Meži, Mežsaimniecība

Kā meža nozari ietekmē karš Tuvajos Austrumos un kāpēc jāalgo privātdetektīvi. Intervija ar R. Strīpnieku no LVM

Kā meža nozari ietekmē “Brexit” un karš Tuvajos Austrumos, ko gaidīt no biotopu kartēšanas un sertificēšanās FSC sistēmā – par to un citām gada aktualitātēm žurnālistes Anitas Jaunbelzeres saruna ar akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” valdes priekšsēdētāju Robertu Strīpnieku.

Meža nozarei šobrīd nav vieglākais laiks. Kā tas ietekmē valsts mežu apsaimniekošanu?

Situācija, ka nozarei veicas, bet mums ne, vai arī otrādi, nav iespējama. Jau pagājušā gada nogalē bija skaidrs, ka 2016. gads mums visiem var kļūt par pārbaudījumu gadu. Jo jaunu māju būvniecību, mēbeļu pirkšanu, logu, durvju maiņu cilvēki plāno tikai tad, kad situācija ir stabila, kad ir garantijas par to, ka ienākumi nesamazināsies. Haoss Tuvajos Austrumos, kas bija sācies jau 2015. gadā, lielai daļai uzņēmēju, kas strādāja ar tādām valstīm kā, piemēram, Ēģipte, lika piedzīvot rūgtu kritumu.

Tuvajos Austrumos taču tik fantastiski liels jaunu iedzīvotāju skaits…

Un tik maz koku, un dzīvot nav kur… Tāpēc jau daudzi uzņēmēji ar degsmi metās iekšā šajos tirgos. Taču tagad šajās valstīs apstājusies jebkāda finanšu plūsma un kreditēšana. Arī lielās globālās korporācijas, ņemot vērā augošo spriedzi, nolēmušas tur neinvestēt. Tuvo Austrumu tirgi koksnes produktu ražotājiem faktiski ir apstājušies.

Bet Lielbritānija? Tur taču smaržo pēc Latvijas dēļiem!

Lielbritānijas tirgus īpatsvaram, apstājoties Tuvo Austrumu tirgiem, vajadzēja tikai augt. Taču “Brexit” nozari ietekmē tieši, jo trešā daļa no visa mūsu augstākās kvalitātes zāģmateriāla dodas uz turieni. Bet nu britu mārciņas krituma dēļ rentablam biznesam ar šo valsti ir apcirstas saknes. Kritums britu mārciņai pret eiro ir sasniedzis līdz pat 12%. Tas nozīmē, ka tas uzņēmējs, kurš pirms britu lēmuma izstāties strādāja ar 12% rentabilitāti, kas ir ļoti augsta, tikai pateicoties mārciņas kursa kritumam, šobrīd strādā bez peļņas. Bet tie uzņēmumi, kuriem rentabilitāte ir mazāka un kuri aizņēmušies bankās, nonākuši neapskaužamā situācijā un viņu bizness nes zaudējumus. Ja koka logu vai dārza mēbeļu cena vairs neatsver ražošanas izmaksas, tad vai nu pārdevējam, vai arī pircējam jāpiekāpjas. Pircēji negrib maksāt vairāk. Un tajā brīdī sākas kvalitātes pārskatīšana. Pircēji vairs nav gatavi piemaksāt par stabilitāti, par brendu un parādās dažāda veida tirgus jaucēji.

Tā tas notika arī šogad, kad Baltkrievija piedzīvoja spēcīgu vējgāzi, kas mūsu tirgū iegāza lielu daudzumu mazvērtīgas koksnes. Laiku pa laikam gadās arī milzīgi vējgāztas koksnes daudzumi Skandināvijā, Polijā vai vēl kaut kur. Ja situācija ir stabila, tad dempinga koksne gandrīz vai neapdraud ilglaicīgus tirdzniecības sakarus, kas ir abpusēji izdevīgi, jo abas divas puses saprot, ka spēle domāta ilgam laikam un nav vērts pakļauties mirkļa kārdinājumiem. Gluži kā ģimenē. Bet, ja tirgus ir nestabils un attiecības nav prognozējamas, tad šāda veida dempingotājiem ir destruktīvs efekts. Un tieši tas šobrīd notiek koksnes tirgū.

Pievienot komentāru