Laukos
Gaļa un zivis

“Strīdi mums ir ļoti karsti.” Cūku audzētāju asociācija par nākotnes izaicinājumiem0

Foto: SCANPIX/REUTERS/LETA

Latvijas cūkkopju izaicinājums nākotnes Eiropas Savienības (ES) Kopējās lauksaimniecības politikas kontekastā ir antimikrobiālās rezistences un siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju mazināšana, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Cūku audzētāju asociācijas izpilddirektore Dzintra Lejniece.

Viņa pastāstīja, ka Latvijas cūkkopji aktīvi piedalās visos procesos saistībā ar ES Kopējās lauksaimniecības politikas plānošanu nākamajam periodam, tajā skaitā diskusijās.

Lejniece norādīja, ka pagaidām vēl nav skaidrības par cūkkopjiem pieejamo ES finansiālo atbalstu nākamā plānošanas periodā no 2021.-2027.gadam.

“Mēs tikai šobrīd starp nozarēm un ministriju diskutējam, kur katra sfēra jau piedāvātājā ES finanšu arhitektūrā redz savu vietu un iespējas. Pagaidām mēs par naudu nerunājam, spriežam par saimniekošanas principiem, par to, kādai jābūt Kopējai lauksaimniecības politikā nākamajā periodā,” sacīja asociācijas izpilddirektore.

Lejnieces ieskatā, cūkkopības nozares lielais izaicinājums vides jomā ir antimikrobiālās rezistences un SEG emisiju samazināšana.

Tā kā vides jomā pašreizējā ES Kopējās lauksaimniecības politikā esot reglamentēti un stingri nosacījumi, galvenais, lai nākotnes valsts klimata mērķi šajā kontekstā būtu samērīgi ar nozares iespējām un Latvijas cūkkopji nezaudētu konkurētspēju kopējā tirgū.

Viņa teica, ka par konkrētiem pasākumiem cūkkopības nozarē klimata politikas mērķu īstenošanas kontekstā vēl tiek diskutēts.

“Strīdi mums ir ļoti karsti, ir gan smagākas, gan vieglākas diskusijas. Nozare ir skaidri paudusi savu nostāju šajos jautājumos un, izskatās, ka [Zemkopības ministrija] arī mūsos ieklausās. Redzēsim, kā turpināsies diskusijas,” sacīja Lejniece.

Jau vēstīts, ka EK pērn 1.jūnijā publicēja regulu priekšlikumus par ES Kopējo lauksaimniecības politiku 2021.-2027.gadam. Atbilstoši EK priekšlikumam nākamajā plānošanas periodā Kopējās lauksaimniecības politikas lauku attīstībai dalībvalstīm paredzētais finansējums samazināsies par 15% salīdzinājumā ar 2014.-2020.gadu.

Savukārt tiešmaksājumu kopējais samazinājums ES atbilstoši EK priekšlikumam būs par 3,9%. Tiešmaksājumu apmērs nesamazināsies dažām dalībvalstīm, tostarp Latvijai.

Vienlaikus tiešie maksājumi būs atkarīgi no augstāku vides un klimata jomas prasību izpildes, katrai ES dalībvalstij būs jāpiedāvā ekoshēmas, lai palīdzētu lauksaimniekiem īstenot vairāk nekā tikai obligātās prasības, un šīs shēmas finansēs ar daļu no valsts tiešo maksājumu piešķīrumiem.

Tāpat vismaz 30% no katra lauku attīstības valsts piešķīruma būs veltīti vides un klimata pasākumiem, kā arī plānots, ka 40% no Kopējās lauksaimniecības politikas kopējā budžeta sekmēs klimata politikas mērķu sasniegšanu.

Saistītie raksti

Latvijas Cūku audzētāju asociācijas mērķis ir labvēlīgas ekonomiskās un politiskās vides izveidošana cūkkopības nozares attīstībai Latvijā, ievērojot starptautiskās integrācijas aspektus.

Asociācijas uzdevumi ir pārstāvēt cūku audzētāju intereses valsts institūcijās un organizācijās, kā arī nevalstiskajās organizācijās un ārvalstīs un veidot un attīstīt kautuvju un pārstrādes jaudu, panākot maksimāli iespējamo ietekmi tās pārvaldē.

LA.lv
LA
LA.LV
Laukos
Pētījums: Baltijas iedzīvotājiem uzturā pārāk maz dārzeņu un graudaugu 1
14 stundas
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
Baltijas lauksaimnieki jaunajiem ES vadītājiem pieprasa taisnīgu tiešmaksājumu sadali
15 stundas
GS
Gundega Skagale
Laukos
Ik sezonu – 400 beigti roņi. Kā risināt zvejnieku un dzīvnieku konfliktu?
16 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

ZE
Zane Eniņa
Latvijā
Vienīgajā kemphila ciematā Latvijā Arnis un Ieva Zundas jauniešiem sniedz māju izjūtu
6 stundas
LA
LA.LV
Dabā
Turpmāk valdīs cikloni: laika prognoze 7 dienām
7 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
Pūce sasauc preses konferenci
8 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
Talsos apbrīno un smejas par “meistardarbu”
4 stundas
LA
LA.LV
Kultūra
REPORTĀŽA: Kā Sanktpēterburgā atvadījās no Marisa Jansona
5 stundas