Laukos
Politika

Kam vairāk, kam mazāk? Lauku subsīdiju nolikumā šogad mainīti akcenti 0

Ilustratīvs attēls

Autors: Uldis Graudiņš

Valdība šomēnes vērtēs un, visticamāk, apstiprinās jauno lauksaimniecības subsīdiju nolikumu 2018. gadam. Par nolikumā iekļautajām programmām un izmaiņām salīdzinājumā ar 2017. gadu stāsta Zemkopības ministrijas Lauku attīstības departamenta direktora vietniece BIRUTA INGIĻĀVIČUTE.

Kādas prioritātes izriet no subsīdiju nolikuma?
Tā ir lopkopība. No kopējiem 8,7 miljoniem eiro subsīdiju lopkopības nozare saņems 6,2 miljonus eiro. Šo nozari visvairāk atbalstām jau daudzus gadus. Mēs nevarēsim labus rezultātus sasniegt, ja naudu neieguldīsim ciltsdarbā un selekcijā. Precizēšu, ka šajā gadā subsīdijās kopsummā piešķirts par 3000 eiro mazāk nekā pērn. Ar šo naudas summu Saeima pērn kā deputātu kvotu atbalstīja grāmatas Jāņu siers izdošanu. Šajā gadā šādu Saeimas papildus piešķirtu naudas līdzekļu nav.

Vai ministrija uzrauga lopkopības kā prioritārās nozares darbības rezultātus?

Protams. Viens no rezultātiem piena ražošanā ir standartlaktācijas izslaukums. Tas ik gadu kāpj. Kopš iestāšanās ES, kad izslaukums no govs bija vidēji aptuveni 4000 kg, patlaban esam pārsnieguši vidējo 7300 kg izslaukumu no govs. Šī izslaukuma līkne Latvijā stabili kāpj. Manuprāt, drīz sasniegsim 8000 kg robežu. Daudzi piena ražotāji vērš uzmanību, ka ekonomiski visizdevīgākais izslaukums ir tuvu 8000 kg no govs. Tas tāpēc, ka ar šādu izslaukumu govi mākslīgi nestimulē un neizpumpē, tai ir ilgāks mūžs, ilgāk notiek piena ražošana, govs ir mierīgāka, stabilāka. Tā ir ekonomiski izdevīgāka un izmaksā mazāk nekā govs, kas dod 15 000 kg gadā ne ilgāk kā divus gadus. Tad dzīvnieku likvidē. Šajā gadījumā ik gadu ir jāiepērk vai jāatražo no sava ganāmpulka grūsnas teles. Normāli ganāmpulkā būtu jābūt vidēji 7000–8000 kg izslaukumam, tad vajadzētu ik gadu atjaunot 30% piena devēju. Intensīvi izmantojamo govju ganāmpulkā atjaunojamo govju daudzums ik gadu pārsniedz 50%. Tas nozīmē finansiāli lielus naudas ieguldījumus lielā izslaukuma uzturēšanai. Pamatu pamats, protams, ir barība, bet arī menedžments, labturība un citi nosacījumi ietekmē izslaukumu.

Vai šāgada subsīdiju nolikumā ir iekļautas jaunas pozīcijas?
Ir tās pašas pozīcijas, kas ik gadu. Visvairāk naudas, kā jau minēju, ir iecerēts piešķirt lopkopībai – ciltsdarba pasākumiem, 3,69 miljoni eiro. Šajā sadaļā atbalsts galvenokārt ir vērsts uz to, lai būtu labi ganāmpulki ar augstu ražību, augstiem ģenētiskajiem rezultātiem, lai ganāmpulkos būtu labi vaislas dzīvnieki. Lopkopībā valsts atbalsts ir piensaimniecībai, gaļas liellopu ražošanai, cūkkopībai, zirgkopībai, aitkopībai un kazkopībai. Vēl šajā sadaļā mēs atbalstām ģenētiskās kvalitātes novērtēšanas pasākumus. Proti, katra šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācija, kas ieguvusi šķirnes audzētājas organizācijas statusu, savu darbību popularizē arī citās valstīs, kā arī uzaicina citu valstu kolēģus vērtēt mūsu ganāmpulkus. Lai viņi pārliecinās par mūsu varēšanu audzēt augstvērtīgus dzīvniekus.

Nākamā sadaļa lopkopības atbalstā ir dzīvnieku blakusproduktu un līķu savākšana, transportēšana un likvidēšana – 971 693 eiro. Tas ir ļoti svarīgs pasākums – mums kā ES dalībvalstij ir jānodrošina drošas pārtikas nonākšana pārtikas apritē. Esam atbildīgi, ka valstī neizplatās slimības. Šā iemesla dēļ piešķiram naudas līdzekļus pakalpojuma sniedzējiem. Tie ir četri – “Reneta”, “Entalpija”, “Baltic Trade” un “Grow Energy”. Šie līķu savākšanas, transportēšanas un likvidēšanas utilizācijas pakalpojuma sniedzēji ir reģistrējušies PVD un dara savu darbu.

Sadaļā Atbalsts ciltsdarbam un dzīvnieku audzēšanai ir vislielākais kāpums – gandrīz 300 000 eiro. Kas saņems šo atbalstu?

Turpināsim agrāk sākto atbalsta kursu, vien katrā nolikuma sadaļā ir specifiskāks izvērtējums. Piemēram, ar audzētāju organizācijām vērtējām, kas nepieciešams ciltsdarbam. Šā gada 1. novembrī spēkā stāsies jaunā Dzīvnieku audzēšanas regula. Tajā ir diezgan strikti novilktas līnijas, kas ir vaislas dzīvnieks un kas ir tīršķirnes dzīvnieks. Lai varētu savā valstī sakārtot un pārskatīt ciltsdarba pasākumus, konkrēti ciltsgrāmatu, mums ir palielināts finansējums. Paskaidrošu, ka šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas bija izveidojušas stingrākas prasības, nekā nepieciešams. ES nebija tik ļoti strikti definējusi tīršķirnes un vaislas dzīvniekus. To dalībvalstis darīja pašas, un mums bija stingrākas prasības nekā citās dalībvalstīs. Ciltsgrāmatā ir pamatdaļa un papildu daļa, kur bija ierakstīti vairāki dzīvnieki, kas pēc būtības atbilda A daļai. Patlaban vēlamies vairāk finansēt pārskatīšanas procesu – šķirnes organizācijas pārbaudīs katru dzīvnieku, kas ir B daļā un, ja tas atbildīs A daļas prasībām, tad pārcels. Ieguvējs būs lauksaimnieks. Viņa dzīvnieks iegūs augstāku statusu, dzīvnieka pēcnācēji iegūs augstāku statusu, ģenētisko vērtību un tirgus vērtību. Dzīvnieku ar augstāku ģenētisko vērtību var pārdot kā vaislas dzīvnieku attiecīgi dārgāk. Mēs esam tajā ļoti ieinteresēti.

Piemēram, kazkopības nozarē ir liels pieprasījums pēc tīršķirnes dzīvniekiem ārpus Latvijas. Patlaban mūsu ganāmpulku īpašnieki diemžēl nevar apmierināt šo pieprasījumu. Grūti to paveikt tāpēc, ka cilvēki paši attīsta savus ganāmpulkus, kazām ir īpatnība, ka no 100 dzimušajiem kazlēniem kaziņas veido aptuveni 30% īpatsvaru. Ir ļoti grūti ataudzēt savu ganāmpulku. Pārējām sugām dzimst attiecībā 50 pret 50. Aitkopībā mums ir ļoti laba populācija. Pēc dzīvnieku pārvērtēšanas būs ieguvums, ka nozare varēs piedāvāt vaislas dzīvniekus pārdošanai. Pēc dzīvnieku pārvērtēšanas lauksaimniekiem ganāmpulkos būs lielāks tīršķirnes dzīvnieku īpatsvars.

Šajā gadā nedaudz palielinām atbalstu DNS analīžu veikšanai. Iemesls – lai varētu aizvien vairāk pārbaudīt dzīvnieku izcelsmi. Lai mēs būtu pārliecināti, ka pēcnācējs ir no konkrētās mātes un no konkrētā tēva. Ļoti svarīgi, lai ganāmpulkos nebūtu ekonomisko slimību un tādu slimību, kas ģenētiski pārdzimst. Mēs ieviesām atbalstu – maksājam par skrepes noteikšanas testiem. Tā ir neiroloģiska aitu un kazu slimība, turklāt izpaužas pēc vairākiem gadiem. Slimības genotipu var noteikt jaunam dzīvniekam, redzēt, vai tas ir slimības nēsātājs. Šiem testiem ir palielināts finansējums. Mums ir ļoti svarīgi, lai mūsu aitkopības ganāmpulkos un saimniecībās varētu laikus identificēt, vai dzīvnieki ir vīrusa maedi–visna nēsātāji. Tā ir vīrusa saslimšana, kas izpaužas otrajā vai trešajā dzīves gadā. Ar seroloģiju slimības pazīmes var noteikt agrāk. Ļoti svarīgi, ka šādus dzīvniekus – infekcijas nēsātājus – var izskaust un audzēšanai atstāt veselus dzīvniekus. Šā iemesla dēļ testiem ir palielināts finansējums, lai audzētāju organizācijas var ganāmpulkiem palīdzēt, jo ganāmpulka īpašniekiem par to jāmaksā nebūs.

Uz ko vērsts atbalsts augkopības nozarei?

Augkopībā galvenokārt atbalstīsim sēklas materiāla sertificēšanu, ģenētisko resursu saglabāšanu un augkopības gēnu bankas uzturēšanu. Ir arī atbalsts ar selekcijas materiāliem saistītajai integrētajai audzēšanai – lai varētu šo selekcijas materiālu audzēt ar integrētām metodēm. Nolikumā ir arī sadaļa Atbalsts sadarbībai un savstarpējai komunikācijai. Šai pozīcijai piešķirto naudu saņems tās deviņas nevalstiskās organizācijas, kas ir Lauksaimnieku konsultatīvās padomes dalīborganizācijas.

Atbalsts kā ik gadu būs arī tirgus veicināšanas pasākumiem – Latvijas kopstendu izveidei dažādās izstādēs un kopējam Latvijas startam, kas sākās janvārī Berlīnē – Green Week jeb Zaļā nedēļa. Protams, atbalstu arī turpmāk saņems pārtikas kvalitātes shēmas – gan bioloģiskās, gan arī nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas.

Subsīdiju nolikumā kā ik gadu ir arī sadaļa par iepriekšējo gadu saistību izpildi. Piemēram, ciltsdarba pakalpojumus sniedz visu gadu, tomēr mēs varam finansēt tos tikai līdz decembrim, jo decembris LAD paliek administrēšanai, pārbaudei un gala norēķinu veikšanai.

Vēlos arī piebilst, ka pēc Valsts budžeta likuma apstiprināšanas Saeimā būtiski sakārtota un uzlabota nodokļu sistēma. Nodokļu reformas iecerētie pasākumi ir lauksaimniekiem diezgan labi. Reforma ir vērsta uz sociālo jomu, ieguvēji būs mazo algu saņēmēji. Ir ieviests diferencētais iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Lauku saimniekiem būtiski, ka jaunajā uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā ir iestrādāta norma ar atvieglojumu lauksaimniekiem – ar nodokli apliekamā bāze veidojas tikai no sadalītās dividenžu daļas, ar saimniecisko darbību nesaistītiem izdevumiem, netiešām dividendēm, reprezentācijas izdevumiem un vēl citiem izdevumiem, un lauksaimnieks varēs samazināt to par summu, ko veido 50% no valsts un ES saņemtā atbalsta kopsummas. Tas nozīmē lielu pretimnākošu soli lauksaimniekam.

Ļoti liels atspaids ražotājiem būs tas, ka uzņēmuma ienākuma nodoklis vairs nebūs jāmaksā no peļņas, to varēs investēt uzņēmuma attīstībā. Nodokli varēs maksāt no izņemtajām naudiņām. Jaunā kārtība ar laiku dos valstij lielāku pienesumu. Uzņēmumiem būs ļoti izdevīgi, tie varēs investēt vairāk savas naudas, nodoklis nebūs jāmaksā no aprēķinātās peļņas.

Lauksaimniekiem būs atlaides transporta līdzekļa nodokļos. Autoceļu lietošanas nodevā – lauku saimnieki varēs nepirkt vinjetes no kārtējā gada 10. jūlija līdz 30. septembrim – ražas vākšanas laikā. Tie, kuriem būs izdevīgāk vinjeti pirkt uz visu gadu, par šo periodu vinjetes summu varēs atgūt no valsts. Tā arī ir ļoti liela priekšrocība. Tāpat ir atbrīvojumi Transporta līdzekļa ekspluatācijas nodokļa likumā – transporta līdzekļa ekspluatācijas nodoklis ir jāmaksā vien 25% no aprēķinātās summas. Rēķināts tas ir uz lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) vai arī uz naudas apgrozījumu – pirmajai mašīnai ir jānodrošina 5000 eiro apgrozījums, katrai nākamajai mašīnai 70 000 eiro apgrozījums. Patlaban likumā “Par akcīzes nodokli” ir iestrādāts, ka lauku saimnieki, pērkot dīzeļdegvielu, maksā 15% no akcīzes nodokļa standarta likmes. Dīzeļdegvielu piešķir saimnieciskajam gadam no 1. jūlija līdz nākamā gada 30. jūnijam. Šajā gadā līdz 30. jūnijam akcīzes nodokļa likme būs 50 eiro/t, no 1. jūlija likme būs 55,8 eiro. Standarta likme ir 372 eiro/t. Tātad labs finanšu atvieglojums saimniekiem.

INFO
Finansējums lopkopības atbalstam 2017.g. – 5 846 473 eiro; 2018.g. – 6 187 187 eiro
Finansējums augkopības atbalstam 2017.g. – 614 522 eiro, 2018.g. – 617 342 eiro

Viss finansējuma atšifrējums, ka arī plašāka informācija – žurnālā Agro Tops

LA.lv