zinātnieki un nu jau vairākus gadus realizēti vairāki projekti, kuros tiek pētītas dažādas pākšaugu sugas, to audzēšanas tehnoloģijas. 

Šogad noslēdzas pirms trim gadiem sāktais projekts, kura laikā Agroresursu un ekonomikas institūta zinātnieki sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti, Pūres Dārzkopības pētījumu centru, SIA “Bioefekts” pētīja vairāku sugu lauka pupas, sējas zirņus, kā arī Vidusjūras reģiona valstīs populārās vignas pupiņas. Visām sugām analizētas šķirnes, meklētas labākās audzēšanas tehnoloģijas bioloģiskajiem un konvencionālajiem laukiem, pētītas vietējo šķirņu izmantošanas perspektīvas lopbarībā un jaunu nišas pārtikas produktu gatavošanā. 

Viens no projekta svarīgākajiem ieguvumiem bija vietējo pākšaugu šķirņu izpēte. Latvijā vēl līdz šim laikam ir saglabājušās un tiek audzētas vietējās pupu un zirņu šķirnes, kas nebija apzinātas un izpētītas. Par vietējām sauc šķirnes, kas ilgstoši tiek audzētas reģionā un kas ir ideāli pielāgojušās lokālajiem audzēšanas apstākļiem. Tās ir arī katras valsts nacionālā bagātība, to audzēšana palīdz saglabāt arī ģenētisko daudzveidību. Vietējās šķirnes var izmantot gan selekcijā jaunu šķirņu veidošanā, gan lopbarībā, gan dažādu vietējo nišas pārtikas produktu gatavošanai. 

Pateicoties Latvijas mazpulkiem, kā arī daudziem audzētājiem, projekta laikā savākti un izpētīti 68 lauka un cūku pupu paraugi, kā arī 39 pelēko zirņu paraugi. Ievākto paraugu izpēte liecināja, ka tie ir daudzveidīgi un labākie no tiem izmantojami arī audzētājiem. 

Projekta laikā bija iespēja vairāk izpētīt tikai Latvijai raksturīgos pelēkos zirņus. Pierādījās, ka pelēkie zirņi kvalitātes ziņā pārspēj baltsēklu zirņus, piemēram, 2016. gadā Priekuļos proteīna daudzums atkarībā no šķirnes baltsēklu zirņiem bija robežās no 19% līdz 22%, bet pelēkajiem no 22% līdz 26%. Parasti vērojama negatīva saikne starp ražu un proteīna daudzumu, tomēr labākās pelēko zirņu šķirnes ražības ziņā bija līdzvērtīgas baltsēklu zirņu šķirnēm. Īpaši izcēlās pelēko zirņu šķirne ‘Bruno’, kurai bija gan daudz proteīna, gan laba raža. Šī šķirne labi auga gan bioloģiskajos, gan konvencionālajos laukos. Pelēkie zirņi tika vērtēti arī citās valstīs, tie iepatikušies arī ārvalstu kolēģiem, un no šā gada mūsu lielos pelēkos zirņus ‘Retrija’ sāks audzēt Zviedrijas zemnieki.

Interesanti un vērtīgi rezultāti iegūti, arī vērtējot vietējās lauka pupu šķirnes. Arī tām ir potenciāls izmantošanai gan lopbarībā, gan pārtikā. Proteīna daudzums pupās vidēji ir lielāks nekā zirņos, tas atkarībā no šķirnes sasniedz 30–34%. Īpaši projekta laikā izcēlās ‘Lielplatones’ pupas, kas labi piemērojas augšanai dažādos reģionos, nodrošinot augstu ražu un vienlaikus arī lielu un stabilu proteīna daudzumu sēklās (32–33%). Arī šī šķirne ļoti iepatikās Zviedrijas zemniekiem, kas plāno uzsākt šīs šķirnes audzēšanu. 

Projekta ietvaros tika pētītas ne tikai šķirnes, to ražas, bet arī meklēti risinājumi to daudzveidīgai izmantošanai, piemēram, pārtikas tehnologi LLU izstrādāja receptūru pastu un čipsu gatavošanai no vietējiem pelēkiem zirņiem un pupām. Izvērtēta iespēja vietējos pākšaugus izmantot kā alternatīvu ievestajai sojai, piemēram, spēkbarībā, ko izmanto broilercāļiem un slaucamajām govīm. Daļu (20%) no sojas var aizstāt ar vietējo pelēko zirņu šķirnēm ‘Vitra’ vai ‘Bruno’, vienlaikus samazinot arī spēkbarības pašizmaksu.

Plašāka informācija par veikto pētījumu pieejama institūta mājaslapā www.arei.lv, savukārt projekta rezultātus plānots demonstrēt lauka dienā 8.jūlijā.

Arta Kronberga, Agroresursu un ekonomikas institūts
Pilns materiāls žurnāla “Agrotops” 2017.gada februāra nuumurā

Pievienot komentāru