Laukos
Dārzeņi un augļi

Kā ogas audzē Turcijā. Starptautiska dārzkopības kongresa pieredze0


Dārzkopības institūta zinātnies Turcijas kongresā. No kreisās: S.Strautiņa, E.Kaufmane, V.Laugale, I.Grāvīte un D.Segliņa.
Dārzkopības institūta zinātnies Turcijas kongresā. No kreisās: S.Strautiņa, E.Kaufmane, V.Laugale, I.Grāvīte un D.Segliņa.
Foto:E.Kaufmane

Valda Laugale, Sarmīte Strautiņa, Dāŗzkopības institūta vadošās pētnieces

Aizvadītā gada augustā Turcijā, Stambulā, norisinājās 30. Starptautiskais dārzkopības kongress, kas ir lielākais dārzkopju pasākums. To organizē Starptautiskā dārzkopības zinātnieku biedrība. Kongress notiek ik pēc četriem gadiem katru reizi citā pasaules daļā, un šoreiz kongresa organizēšana bija uzticēta Turcijai. Kongresu apmeklēja gandrīz 1800 dalībnieku no vairāk nekā 90 valstīm. Latvijas Dārzkopības institūtu pārstāvēja piecas zinātnieces.

Kongresa ietvaros notika 39 simpoziji, 11 darba semināri un daudzi citi pasākumi par dažādām dārzkopības tēmām. Protams, visus pasākumus nebija iespējams apmeklēt. Tāpēc sniegsim tikai nelielu ieskatu pieredzētajā. Laikam tāpēc, ka Turcija ir kā tilts starp Eiropu un Āziju, par kongresa moto bija izvēlēts sauklis – Tiltu veidošana pasaules vienotībai caur dārzkopību. Īpaša uzmanība šoreiz tika pievērsta jaunattīstības valstīm un jaunatnei, kas turpmāk veidos dārzkopības nākotni. Aktuālākās tēmas kongresā bija videi draudzīga saimniekošana, dārzkopības attīstīšana pilsētās jeb urbanizētā vidē un jauno tehnoloģiju ieviešana, tostarp informācijas tehnoloģiju izmantošana.

Bioloģiskās audzēšanas tendences

Viena no galvenajām ievadlekcijām kongresā tika veltīta bioloģiskajai saimniekošanai. Lektors no Peru Roberto Ugass uzsvēra, ka bioloģiskā audzēšana ieņem arvien nozīmīgāku vietu lauksaimniecībā, īpaši jaunattīstības valstīs. No 1999. līdz 2016. gadam bioloģiskās lauksaimniecības platības pasaulē pieaugušas no 11 līdz 57,8 miljoniem ha, kas ir 1,2% no lauksaimniecībā izmantotās zemes. Vislielākās bioloģiski sertificētās lauksaimniecības platības ir Austrālijā (27,15 milj. ha), tai seko Argentīna un Ķīna. Eiropā vislielākās platības ir Spānijā – 2,02 miljoni ha. Izvērtējot valstis pēc bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražotāju daudzuma, pirmajā vietā ir Indija, tai seko Uganda un Meksika. Eiropā ražotāju ir mazāk nekā Āzijā, Āfrikā un Latīņamerikā, un salīdzinoši pavisam maz to ir Ziemeļamerikā. Taču ASV un daudzas Eiropas valstis ir lielākās bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas patērētājas. No Eiropas valstīm lielākās patērētājas ir Vācija, Francija un Itālija.

Kā viens no trūkumiem bioloģiskajai audzēšanai tiek minēta zemāka raža salīdzinājumā ar konvencionālo audzēšanu, taču pētījumi pierādījuši, ka arī bioloģiskajā audzēšanā var iegūt gan tikpat augstas, gan pat nedaudz augstākas ražas, taču tas atkarīgs no konkrētiem audzēšanas apstākļiem, tehnoloģijas un kultūrauga. Rēķinot vidēji visām kultūrām, bioloģiskajā lauksaimniecībā vidējais ražas līmenis tomēr ir par 20% zemāks nekā konvencionālajā.

Augļiem bioloģiskajā audzēšanā iegūst vidēji tikpat lielas ražas kā konvencionālajā, bet ir lielas svārstības starp ražotājiem. Salīdzinoši lielas atšķirības ražībā starp bioloģisko un konvencionālo audzēšanu ir dārzeņiem – bioloģiskajā audzēšanā iegūst vidēji par 30% zemākas ražas nekā konvencionālajā audzēšanā. Tomēr bioloģiskajai audzēšanai ir daudz citu pozitīvu blakusefektu – draudzīgums videi, ilgtspējība, samazināta siltumnīcu gāzu emisija, mazāki energoieguldījumi u. c.

Kongresā tika prezentēts arī daudz pētījumu rezultātu par dažādu bioloģisko augu aizsardzības produktu un bioloģiskajā lauksaimniecībā izmantojamo mēslojumu un augšanas stimulatoru lietošanu. Piemēram, meksikāņu zinātnieki bija izpētījuši, ka pozitīvu efektu tulpju augšanā var dot bišu medus lapu mēslojums.

Dārzkopība pilsētās

Arvien vairāk pasaulē pieaug urbanizācija, tas ir, arvien vairāk cilvēku pārceļas uz dzīvi pilsētās, bet klimata pārmaiņu un cilvēku destruktīvās darbības dēļ samazinās lauksaimniecībai izmantojamo zemju apjoms, kas var nākotnē radīt lielas problēmas nepieciešamās pārtikas saražošanai. Tiek domāts par to, lai nodrošinātu iespējami ātru svaigu produktu piegādi patērētājiem, samazinot attālumu starp audzētāju un patērētāju. Vienlaikus tas nozīmē arī samazināt vides piesārņojumu un taupīt neatjaunojamos dabas resursus. Aprēķināts, ka 2050. gadā jau divas trešdaļas pasaules iedzīvotāju dzīvos, strādās un izklaidēsies pilsētā. Tiek domāts, kā vidi pilsētās veidot zaļāku un veselīgāku, kā arī kā nodrošināt pilsētniekus ar veselīgu, svaigu pārtiku.

Ne vienmēr pilsētās var ieplānot pietiekami daudz zaļās zonas. Tāpēc tiek meklēti dažādi citi risinājumi, piemēram, gaisa dārzu veidošana, augu audzēšana slēgtās telpās, pat audzēšana zem ūdens. Dārzi tiek veidoti uz māju jumtiem, balkoniem, tiek apzaļumotas sienas u. c. Uz jumtiem pat tiek veidoti zivju dīķi. Vairākās valstīs jau darbojas tā saucamās augu rūpnīcas (plant factories), kur telpās mākslīgā LED lampu apgaismojumā, ar sensoriem kontrolētā vidē tiek audzēti dažādi ātri augoši dārzeņi – pārsvarā lapu dārzeņi, šādi iegūstot produkciju visu gadu. Pēc publikāciju datiem, šādā rūpnīcā 340 m2 gada laikā var iegūt 72 t lapu kāpostu un salātu. Nelieli šādi audzēšanas kambari (kameras) jeb kastes var tikt izvietoti uz vietas kafejnīcās, restorānos, kur audzēšana var notikt apmeklētāju acu priekšā. Šo audzēšanas sistēmu sauc par vertikālo audzēšanu. Vertikālajai audzēšanai ir izveidota arī starptautiska biedru asociācija – Association for Vertical Farming (https://vertical-farming.net/about-avf/), kas popularizē šo audzēšanas sistēmu un cīnās par likumdošanas sakārtošanu, lai to varētu ieviest gandrīz visur pasaulē.

Nākotnes pilsētu plāni paredz auto transporta kustību pilnībā novirzīt pazemē un virs tās veidot zaļas un cilvēkiem draudzīgas dzīvojamās zonas, kas pamazām dažviet jau sāk realizēties. Savukārt vilcienu satiksmi plānots virzīt pa augšu, paceļot virs zemes.

Viena no mūsdienu pasaules politikas tendencēm ir atkritumu samazināšana un vietējo resursu ekonomiska izmantošana. Tas attiecas arī uz pilsētām. Pieaugot atkritumu šķirošanai, arvien vairāk bioloģisko atkritumu ir iespējams pārstrādāt kompostā – bioloģiskajā mēslojumā, tādējādi veicinot to otrreizēju izmantošanu. Kompostu speciālos kompostētājtraukos var veidot arī katrs savā dzīvesvietā un pēc tam izmantot citu augu mēslošanā.

Elektrības ražošanai pilsētās un to apkārtnē arvien vairāk izmanto solārās lampas, vēju. Ūdens resursu taupīšanai laistīšanai tiek vākti lietusūdeņi.

Nākotnes tehnoloģiju ieviešana

Cilvēku skaita pieaugums pasaulē un pārtikas trūkums prasa pārtikas ražošanas intensifikāciju. Ražošanas intensifikācija iekļauj jaunu, augstvērtīgu šķirņu izveidi, precīzo lauksaimniecību, dažādu sensoru izmantošanu, attālo datu nolasīšanu, lauku skenēšanu, interneta izmantošanu, viedo augu aizsardzības sistēmu, lielu datu apjoma apstrādi un analīzi u. c. pasākumus. Arī dārzkopībā dažādu sensoru un robotu izmantošana strauji pieaug. Tos izmanto gan lapu un augsnes mitruma, gan saules radiācijas, no­­krišņu, temperatūras, gan skaņas u. c. datu mērīšanai, lai nodrošinātu augiem optimālus augšanas apstākļus, veidotu slimību un kaitēkļu prognozēšanas sistēmas, optimizētu mēslošanu.

Ražas vākšanas atvieglošanai izveidotas robotizētas vākšanas platformas, kontūrgriezēji, kā arī daudz citas modernizētas tehnikas un datorprogrammu. ES projekta SmartAKIS ietvaros ir izveidota datu bāze: https://www.smart-akis.com/index.php/technology-factsheets/, kur var iepazīties ar piedāvātajiem dažādajiem jauno tehnoloģiju produktiem un to vērtējumu.

Par problēmu ir kļuvusi sensoru ievākto datu glabāšana un analīze, jo saimniecības nevēlas tos nodot brīvi pieejamajām datu bāzēm, kas savukārt neļauj veikt plašāku to analīzi lielākā reģionā. Ne vienmēr ievāktos datus var arī produktīvi izmantot, jo trūkst zināšanu. ES projekta GATES ietvaros tiek izstrādāta mācību datorspēle, ar kuras palīdzību studenti, zemnieki, konsultanti un citi interesenti varēs apgūt viedo saimniekošanu. Ar šo projektu sīkāk var iepazīties mājaslapā: http://www.gates-game.eu/en/project/overview. Spēli plānots pabeigt 2019. gada jūnijā.

Ogu simpozijs

Kongresa ietvaros viens no simpozijiem tika veltīts ogām. Tajā tika sniegtas 30 mutiskās prezentācijas un 28 stenda referāti. Visvairāk ziņojumu par pētījumiem bija veltīti zemenēm. Diezgan daudz referātu bija arī par krūmmellenēm, avenēm un kazenēm, bet par citām ogām daudz mazāk. Pārsvarā tie bija dienvidvalstīs veiktie pētījumi, kuru rezultāti ne vienmēr piemērojami mūsu klimatam.

Zemenēm visvairāk prezentāciju bija par ogu bioķīmiskās vērtības paaugstināšanu, selekciju, audzēšanu zem seguma, mēslošanu un citiem jautājumiem. Zemeņu selekcijā atkal sāk vairāk pievērsties savvaļas formām, no kurām dārza zemenes ir savulaik cēlušās. Savvaļas sugas izmanto, lai uzlabotu ogu garšas īpašības un bioķīmisko vērtību. Visvairāk zemenēs cenšas paaugstināt C vitamīna, kas ir vērtīgs antioksidants, un B9 vitamīna (folij­skābes) daudzumu. Pētījumos par zemeņu veselīgumu pierādījies, ka, ēdot zemenes, asinīs var samazināt triglicerīdu līmeni, kas ir labvēlīgi sirdij un samazina infarkta risku.

Zemeņu audzēšanas tehnoloģiju pētījumi galvenokārt ir orientēti uz audzēšanu zem seguma, kas kļūst arvien izplatītāka, jo tai ir daudz priekšrocību. Piemēram, Turcijā Melnās jūras piekrastē salīdzinājumā ar audzēšanu atklātā laukā, audzējot tuneļos, ziedēšanas laiks kļuvis agrāks vidēji par trim nedēļām, bet ražošanas laiks kļuvis agrāks par vairāk nekā mēnesi. Tuneļos bija mazāk sīko un bojāto ogu. Izvērtējot dažādas šķirnes, tuneļos labāk sevi parādīja vasaras zemeņu šķirnes, bet remontantajām neitrālās dienas zemenēm tajos bija par karstu.

Arī Latvijas Dārzkopības institūtā tiek veikti pētījumi par zemeņu audzēšanu augstajos tuneļos. Simpozijā tika prezentēti pēdējo gadu pētījumos iegūtie šķirņu izvērtēšanas rezultāti, kuros kā perspektīva audzēšanai Latvijā augstajos tuneļos izdalīta šķirne ‘Flair’.

Krūmmellenēm pārsvarā tiek veikti pētījumi par krūmu veidošanu, mēslošanu un šķirnēm. Čīles zinātnieki uzsākuši interesantu krūmu veidošanas paņēmiena izpēti – katru gadu ceturtdaļai krūma apgriež visus dzinumus, pārējo daļu neaiztiekot. Pagaidām pētījumi ir tikai iesākumā, bet izskatās daudzsološi, jo pieaug gan ogu lielums, gan iegūtā raža, lai gan rezultāti atšķiras pa šķirnēm un audzēšanas vietām.

Mēslošanas izmēģinājumos Izraēlas zinātnieki secinājuši, ka krūmmellenēm kalcija karbonāts (CaCO3 ), tāpat kā paaugstināts sub­strāta pH līmenis kavē citu barības elementu uzņemšanu, tāpēc tās labāk aug skābās augsnēs. Visi pētnieki uzsvēra lielo audzētāju interesi par krūmmelleņu audzēšanu un platību pieaugumu, tā ka nākotnē jārēķinās ar diezgan lielu šo ogu konkurenci tirgū. Krūmmelleņu platības strauji pieaug arī Turcijā, kur veic pētījumus par piemērotākajām šķirnēm. Diezgan daudz pētījumu bija veltīts arī krūmmelleņu audzēšanai konteineros.

Kazenēm un avenēm simpozijā tika prezentēti rezultāti par audzēšanas tehnoloģijām, mēslošanu, ogu kvalitāti un pārstrādi. Piemēram, Austrālijas zinātnieki atklājuši, ka sarkano kauleņu veidošanās kazenēm, kas dažkārt novērojama gatavām ogām uzglabāšanas laikā, notiek fizioloģisku procesu laikā, ogas mehāniski iebojājot – tādējādi samazinās antociānu daudzums.

Beļģu zinātnieki strādā pie ražošanas sezonas pagarināšanas tehnoloģijām rudens avenēm, lai ražu varētu iegūt visu gadu. Kā perspektīva šādai audzēšanai izvēlēta jaunā Nīderlandē selekcionētā šķirne ‘Kwanza’, kam raksturīga ļoti laba ogu kvalitāte. Pie mums šo šķirni var apskatīt demonstrējumā SIA Skoru dārzi. Diemžēl Latvijā, tradicionāli audzējot, ogu ienākšanās tai sākas ļoti vēlu un tā varētu būt izmantojama tikai audzēšanai segtajās platībās. Pat audzējot augstajos tuneļos, ogu nogatavošanās salīdzinājumā ar citām šķirnēm tai sākas visvēlāk.

Marokā veiktajā pētījumā par kālija lapu mēslojuma izmantošanu avenēm konstatēts, ka kālija lapu mēslojums palielinājis aveņu ražu. Veicot divus smidzinājumus, raža palielinājusies pat par 40%, bet ogu lielums – par 6%. Konstatēts arī, ka smidzināšana ziedēšanas laikā nav devusi ražas pieaugumu, bet tā ir bijusi efektīva ogu aizmetņu attīstības laikā. Tāpat kālija lapu mēslojums samazinājis ogu kopējo skābju daudzumu, bet nav ietekmējis cukura daudzumu ogās.

No mūsu vistuvākajiem kaimiņiem simpozijā piedalījās tikai lietuvieši, kuri ziņoja par jaunākajiem sasniegumiem ogu selekcijā. Lietuvas Dārzkopības institūtā Babtai selekcija tiek veikta upenēm, zemenēm un avenēm. Pēdējos gados reģistrācijai pieteiktas divas jaunas upeņu šķirnes – ‘Didikai’ un ‘Aldoniai’, kas ir izturīgas pret pumpuru ērci un piemērotas bioloģiskajai audzēšanai. Vasaras avenēm izveidotas šķirnes ‘Mistika’, kas dod vidējo ražu 3,3 t/ha, un ‘Vizija’, kas ir nedaudz vēlīnāka un ražīgāka, ar lielu C vitamīna daudzumu ogās. Zemenēm izveidotas četras mēnešzemeņu šķirnes: ‘Meda’ (ļoti ražīga, raža 4 t/ha), ‘Redita’ (lielas ogas, >3 g), ‘Dena’ (agrīna) un ‘Elina’ (ar baltām ogām).

Augļkopības situācija Turcijā

Turcija mūsdienās ir kļuvusi par vienu no pasaules līderēm dārzkopības produkcijas ražošanā ar tendenci uz apjoma pieaugumu. Plašā teritorija ar atšķirīgiem reģionālajiem klimatiskajiem apstākļiem ļauj attīstīt dažādu – gan siltummīļu, gan mērenam klimatam piemērotu – augu audzēšanu. Pēc statistikas datiem, augļaugi Turcijā kopumā aizņem 15 618 000 ha, kas ir 66% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Visplašāk audzētie augļi un ogas ir vīnogas (21% no kopējā augļ­augu apjoma); sēkleņi (19%), no kuriem visvairāk audzē ābeles; citrusaugļi (19%), no kuriem visvairāk audzē apelsīnus, un kauleņi (13%), no kuriem visvairāk audzē aprikozes. Turcija ieņem pirmo vietu pasaulē lazdu riekstu, saldo ķiršu, vīģu, aprikožu un īsto cidoniju ražošanā; otro vietu – skābo ķiršu un ēdamo kastaņu ražošanā; trešo vietu – ābolu un pistāciju ražošanā. Ik gadu šeit iegūst vairāk nekā 19 miljonu tonnu dažādu augļaugu produkcijas. Vēsturiski nozīmīga ir arī saulē kaltēto augļu ražošana.

No mīkstajām ogām vispopulārākās audzēšanā ir zemenes. Tās audzē vairāk nekā 13 tūkstošu ha platībā, ievācot vairāk nekā 376 tūkst. tonnu ogu. Arvien vairāk pieaug zemeņu audzēšana segtajās platībās, īpaši augstajos tuneļos. Visvairāk izmantotā audzēšanas tehnoloģija ir audzēšana uz paaugstinātām dobēm ar melnās plēves mulču un pilienveida apūdeņošanu. Parasti zemenes audzē kā viengadīgu kultūru, bet atsevišķi audzētāji tās atstāj arī uz otru sezonu. Otrajā gadā gan stādījumā būtiski samazinās ražība un pieaug sakņu un vadaudu slimību izplatība. Audzēšanā ir atļauta ķīmiskā fumigēšana pirms zemeņu stādījuma ierīkošanas, taču trūkst pietiekami efektīvu preparātu, kas iznīcinātu visus augsnes patogēnus, tāpēc sakņu un vadaudu slimības kļūst par arvien lielāku problēmu.

Galvenais ražas vākšanas periods zemenēm ir aprīlis–maijs, un pārsvarā stādīšanai izmanto frigo stādus. Lai gan valstī ir sava zemeņu selekcijas programma un izveidots diezgan daudz vietējo šķirņu, tomēr audzētāji pārsvarā audzē citās valstīs selekcionētās šķirnes. Vispopulārākā ilgu laiku bijusi amerikāņu šķirne ‘Camarosa’, bet pēdējos gados audzēšanā izplatās Floridā izveidotās ‘Festival’, ‘Fortuna’ un ‘DPI Rubygem’. Dažos rajonos populāras ir spāņu šķirnes ‘Sabrina’ un ‘Sabrosa’.

Audzēšanas izmaksas Turcijā ir salīdzinoši zemas, jo ir mazākas darbaspēka izmaksas nekā citur Eiropā, tāpēc arī augļu un ogu cenas ir zemas un tās var labi konkurēt pasaules tirgū. Tomēr pēdējos gados vērojams darbaspēka izmaksu pieaugums un darbaspēka trūkums. Dažiem produktiem valsts nosaka cenas griestus, tāpēc reizēm audzētājiem nākas pārdot izaudzēto pat zem pašizmaksas. Visvairāk augļu un ogu tiek eksportēts uz Eiropas Savienību, Krieviju un Vidējiem Austrumiem, bet žāvētie augļi arī uz ASV. Kopējā dārzkopības produkcijas eksporta vērtība ik gadu veido 5,5 biljonus ASV dolāru. Visvairāk eksportē saldos ķiršus, galda vīnogas un citrusaugļus. Pieaug arī granāt­ābolu un svaigo vīģu eksports. Zemenes visvairāk eksportē uz Krieviju, arī Latvijā pavasarī tās var bieži vien iegādāties. Audzētāji saņem arī valsts subsīdijas, kas ir augstākas saimniecībām, kas ievēro labas lauksaimniecības praksi un ir ieguvušas GAP sertifikātus. Pieaug arī bioloģiskā audzēšana, kur 75% no izaudzētās produkcijas tiek eksportēts uz ES.

Pētījumi dārzkopībā tiek veikti 23 valsts pētniecības institūtos, ko, protams, nevar salīdzināt ar mūsu mazo valsti. Ir arī dažas privātas pētniecības grupas, kas veic vairāk specifiskus pētījumus tādās jomās kā selekcija, sēklaudzēšana un pavairošana. Ik gadu tiek organizētas tikšanās, semināri, kur tiek prezentēti pētījumu rezultāti un kur piedalās gan ministrijas pārstāvji, gan audzētāji. Valsts arī nodrošina audzētājiem konsultāciju servisu un pēdējā laikā sākusi atbalstīt arī privātu konsultācijas firmu veidošanos.

Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops

LA.lv