Bizness, Kokapstrāde

Studentu kopmītne koka debesskrāpī

Kanādā, Britu Kolumbijas universitātes pilsētiņā, šogad ekspluatācijā nodota studentu viesnīca – eksperimentālā kārtā uzbūvēta 18 stāvus augsta koka augstceltne.

Ik gadu pasaulē kāds uzdrīkstas uzcelt debesskrāpjus no koka vai gandrīz koka. Līdere interesanto koka augstceltņu nišā ir Kanādas Britu Kolumbija. Jaunākais pienesums koka dzīvojamo debesskrāpju pulkā – studentu kopmītnes Britu Kolumbijas universitātē, kas nodarbojas ar vietējo resursu, galvenokārt koksnes, izpēti. Universitātei ir pašai sava šķeldas koģenerācijas stacija, studentu pilsētiņas ēkas aprīkotas arī ar saules baterijām. Likumsakarīgi, ka tieši šeit notikusi eksperimentālas koka augstceltnes būvniecība.

Pilotprojekta izmaksas bija 51,525 milj. CAD jeb apmēram 35 milj. EUR, kas, salīdzinot ar vajadzīgo tāda paša izmēra betona ēkai, ir par 8% augstākas. Šo starpību sedza Britu Kolumbijas meža nozare – ne pasūtītājam, ne ēkas iedzīvotājiem nekādas papildu izmaksas nebija. Taču augstceltnes iemītniekiem (studentiem un mācībspēkiem), dzīvojot šādā mājā, ir jāfiksē savas izjūtas, jāvērtē klimats ēkā un tās iespējamās svārstības. Ēkas ekspluatācijas zinātniskā uzraudzība ir galvenais, ko akcentē augstskola: šie pētījumi un jau gūtā pieredze turpmāk ļaus līdzīgas ēkas konstruēt un būvēt ātrāk un arī lētāk.

Interesanti, ka 18 stāvu koka debesskrāpis uzbūvēts studentu brīvlaikā. Izmantotās tehnoloģijas ļāvušas ekonomēt laiku un darbaspēku, kā arī saaudzēt vidi un celtniecības laikā netraucēt kaimiņiem – celtniecības darbi notikuši klusi un gandrīz nemanāmi. Ēka pilnībā tapusi projektēšanas birojā un ražotnēs – būvlaukumā tikai saliekot jau precīzi izstrādātas detaļas.

Atšķirībā no vairākuma koka būvju pasaulē šīs ēkas fasādē koks tikpat kā nav manāms – šeit tas ir konstrukciju, nevis dekoratīvā daļa, un fasādē parādās vien ēkas augšējā, 18. stāvā. Augstceltni veido 17 stāvu masīvkoksnes un pirmā stāva betona konstrukcijas, kā arī divi betona kāpņu un lif­ta serdeņi. Grīdas un sienu konstrukcijas veido koka paneļi un kolonnas. Jumts izgatavots no saliekamām tērauda siju un metāla pakāpju daļām. Ēkas ārsienas veido uzkarināma paneļu sistēma, tās koka konstrukcijas ir noturīgas gan pret ūdeni, gan uguni – plātņu virsmas ir pārklātas ar betonu, ugunsdrošībai izmantots arī rīģipša paneļu apšuvums. Ēkas režģveida sadalījums virknē atsevišķu telpu ļauj ātri lokalizēt uguni, ja izcēlies ugunsgrēks.

Veiksmīgi kombinējot betonu un koku kā galveno izmantoto konstrukciju materiālu, augstceltni izdevies uzcelt ļoti ātri – konstrukciju uzstādīšana objektā uz vietas aizņēmusi vien divus mēnešus, turklāt objektā vienlaikus maksimāli strādājuši deviņi cilvēki. Koka konstrukciju un ārsienu paneļu uzstādīšanas vidējais ātrums bijuši divi stāvi nedēļā. Ēkas būvniecība pārsteigusi arī ar neierasti zemo trokšņu līmeni.

Tas, ka šāda koka ēka uzbūvēta un nodota ekspluatācijā, nav ierasti pat kanādiešiem. Līdzīgi kā Latvijā, arī Kanādā valda gan ugunsdrošības stereotipi, gan normatīvie akti, kuri ierobežo koka ēku augstumu. Kanādas Britu Kolumbijā, līdzīgi kā no šā gada 1. maija arī Latvijā, atļauts būvēt koka celtnes līdz sešu stāvu (18 metru) augstumam.

Tomēr Kanādā atļauts izstrādāt un īstenot individuālus projektus. Kāpēc šāda īpaša uzmanība kokam? Tāpēc, ka koks kā celtniecības materiāls ir ilgtspējīgs, bet kā vietējais izejmateriāls ceļ vietējo ekonomiku.

Publikācija tapusi sadarbībā ar Meža attīstības fondu.

Pievienot komentāru