Graudaugi, Tīrums

“Zemnieki nav lohi”. Jaunbērzes Strazdu ģimene par biznesa plānošanu, ierēdņiem un tukšajiem laukiem

Jaunbērzes pagasta zemnieku saimniecības Anšītes saimniece Inese Strazda ar saviem dēliem Jāni, Imantu un Hariju intervijā aicina nodrošināt lauksaimniekiem nemainīgus spēles noteikumus vismaz piecu gadu periodā, attīstīt laukos uzņēmējdarbību, celt lauksaimniecības nozares prestižu, kā arī būtiski mazināt ierēdņu un deputātu skaitu

Kas šajā sezonā izauga vislabāk?

Vēlās šķirnes visas bija ļoti labas. Vidēji no 650 ha nokūlām astoņas tonnas graudu. Ļoti labs rezultāts. Tik laba šāda vidējā raža nav bieži. Parasti kuļam vidēji 7–7,5 t/ha. Šajā gadā visi bija 2.grupas pārtikas graudi. Pupas pārdodam parasti pēc gadu mijas, kad paši esam tās iztīrījuši, sašķirojuši un safasējuši sēklai. Pupām, neraugoties uz ļoti vēlo kulšanu, šogad arī bija rekordraža – nokūlām vidēji 7,5 t/ha. Rapši aizvadītajā rudenī ļoti slikti sadīga, izaudzējām vidēji 3,5 t/ha. Mums tas nav daudz.

Kam Anšītes pārdod ražu?

Vienai daļai graudu fiksējām diezgan labas cenas agrāk, patlaban gaidām, kas biržās vēl būs. Ļoti daudzus gadus sadarbojamies ar Elagro Trade. Šī sezona bija pirmā, kad nevarējām paši visu izaudzēto izkaltēt kaltes nepietiekamās jaudas dēļ. Jau iepriekšējā projektu uzsaukumā iesniedzām projektu tās modernizācijai, patlaban uz nākamo sezonu liksim lielāku jaudu. Mums patlaban ir Arai kalte, būs Tornum kalte. Šajā sezonā aptuveni 1000 tonnas graudu pārdevām nežāvētus, jo nevarējām tos izžāvēt. Kaltes jauda ir 8 t stundā. Torņos varam glabāt 3000 t graudu, vēl 1500 tonnām ir vieta šķūnī.

Kādas Jaunbērzes pusē ir zemes pirkšanas iespējas?

Ir ļoti grūti šādus pirkumus veikt. Jābūt veiksmei, un par zemi ir ļoti dārgi jāmaksā. Ļoti slikta zeme maksā 6000 eiro/ha, laba – 8000 eiro/ha. Par cenām labāk nerakstiet, tas zemju īpašniekiem ir kā medus maize. Viņi domā, ka mēs platību maksājumos saņemam 150–200 eiro/ha, īstenībā saņemam mazāk nekā 100 eiro/ha. Ik gadu šie maksājumi kļūst aizvien mazāki. Kur ir solītie 150 eiro/ha? Iespējams, kopā saskaitot arī bioloģisko saimnieku tiešmaksājumus, vidējais rādītājs valstī ir vairāk nekā 100 eiro/ha. Zemgalē tiešmaksājumi saimniekiem ik gadu kļūst mazāki.

Kas saimniecības ikdienas darbībā traucē visvairāk?

Sāksim ar valsts līmeni. Kad sākās jaunais ES plānošanas periods, LAD pārstāvis solīja – atbalsta likmes turpmāk nemainīsies. Pagāja tikai viens gads – viss ik gadu sāka mainīties. Gan nosacījumi, gan atbalsta likmes. Kam ir domāti vērtēšanas kritēriji projektu īstenošanā, ja vienā kārtā stingri izvērtē, otrā kārtā visiem iedod prasīto, trešajā kārtā nezini, vai dabūsi? Nav noteiktības, tad labāk nedot atbalstu nevienam! No malas izskatās – katru reizi atbalstu dod tiem, kuriem vajag. Vienā kārtā atbalstīja visus – vai par pieteikumu bija saņemti 30 vai 80 punkti. Kārtu agrāk – tie, kam bija tuvu 80, nesaņēma atbalstu modernizācijai. Tāpat meliorācijai – visu laiku paša līdzfinansējums bija 20%, patlaban tas ir 40%. Samazināja arīdzan atbalstāmo summu par drenas metru. Ko vari plānot ar šādu darbības stilu? Ir jāņem tas, ko tajā brīdī vari dabūt. Prognozējams nav nekas.

Nodokļu politika arī – mums nekad nav zināmi nosacījumi ne par sociālo nodokli, ne par iedzīvotāju ienākuma nodokli. Kad mums atkal zemei cels kadastrālās vērtības, lai pašvaldības varētu lielāku nodokli par nekustamo īpašumu saņemt? Visu laiku runā par šā nodokļa celšanu. Ja kadastrālās vērtības pielīdzinās tirgus vērtībām, tad zemnieki bankrotēs. Patlaban kadastrālā vērtība ir tuvu 40 eiro/ha. Ja pieskaita vēl klāt nomas maksas, tie ir būtiski izdevumi. Tā tikai šķiet, ka mums, lauksaimniekiem, ir lielas ražas un izdevīgi tās pārdodam. Viss ir darbā jānopelna.

Valstij ir jānodrošina stabilitāte, spēles noteikumiem ir jābūt zināmiem vismaz pieciem gadiem uz priekšu, lai var plānot. Ideālā variantā būtu desmit gadi. Patlaban atbalsta īpatsvars ik gadu mainās. Šobrīd lielāks atbalsts tehnikas pirkumos ir kombainiem. Visticamāk, ir Zemkopības ministrijai pietuvināti cilvēki, kuru labā pēkšņi maina spēles noteikumus.

I. Strazds: – Tā ir krievu rulete – vai trāpīs lode vai netrāpīs. Šajā plānošanas periodā katrā uzsaukuma reizē atbalsta saņemšanas nosacījumos bija būtiskas izmaiņas. Arī attiecībā uz meliorāciju. Ir valstij piederošās meliorācijas sistēmas. Valstij būtu jāpriecājas, ka zemnieki vēlas sakārtot sava īpašuma meliorācijas sistēmu, nevis jānogriež atbalsts. Ar šādu 60% atbalstu nevienu nomas lauku sakārtot nevar. Es neieguldīšu 40% izmaksu nomas laukā. Es varu savu privāto īpašumu sakārtot. 20% saimniecības līdzfinansējums bija ļoti atbilstošs. Mēs par vēlu atjēdzāmies, neiesniedzām projektu. Visa meliorācijas sistēma mums ir novecojusi.

J. Strazds: – Ir lauki, kur meliorācija darbojas labi, ir tādi, kur attālumi starp caurulēm ir divas reizes lielāki, nekā būtu jābūt. Mums ir pašiem cauruļu skalotājs, ar to daudz problēmu novēršam, daudz slapjuma ir nolaists. Patlaban ir palikuši darbi, kur ir vajadzīga rakšana, tostarp arī grāvju rakšana ar ekskavatoru.

I. Strazds: – Izmaksas ir atšķirīgas no veicamo darbu daudzuma – ja ir jāiztīra grāvji, jāatjauno iztekas un akas, tad izdevumi ir vieni, drenu likšana ir daudz dārgāka. Vienalga, summa salasās.

J. Strazds: – Daudzviet ir tā, ka no sava grāvja nevar ūdeni nolaist tāpēc, ka tālāk ir aizauguši valsts meliorācijas sistēmas grāvji un ūdenim nav kur palikt. Absurdi – no mums valsts prasa sakārtot meliorācijas sistēmu, tomēr pati nedara. Brauc Eiropas Komisijas pārstāvji, pārbauda meliorācijas grāvjus. Pēta, kāpēc ir tik liels ūdens līmenis. Mums ir jāstāsta un jārāda, ka tālāk valstij piederošais grāvis ir aizsprostots, pilns ar ūdeni. Ja valsts grāvis aizsērējis, tad papīri ir tīri. Kāpēc nesoda valsti par nepaveiktu darbu? Kāpēc soda tikai zemniekus?

I. Strazda: – Mums Latvijā pietiktu ar 50 galvām Jēkaba ielā. Kad bija 2,5 miljoni iedzīvotāju, bija 100 deputātu, patlaban esam 1,8 miljoni, bet deputātu ir tikpat daudz. Agrāk viņiem nebija tik daudz padomnieku. Pirmais, kas jādara Latvijā, ir ierēdņu aparāta mazināšana. Proporcionāli mazināt viņu skaitu un algas! Cik Latvijā ir ražotāju salīdzinājumā ar budžeta iestāžu darbiniekiem? Nav normāla šī attiecība!

Vai ir jūtams, ka Latvijā visaugstākajā līmenī rūp lauksaimniecībā notiekošie procesi?

Nav jūtams. Lauksaimniecības nozarei sabiedrībā arī ir zems prestižs. Pirmām kārtām ir jāsakārto lauku vide. Tas, kas notiek, ir ārprāts. Lauki iztukšojas, redzēt pamestās mājas ir drausmīgi. Es varu būt laimīga, ka visi mani dēli ir palikuši Latvijā. Tā ir vislielākā vērtība, kas, dzīvojot laukos, var būt. Laukos var labi dzīvot un darboties. Ja pašam ir galva uz pleciem, var savu biznesu izdomāt un īstenot. Iespējams, daudzi Latvijā palikušie cilvēki ir zināmā mērā degradējušies. Bezdarbnieku pabalsts viņus vēl vairāk ir degradējis. Tāpat arī simtlatnieki. Viņiem maksā par to, ka viņi ir. Nesaprotu, kāpēc man ir vīrieši spēka gados jāuztur? Vienlaikus daudzbērnu ģimenēm, kur cilvēki patiešām darbojas, atbalsta tikpat kā nav.

I. Strazds: – Valsts aparāts augs, būs aizvien jaunas komisijas. Valsts iestādes samazina štatus, atlaiž ierēdņus, tomēr būtībā pārceļ viņus uz citu darba vietu.

I. Strazda: – Man ļoti nepatīk plašsaziņas līdzekļos ļoti bieži uzsvērtais – zemnieki neapdrošina sējumus, tāpēc paši ir vainīgi dabas stihijas gadījumā. Bet apdrošinātāji sedz zaudējumus līdz brīdim, kad raža izaugusi, līdz tās gatavības fāzei! Tālāk ir paša saimnieka atbildība. Politiski arī reklamē sējumu apdrošināšanu, tomēr apdrošinātājs nevienu centu nemaksā par applūdušiem sējumiem, kur atrodas nenovākta nogatavojusies raža. Es ceturto gadu apdrošinu sējumus. Svarīgi, ka apdrošinātāji neapdrošina pret putnu nodarīto kaitējumu. Pupu sējumus arī neapdrošina. Pavasaros putni daudz pupu apēd. Kas ir vainīgs? Mēs putnus šaut nedrīkstam. Kviešu laukiem pāri rudenī laižas gulbji, aiz tiem paliek melni lauki. Tā ir liela problēma. Mums ģimenē ir trīs mednieki. Mēs atbalstītu šo putnu izlases veida šaušanu. Saprotu, ka pilsētā dzīvojošie cels trauksmi, ka zemnieki vēlas gājputnus apšaut.

Lauksaimniecība ar dabas apstākļu neparedzamo ietekmi ir mūsu biznesa sastāvdaļa. Apdrošināšanai ir jābūt līdz galam. Zemnieks jau nav vainīgs, ka uznāk dabas katastrofas un viņš apdrošināšanas gadījumā nevar saņemt atbalstu. Vienlaikus pa tālrādi skandē – zemnieki ir lohi. Neesam mēs lohi. Neviens neatspēko plašsaziņas līdzekļos ačgārni teikto, un pilsētnieki domā, ka tā ir. Kaut apdrošināšanas kompānija varētu pateikt, kas īstenībā notiek!

J. Strazds: – Dzirdēju diskusiju, ka tad, kad cietīšot vismaz 50% no kopējās platības, tad sākšot domāt, ka var arī tādus riskus apdrošināt. Patlaban dabas postījumi veidojot ļoti mazu īpatsvaru.

I. Strazds: – Tad arī vairāk, lielākas platības apdrošinātu. Patlaban apdrošināto platību īpatsvars valstī ir aptuveni 15% no visām platībām. Tas ir maz, turklāt dārzeņu platības neapdrošina.

Kā vērtējat Eiropas Parlamenta ieteikumu aizliegt glifosātu 2022. gadā?

I. Strazda: – Vai Eiropas Parlamentā ir daudz lauksaimnieku un ķīmiķu? Būs traki, ja glifosātu aizliegs. Slikti, ka nav ko vietā piedāvāt. Eiropā viņi savas zemes ir tik ļoti piesārņojuši, ka aizliegums varētu būt pamatots. Mēs tomēr Latvijā saimniekojam atšķirīgi. Rēķinām katru centu līdzi. Ar daudzgadīgajām nezālēm glifosāta aizlieguma gadījumā būs ļoti grūti. Iespējams, ka ir jau kaut kas cits vietā sagatavots. Monsanto pārstāvis man teica, ka kaitīgs jau nav pats glifosāts, bet gan tā savienotājviela. Jaunajam glifosātam pierādīts, ka kaitīguma neesot. Iespējams, to atļaus. Pieļauju, ka Rietumeiropā ļoti daudz miglo jau izaugušu labību un rapšus. Mēs tā rīkojamies ļoti reti. Ir Latvijā saimniecības, kas tā rīkojas. Mēs cenšamies miglot lauku vien pēc graudu kulšanas. Kādreiz pirms kulšanas miglojām, patlaban tā nedarām. Taču ar nezālēm kaut kā ir jācīnās. Atzīstu, ka nevajag izaugušu labību miglot. Ar nezālēm ir jācīnās agrāk, nevis pirms kulšanas. Daudzi zemnieki, kam nav kalšu, šādā veidā atrisina kaltēšanas problēmu. Protams, tas ir lētāk. Piekrītu, tā nedrīkst. Mani dēli arī neatļauj miglot pirms kulšanas.

Vai Latvijas lauksaimniecība attīstās pareizā virzienā?

Godīgi sakot, ir žēl, ka laukos izmirst cilvēki. Viņu saimniecības ir likvidējušās, un tas nav pareizi. Pie lauku iztukšošanās roku pielika arī valsts, kas noteikti ar tās rīcībā esošajiem politikas instrumentiem varēja rīkoties citādi, nevis tā, kā rīkojās. Kāds bija atbalsts laukos viensētās dzīvojošajiem cilvēkiem? Viņiem nebija ne darba vietu, nekā. Transports nekursēja, atlika vien braukt prom. Mums blakus atrodas Bērzes ciemats. Tas ir tukšs. Nav pat veikala.

Laukos būtu jābūt ģimenes saimniecībām. Mēs arī veidojam mazās saimniecības. Dēliem Jānim, Harijam un Imantam ir mājas, viņi veido vidi ap tām. Aiziešana no laukiem patlaban ir neatgriezenisks process. Ja cilvēks laukos vēlas būvēt māju, viņš nevar aizdevumu saņemt, pat māju nevar ieķīlāt. Jābūt zemei trīs kilometru attālumā no pilsētas. Mums Jelgava atrodas 30 km, Dobele 15 km attālumā.

Iepriekš teiktais parāda valsts attieksmi pret laukiem. Cilvēkus velk uz pilsētu. Daudzi jaunie zemnieki ir iesaistīti jauno zemnieku projektos, tomēr naudas vairāk nav. Tai vajadzēja pietikt līdz 2020. gadam, tomēr nebūs. Mans dēls Imants arī kā jaunais zemnieks sāka gaļas liellopu projektu. ES atbalsts bija 40 000 eiro, to bija grūti saņemt, jo vajadzēja standarta izlaidi. Ja nekā nav, nevari iesākt. Uzdāvināju viņam zemi. Ja ir vecāki, kas var palīdzēt, tad var laukos darboties. Vienlaikus LAD saka – jaunais zemnieks ir atkarīgs no Anšītēm! Bet kā tad citādi var sākt darboties, ja darbības sākumā prasa produkcijas standarta izlaidi? Valsts ir izvirzījusi pretrunīgus nosacījumus – atbalstīt nedrīkst un sākt no nulles arī nevar. Kā tad lai jaunietis iesāk?

I. Strazds: – Projekts ir uz četriem gadiem, patlaban ir otrais gads. Projekta beigās ir jābūt 80 galvām ganāmpulkā. Patlaban to ir 38.

Kāda ir jūsu attieksme pret viesstrādniekiem?

I. Strazda: – Patlaban mums viņus nevajag. Labu strādnieku atrast ir ļoti grūti. Mums vajag kvalificētu traktoristu, kas prot darboties ar moderniem traktoriem. Jaunā kalte arī būs modernizēta, darbs būs vien ar datoriem. Jebkuru cilvēku no malas, tostarp simtlatnieku, nevar laist darboties. Mums saimniecībā ir astoņi darbinieki, no tiem četri ir mani dēli.

I. Strazds: – Tie simtlatnieki nemaz nenāks strādāt. Akmeņu lasītājus ik gadu ir aizvien grūtāk atrast. Agrāk cilvēki uz akmeņu lasīšanu stāvēja rindā. Tas ir mazkvalificēts darbs. Atnāk, divas dienas palasa akmeņus un lūdz avansu maizītei. Diemžēl valsts īstenotā politika šos cilvēkus noveda tik tālu. Viņi jau zina, kas viņiem pienākas – malka bez maksas, pabalsts elektrībai. Kāpēc normālam cilvēkam nekas bez maksas nepienākas? Šo kontingentu valsts ar savu politiku izaudzināja. Tā ir dzīves īstenība. Skolēnus akmeņu lasītāja darbā pavasaros iesaistīt nedrīkst.

– Kādā virzienā Anšītes plāno attīstīties?

I. Strazda: – Attīstāmies ar banku aizdevumiem. Ļoti daudz naudas ieguldīju zemes pirkšanā. Uzskatu, ka no 1. novembra Altum piedāvātā zemes noma zemniekiem ir ļoti laba iespēja. Var iegūt naudas līdzekļus uz pieciem gadiem un vēlāk par fiksēto cenu zemi atpirkt. Ļoti labi! Sen vajadzēja šādu kārtību ieviest. Mēs ieguldīsim naudu kaltes jaudas palielināšanā. Sasniegtā graudu ražība ir jānotur. Pupām un graudiem vidējā ražība 10 t/ha nebūs ik gadu. Rapšu ražību noteikt varam celt. Mums ir bijuši gadi, kad vidējā ražība, audzējot šo kultūru 200 ha platībā, bija 4,5 t/ha.

UZZIŅA
Jaunbērzes pagasta zemnieku saimniecība Anšītes

ATTĪSTĪBA
Dibināta kā Breša saimniecība 1989. gadā ar 24 ha lielu zemes platību. Sākumā audzēja govis, cūkas, lopbarības biešu sēklu. 90. gadu sākumā paplašina zemes platībulīdz 60–70 ha.90. gadu vidū lopkopību nomaina ar graudkopību un pakāpeniski palielina zemes platību. Labības kulšanā vispirms izmanto kombainu Ņiva,vēlāk līzingā pirkto Sampo. 2004. gadā pērk pirmo Claas Mega kombainu, pēc septiņiem un pēc 11 gadiem – divus Claas Lexion kombainus. 2004. gadā par savu naudu uzbūvē graudu kalti.
Patlaban apsaimnieko 1000 ha LIZ, pēdējo sešu gadu laikā zemes platība tikpat kā nav palielinājusies. Audzē kviešus, rapšus, lauka pupas, lucernu. Šogad vidēji kūla 8 t/ha kviešus, 7,5 t/ha pupas (rekordraža), ko audzē sēklai, un 3,5 t/ha rapšus.

NĀKOTNES VĪZIJA
Noturēt sasniegto graudaugu un pupu ražību, rapšiem sasniegt un noturēt 4,5 t/ha kūlumu/ Palielināt kaltes jaudu. Izmantot rapšu sējā dziļirdināšanas tehnoloģiju.

Šo un citus lauksaimnieku pieredzes stāstus lasiet žurnālā Agro Tops
Agro_Tops___Dece_5a265d938779d

36 Komentāri

  1. Par to miglošanu pirms kulšanas sen jau dzirdets, nošauj 2 zaķus ar vienu šāvienu nezāles apkarotas un graudi izžāvēti, pie kājas ka citam jāēd viņu graudi kas pilni ar ķīmiju tas pats kā piedzīt slimu govi ar antibiotikām un ja pēc pāris dienām nav vesela pa taisno uz kautuvi nekas ka antibiotikas nav izgājušas no organisma.

  2. Ar prieku izlasīju rakstu. Vieš cerību, ka Latvija eksistēs vēl vismaz 50 gadus. Latviešu zemnieks nekad nepiecūkos savu zemi kā dāņu, zviedru, vācu kampēji. Viņiem pie kājas kas būs pēc tam. Svešiniekiem esam tikai kolonija kuru izsūkt līdz pēdējam. Pagaidām pašu valdība ar padomniekiem (Rungaini u.tml.) būtībā ir sliktāki par čekistiem.Lauku iznīcināšana agrāk vai vēlāk novedīs pie Valsts bankrota. Izslavētās darba vietas pilsētās ir tikai vietējā iedzīvotāja paverdzināšanai, jo eksistē tikai uz ārzemju materiāliem un enerģijas resursiem par kuriem jau 27 gadus ik dienu aizņemamies 1 līdz 2 miljonus eksistencei, audzējot parādu līdz tas mūs nokaus.

  3. Es arī gribu tādu saimniecību – sākt 2018.gadā ar dažiem hektāriem un pēc 20 gadiem būs 1000ha. Es arī gribu būt saimnieks un nevis visu mūžu kalps!
    Bet, ja 1 ha maksā 8000 eiro, un man zemnieks par darbu viņa saimniecībā maksā minimālo algu, tad tas ir ….NEREĀLI.
    Zemnieki kļuvuši par miljonāriem, bet kalpi dodas uz ārzemēm, jo tur lielāka alga.
    Nezinu, manuprāt lohi ir tie, kuri strādniekiem maksā minimālo algu un naudu iegulda nevis cilvēkos, bet pērk klāt n-tos hektārus zemes.
    Tas nav normāli, ka zemnieki nepilnu 30 gadu laika kļuvuši 30 reizes bagātāki, bet strādnieki kā bija, tā palika nabagi tikai tādēļ, ka zemnieki tiem nemaksāja atbilstošu algu. Cik ilgi strādniekam jāstrādā, lai viņš sakrātu 8000 eiro un nopirktu kaut 1 hektāru zemes?? Man nav pamatkapitāla un ko lai daru?

    1. Nu viss skaidrs ,kāpēc tu esi cietušais un kāpēc tev maksā tikai minimālo algu.Ej ņem kredītu,riskē un strādā,domā,plāno,tad zināsi kā nauda nāk.Normālam strādīgam ravētājam pat maksā vairāk kā minimālo.Ja esi auns,tad arī tev maksā minimālo.Un kā te pieminēja,labi mehanizātori saņem sākot no 1000.-.

    2. Traki, jūtu tev līdzi, bet ja tu saņem minimālo tad tev nav ne iemaņu, ne prasmju, ne darbagribas. Tad turpini vien sapņot un apskaust citus. Veiksme visās nozarēs nāk komplektā ar smagu darbu. Novēlu tev iegūt zemnieku saimniecību un pašam būt saimniekam, lai vari pilnībā izbaudīt to lielsaimnieku ” saldo maizi”

  4. Es gan pazīstu traktoristu,kurš uz rokas saņem 1000 eiro pēc nodokļu nomaksas,tas gan ir sezonas laikā,traktors ir ar gaisa kondicionieri un labu mūzikas iekārtu,teorētiski var braukt ar baltu kreklu un kaklasaiti.Tā pat neskaitās milzīga alga,ir vietas,kur var saņemt vairāk,bet tavā atbildībā ir tehnika,kura maksā vairāk kā simts tūkstošus.Traktorā ir dators un GPS un visas šīs lietas ir jāpārzina.Kur laukos var atrast cilvēku ar tādām zināšanām un atbildības sajūtu?

  5. “Tautas balss – dieva balss”… bet vislielākā skaidrība par valsts pārvaldīšanu parasti ir pamatskolas akadēmiķiem un sēņu lasītājiem Īrijā… arī šeit – kas nekait pamiglot labību pirms novākšanas, paģērēt stabilus un pieaugošus atbalsta maksājumus, un pamācīt tos pārējos nelgas, kuri nav miljonāru sarakstā…

  6. Viss ir ļoti labi un jauki, un tā tālāk un tā joprojām. Nekas jau jauns nav pateikts. Saimniekiem žēl, ka viņu novadā paliek tukšas viensētas? Sirdsapziņas sajūta nepārmet neko? Es pats dzīvoju laukos, raudāt gribas par to, ka cilvēki aizslēdz savas viensētas māju durvis, jo , bļin, pie namdurvīm klauvēja plantatore-lielsaimniecība, sak – Tev te pagalms jāpamet, es to aparšu! Izbraucu cauri Latgales novadam… Atjēgties! Kur ir tā dzīves jēga?! Viss ir izteikts… Bezcerība… Cīnīties…

  7. Saimniece ar trīs dēliem – ko Jūs ņirgājaties, kam Jūs glaimojat? Man tiešām nē. Jūsu dzīves moto Jums uz pieres rakstīts – pie velna Jums Jūsu deputātu samazināšanu, uzņēmējdarbības veicināšanu un citas izklaides, Jums ir nospļauties par apdzīvotību laukos, Jums vajag tikai vienu – lai kārtējais kaimiņš aizlasās projām un atstāj Jums kādu kvadrātmetru zemes, būsim un esam reālisti, nerunājam caur rozā puņķiem. Būtu es raksta autors, Jūsu intervētājs, runātu un publicētu atklātu interviju bez glaimiem.

  8. Var tikai apbrīnot to lauku cilvēku uzņēmību un apsviedību lai laukos šobrīd attīstītu pelnošu saimniecību. Spētu izvairīties no visiem VID, PVD, zaļo un citu pārbaudītāju uzliktajiem sodiem un obligāti pildāmajām prasībām.
    Tiktāl tas ir labi.
    Bet ar šo soli, saimniekot savā zemē, esi sevi un arī ģimeni nolēmis nepārtrauktam verga darbam, jo privātīpašuma, kas ir svēts, jau Latvijā nav, ir tikai nomas attiecības ar pašvaldību vai valsti, atkarība no likumdevēju, jo demokrātijas arī ir maz, neviens pieņemamos likumprojektus ar vēlētājiem neapspriež, un valsts ierēdņu garastāvokļa, no laika apstākļiem, un arī, bieži vien, apkārtējo nenovīdības, kas noved pie “nejaušiem” ugunsgrēkiem un citām nelaimēm.
    Apbrīnoju šos cilvēkus, un, lai viņiem veiksme turpmākajā to smagajā darbā!

  9. Lauki iztukšojas, jo lielie zemnieki par labu cenu piedāvā nopirkt zemi un māju. Pussagruvušo māju parasti nodedzina vai nojauc. Zemi iekļauj savā lielsaimniecībā.
    Naudiņu dabūjušais gados vecais mājas saimnieks dodas uz pilsētas dzīvokli, kur nav jānes ūdens no akas un nav jākurina ar malku, jo ir centrālapkure. Bērni aizbrauc uz Rīgu vai ārzemēm, jo alga pie lielsaimnieka maza.
    Kā saka paši Strazdi: “Laukos būtu jābūt ģimenes saimniecībām. Mēs arī veidojam mazās saimniecības. Dēliem Jānim, Harijam un Imantam ir mājas, viņi veido vidi ap tām. Aiziešana no laukiem patlaban ir neatgriezenisks process.” Es domāju, ka jūs neveidojiet mazās saimniecības – jūs vienkārši sadaliet lielo mazākās daļās. Ja dēli paši visu būtu sākuši no 0, ar mēnešalgu 500 eiro mēnesī bez bagātās mammas palīdzības, tad gan varētu šos puišus paslavēt.

    1. Sasmējos. Sākot no 0 nav tādas mēnešalgas kā 500 Eiro, Arī mēnešalga ir 0. Un šie puiši ir jauno mazotnes lauku darbos rāvušies, kamēr citi teļukos blenza vai pagalmā bumbu dzenāja, tā ka palīdzība no vecākiem ir godam nopelnīta.

  10. nja,nabagazemnieki…braukā visa ģimene glaunos aparātos,iepērkas Rīgas veikalos,viss zeļ un plaukst…bet slavenajiem akmenslasītājiem maksā eiro stundā…

  11. Raksts ir jauks! Paldies autorei un Strazdu ģimenei par darbu! Mammai gods un slava! Bez mammas un viņas loloto dēlu drosmes, uzņēmības un neatlaidības nebūtu tikuši tik tālu. Turaties! Skauģu un prātā aprobežotu, jeb cilvēku ar tuneļa domāšanu, ir ļoti daudz. To var spriest arī pēc komentāriem. Daudziem naidīgajiem komentētājiem droši vien ir grūta dzīve. Viņiem ir sāpīgi noskatīties uz citu veiksmi. Negribas jau atzīt, ka paši nav bijuši pietiekoši gudri, mērķtiecīgi, tālredzīgi, lai kaut ko tādu sasniegtu.
    Visiem Laimīgu Jauno 2018. gadu! Ēdam maizi, nevis zemniekus!

    1. Kā man var būt viegla dzīve, ja strādāju pie saimnieka par algu ~400 eiro uz rokas, bet saimnieks ir miljonārs, slēpo katru mēnesi ārzemēs, uzbūvējis sev jaunu un lielu privātmāju, nopircis 3 mašīnas, motociklu un jahtu. Un man ir augstākā izglītība.
      Laukos nav lielu darba iespēju – vai nu veikals, vai gateris, vai pašvaldībā budžeta iestādē, kur neradam un nesavējam grūti tikt. Ja gribu lielāku algu, tad jāpārceļas uz ārzemēm. Latvijā, dzīvodams nelielā un nabadzīgā mazpilsētā, es nespēju nopelnīt ne ģimenei, ne mašīnai, ne mājai. Varbūt tiešām jāmet prom patriotismu un jādodas lielākas laimes meklējumos? Iespējams, manī nav uzņēmēja ģēna un esmu radīts tam, lai strādātu pie cita un būtu visu mūžu “kalps”, bet, lūdzu, maksājiet cilvēka cienīgu algu!
      Maizi ēdu, bet gribu uz maizes arī sviestiņu un gaļu.

    2. Es Tu, Vēsmiņ, pa gaisu, es palieku pie sava viedokļa! Gribu, lai laukos var un vēlas dzīvot-strādāt ikkatrs, kurš to patiesi vēlas. Negribas jau atzīt, bet atzīšu – Tev ir stipri aprobežota domāšana! Tūkstošhektāru saimniecības ir atņēmušas zemi, mājas, izdzinušas tās iedzīvotājus no savām viensētām, kuri varbūt ļoti vēlējās palikt savās lauku mājās, kaut varbūt darbs bija pilsētā. Tagad viņi visi ir pilsētās. 1000 ha – tas ir tāds neliels pagasts, ar astoņiem aktīviem cilvēkiem (saimniecības strādnieki) un lieljaudas tehniku, rapšu plantācijām. Par kādu Latvijas izaugsmi Tu muldi?! Kas ir sasniegts?! Tas, ka vairāki simti tīkstošhektāru saimniecības uz niecīgās Latvijas fona ir pataisījušas laukus par tuksnesi?!! Glupā, Vēsma, ir slēgtas skolas laukos, bērnudārzi, kā vārdā – kam pateicoties?! Uz kādu Latvijā lielāku pagastu ir veselas piecas 1000 ha saimniecības, kopā apsaimnieko 5000 ha. Tu padomā, cik ģimenes varētu labi dzīvot, teiksim, ja katra ģimene no šiem 5000 ha apsaimniekotu ap 150 ha vismaz? 33 ģimenes ar vismaz 3-4 ģimenes locekļiem, tātad apdzīvotība pagastā būtu garantēta, SKOLAS būtu saglabātas, dzīvība! arī pa kādam mazākam medpunktam. Kamēr mums Latvijā būs tik tupas , neizglītotas vecenes kā Vēsmas, nav brīnums, ka Latvija ir tur, kur tagad tā ir – bedrē! Novēlu , kazai Vēsmai, – domāt globāli uz priekšu, Visiem laimīgu 2018!

      1. Mīļais Jāni 90tajos gados bija daudz lauku saimniecību, Daudzi sāka uz urrā. Ne jau šie lielie saimnieki ir vainīgi, ka citi nevarēja, nemācēja, negribēja vai kā citādi un viņi pārtrauca savu darbību lauksaimniecībā. Nevajag skaust es ļoti labi zinu ko nācās izturēt tiem, kuri vēl ir palikuši laukos un strādā. Bet vieglāk jau ir ienīst visu, kas kustas un elpo, jo tad var izjust savu svarīgumu un pārākumu. Par neglītajiem vārdiem jūsu komentārā nerunāšu tas tikai parāda jūsu attīstības līmeni.

  12. Dodiet atbalsta naudu…ļaujiet gulbjus apšaut…un kalpus par santīmiem…
    Strādniekus esot pabalsti izlutinājuši, bet šamējiem saimniekiem atbalsts likumīgi pienākoties.
    ļoti nepatīkama nostāja ģimenītei-valsts atbalsts sabojājis.,,,

  13. Laukos mazajam dzīvot ir grūti,dārgi un gandrīz neiespējami izsisties bez starta kapitāla. Bet lielie zemnieki daudz no rūpnīcas neatšķiras. Viņu saimniecībās nav vieta dabai,harmonijai,bet naudai… ko arī vajag.
    Par gājputniem… tie kas nav redzējuši-lai paklusē. Man netālu no mājas katru pavasari zosis aprij laukus. Tur tiešām paliek tukši pleķi. Kāds risinājums? Ja sakam-lai zosis dzīvo-tad mums jākompensē zemniekiem tā zosu barošana.
    Par ķīmiju,sajātajiem ceļiem ar milzīgajiem traktoru riteņiem utt pat runāt negribas. Un jocīgi šķiet-lielie saimnieki ir miljonāri,arī uz subsīdiju Eiropas projektu utt rēķina. Gan jau citās nozarēs arī ir kas dzīvo zaļi par citu naudu. Bet kāds par to maksā (tajā skaitā es).
    Bet kopumā tāpat prieks ka laukos ir vietējie kas darbojas.
    Ja gribam-varam taču meklēt un atbalstīt mazos,eko utt tikai maksāt vairāk…
    Lielākā daļa tomēr iet uz Maximu un ņem lētāko akcijas preci.

  14. Gudri runā tas,kas neko nedara.
    Kaimiņos Tukuma novada Džūkstes pagasta pārvaldes vadītāja Dace Pole savā pagastā zemniekiem vēl attiecīgo kontrolējošo dienestu kontroles uzsūta,norādot,ka zemnieki glabā lielos apjomos dīzeļdegvielu un minerālmēslus,kas savukārt publiski norāda uz to,ka pašai nav nekādas sapratnes starp dimensijām glabā vai lieto.Aizpagājušā gada nogalē bija ielikts materiāls netā,kur varēja iepazīties arī ar VUGD un VAAD kontroles apsekošanas aktiem.Jautājums:kurš pašvaldībai maksā lielākos nodokļus,vai nav tas pats lielais zemnieks,jo lielāka saimniecība,jo lielāka summa tiek samaksāta pašvaldības budžetā.Šogad atkal nekustamā īpašuma nodoklis ir pacelts uz augšu,tad parēķiniet vien cik nodokļos samaksā vidēja lieluma saimniecība + vēl algas darbaspēkam.Bet tie lielākie rējēji paši ir nodokļu nemaksātāji un pirmie bļauri.

Pievienot komentāru