Meži, Mežsaimniecība

Spēka koki Latvijas divsimtgadei

Nedēļas nogalē Padures pagasta Struņķukrogā risinājās viens no nozares gada spilgtākajiem pasākumiem – “Meža ABC”. Pirmajās divās dienās to apmeklēja vairāk nekā 6000 bērnu un jauniešu, bet trešā diena bija veltīta ģimenēm.

Šogad pirmo reizi pasākumā piedalījās arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kurš bija pārsteigts par “Meža ABC” kuplo apmeklētāju skaitu. Kopā ar vairāk nekā simts uzņēmējiem, kuri atbalstīja “Meža ABC”, prezidents iestādīja spēka simbolu – ozolu – birzī, kas veltīta Latvijas divsimtgadei. Par ozolu audzi šefību uzņēmās Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidussskolas 5.klase, kuras audzēkņi vienmēr aktīvi interesējušies par visu, kas notiek mežā.

Šogad visus procesus, kas saistīti ar meža audzēšanu, kopšanu un pārstrādi, bērni varēja iepazīt 54 pieturās, kurās darbojās vairāk nekā simts uzņēmēju, zinātnieku, mežkopju un meža īpašnieku. Struņķukrogā notika gan modernākās meža tehnikas paraugdemonstrējumi, gan meža stādīšanas un dzēšanas darbi, gan kokos kāpšana. Valsts meža dienesta ļaudis stāstīja un rādīja, kādi meži Latvijā bijuši kādreiz un kādi ir tagad, Aivars Bergmanis demonstrēja paša radītās dabā spēlējamās meža spēles, notika baurotāju performance, suņu parāde un meža “garšas” nobaudīšana pēc labāko Kuldīgas šefpavāru receptēm. Septiņas pieturas bija veltītas Latvijas raksturīgākajiem kokiem – ozolam un liepai, priedei un eglei, bērzam, apsei, balt­alksnim un melnalksnim. Te varēja redzēt, kā apstrādā koksni un ko no tās var izgatavot. Pirmo reizi Struņķukroga dienās piedalījās arī Valsts policija un zemessargi, kuri mācīja jauniešus, kā, nonākot ekstremālā situācijā, izdzīvot mežā.

Kā ļoti vērtīgu “Meža ABC” atzina arī Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis: “Mežs ir tas, ar ko Latvija var lepoties. Kok­sni mēs mākam pārstrādāt pasaules līmenī. Ir labi, ka bērni redz, kā gatavo augsni, kā stāda mežu – kā tas aug, un visbeidzot, kā pieaugušos kokus nozāģē un ko no iegūtās koksnes izgatavo. Spektrs ir pietiekami plašs, lai bērni saprastu, ka mežs nenozīmē tikai ogas un sēnes, tas ir jāstāda, jākopj un jāzāģē, gūstot ienākumus.” R. Arnītis uzsvēra, ka viņam īpaši paticis tas, ka visi materiāli sagatavoti bērniem draudzīgā un saprotamā veidā.

Pieturā, kurā tika stāstīts par to, kāds mežs Latvijā bijis pirms simts gadiem un kāds ir šobrīd, darbojās arī meža īpašnieks Dzintars Laivinieks. Viņš stāstīja par to, ka tik augsta tautsaimniecībā izmantojamās zemes, tai skaitā meža, ražība Latvijā nav bijusi nekad. Dz. Laivinieks: “Un absolūti nav tā, ka visu izcērt un mežu platības samazinās. Jaunie meži aug ar vēl neredzētu ātrumu. Kurzemē uzņēmēji cels jaunu lapu koku pārstrādes rūpnīcu.” Kā praktiķis mežkopis atzina, ka izaudzēt priedi kļūst aizvien grūtāk, jo zvēri, sapratuši, ka baltās, nosmērētās galotnītes galīgi nav garšīgas, iemācījušies plūkt un ēst cietākos priedīšu sānu zarus.

“Meža ABC” organizatorisko darbu un finanšu jautājumu risinājumu tāpat kā citus gadus bija uzņēmusies Sigita Vaivade no biedrības “Meža konsultants”. Viņa atzina, ka ir ļoti priecīga gan par to, ka pasākumā piedalījās tik daudz uzņēmēju un mežsaimnieku, ka ieradās arī Valsts prezidents un, visbeidzot, ka laiks bija brīnišķīgs. S. Vaivade: “Atbalsts no nozares uzņēmumiem ir vislielākā vērtība. Turklāt mēs šeit bagātināmies cits no cita. Mēs redzam, ko katrs dara un kā to dara. Tā ir milzīga bagātība, kas šajās dienās tiek iegūta.”

Kā dāvanu no biedrības “Meža konsultants” visas klasītes un ģimenes, kas piedalījās “Meža ABC”, saņēma Aijas Zviedres un Sigitas Vaivades grāmatu “Koku bērnudārzs”, kurā stāstīts arī par to, kā pareizi izpildīt šobrīd tik populāro aicinājumu – katram iestādīt koku.



Publikācija tapusi sadarbībā ar Meža attīstības fondu.

Pievienot komentāru