Laukos
Politika

“Swedbank” apzinājusi pagājušā gada notikumus lauksaimniecības nozarē0

Foto: Igorstevanovic/Shutterstock

Pēc Latvijas lauksaimnieku domām pērn labākais notikums lauksaimniecības nozarē ir valsts atbalsts par 2017.gada lietavu radītajiem zaudējumiem (47,8%), savukārt kā sliktākais notikums — ilgstošais sausums vasarā un tā radītās sekas (82,3%), liecina iegūtie rezultāti A “Swedbank” pētījumā, aptaujājot lauksaimniecības nozares pārstāvjus.

Aptauja atklāj, ka pēc lauksaimnieku domām 2018.gadā labāko notikumu starpā ierindojas tādi notikumi, kā, piemēram, samazinātā PVN likme 5% apmērā svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem (23,1%); Latvijas simtgades noskaņās rīkotais lielnotikums “Lauki ienāk pilsētā” (10,3%); Lauku atbalsta dienesta izmaksātie 4,4 miljoni eiro laukaugu un dārzkopības produkcijas audzētājiem, kuri nesaņēma kompensācijas 2017.gada rudenī (7,5%), kā arī simtgades Lielā Talka (5,9%).

Savukārt par 2018.gada sliktāko notikumu lauksaimnieki ir vienisprātis — pārliecinošs vairākums, 82,3% respondentu, nosauc ilgstošo sausumu vasarā. Latvijas platuma grādiem tik netipisks karstums nebija pieredzēts pēdējos 20 gadus. Aptaujātie lauksaimnieki kā sliktākos notikumus min arī Āfrikas cūku mēri (14,8%) un meža ugunsgrēkus (2,9%).

Kā norāda “Swedbank” lauksaimniecības eksperts Raimonds Miltiņš, aizvadītais gads lauksaimniecības nozarē bija jau otrais pārbaudījumu gads pēc kārtas — 2017. gadā lietus, bet pērn sausuma dēļ. “Šie gadi spilgti iezīmējuši, cik būtiski ir laicīgi gatavoties un labajos gados censties veidot uzkrājumu drošības spilvenu. Priecājamies, ka mūsu klienti novērtē “Swedbank” kā banku lauksaimniekiem un labprāt vēršas pie mums pēc padoma par risinājumiem finanšu jautājumos gan labos, gan sliktos brīžos, tostarp arī dabas stihiju izraisīto seku mazināšanai,” teica bankas pārstāvis.

Viņš arī atzina, ka prognozēt 2019. ada rezultātus, protams, vēl ir stipri pāragri, taču savas nianses pret citiem gadiem noteikti ir novērotas.

“Ja aptaujas un cipari nemelo, esam iesējuši rekordlielas kvalitatīvu ziemāju platības. Tas dod labas cerības uz rekordlielu kopražu un labus eksporta apjomus. Cena graudiem vēl joprojām turas laba – virs pēdējo 10 gadu vidējās. Lielo graudu ražotājvalstu potenciāls ir milzīgs, tāpēc augstāku cenu kāpumu visticamāk var sekmēt tikai ekstremāli laika apstākļi. Savukārt piena lopkopības nozarē vērojams paplašināšanās un modernizācijas vilnis, kas, visticamāk, ir saistīts ar pēdējo 2,5 gadu noturīgi augsto piena iepirkuma cenu. Šobrīd tā ir apmēram 3-5 eiro centus litrā virs pēdējo 10 gadu vidējās. Esam novērojuši, ja investīciju projektu rēķina ar 10 gadus vidējo cenu 26 eiro centi/litrā, tad laikā, kad cena ir zem vidējās, šīs saimniecības finanšu sasprindzinājumi neskar,” atzina Miltiņš.

Arī Zemkopības ministrijas pārstāve Dagnija Muceniece norādīja, ka pērn piena nozarē pozitīvi vērtējams piena iepirkuma cenu kāpums gada otrajā pusē. Cūkgaļas nozarē ražotājiem ievērojamas grūtības radīja cenu lejupslīde no rudens līdz pat gada beigām. Finansiālie sarežģījumi pastiprināja jau tā problemātisko situāciju, kādā nozare nonākusi Āfrikas cūku mēra izplatības ietekmē. Savukārt augļu un dārzeņu produkcijas ražotāji un tirgotāji atzinīgi novērtējuši samazinātās PVN likmes ieviešanu, savukārt par PVN likmes samazināšanu citiem pirmās nepieciešamības pārtikas produktiem vēl notiks debates. “Tā kā pēdējie divi gadi klimatisko apstākļu ziņa nav bijuši labvēlīgi lauksaimniekiem, ir strādāts, lai pilnveidotu lauksaimniecības apdrošināšanas sistēmu, paplašinot to ar citiem riskiem un vienkāršojot atbalsta nosacījumus. Arī Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nākotnes kontekstā riska vadības pasākumi saimniecībā ir paredzēti kā vieni no stratēģiski svarīgiem uzdevumiem, lai saglabātu konkurētspēju. Protams, šā gada galvenais uzdevums ir veiksmīgas sarunas un rezultāts par ES kopējo lauksaimniecības politiku, kas ir svarīga Latvijas lauksaimniekiem,” rezumēja ministrijas pārstāve.

“Swedbank” pētījums par zemnieku saimniecību aktuālo vajadzību izpēti veikts sadarbībā ar kompāniju “Berg Research” 2018. gada nogalē, aptaujājot vairāk nekā 400 respondentu no graudkopības un lopkopības nozares.

LA.lv
AP
Anita Pirktiņa
Laukos
Grasbergs: Zemnieku atkarība no subsīdijām ir jāmazina
1 diena
LE
LETA
Laukos
Kurzemē un Vidzemē rīko “Kazu dienas 2019”
1 diena
LE
LETA
Laukos
“Ādažu Čipsu” ražotnes automatizācijā šogad investēti 1,2 miljoni eiro
2 dienas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

SK
Skaties.lv
Ekonomika
VIDEO: Alga līdz pat 10 000 eiro mēnesī. Sludinājumos atklāj, cik strauji uzlekušas algas Latvijā
1 stunda
LE
LETA
Latvijā
Slimnīca nāk klajā ar izmeklēšanā secināto par smagi piekauto krāslavieti, kurš mira slimnīcā
6 stundas
LA
LA.LV
Sports
Samoilovs/Šmēdiņš sasniedz pusfinālu
29 minūtes
LE
LETA
Dabā
Latvijai tuvojas anticiklona centrs. Jaunākā laika prognoze svētdienai
2 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Latvijā
Baltijas valstis 1939. gada “krēslas zonā”. Saruna ar vēsturnieku Kasparu Zelli 2
8 stundas