Meži, Mežizstrāde

Tālākai izskatīšanai virzīs grozījumus strīdīgajos noteikumos par piejūras mežiem

Meža konsultatīvās padome nolēmusi virzīt izskatīšanai valdībā grozījumus noteikumos, kas paredz atļaut kailcirtes sausās minerālaugsnēs augošās priežu mežaudzēs, pēc padomes sēdes informēja Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols.

Sēdē pārrunāti plānotie grozījumi noteikumos par koku ciršanu mežā un meža atjaunošanas, ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumos. Lai arī noteikumu projekti izraisījuši viedokļu atšķirības starp mežu nozarē strādājošajiem un dabas aizstāvjiem, padome nolēmusi tos virzīt tālākai izskatīšanai, pirms tam vēl rīkojot vairākas profesionālas darba grupas sanāksmes, lai gūtu atbildes uz atlikušajām neskaidrībām.

“Priekšlikumi ir izstrādāti, pamatojoties uz Mežzinātnes institūta “Silava” un Latvijas Lauksaimniecības universitātes veiktajiem aprēķiniem. Par tiem dažādām pusēm ir atšķirīgi viedokļi. ZM mēģina panākt kompromisu starp dažādiem viedokļiem, ievērojot zinātniski pamatotas bioloģiskās likumsakarības, kuras nevar mainīt ar noteikumiem. Meža konsultatīvās padomes sēdē bija attiecīga prezentācija par risku izvērtējumiem attiecībā uz galvenās cirtes caurmēru. Meža konsultatīvās padome nolēma, ka grozījumus šajos noteikumos ir jāvirza tālāk,” sacīja Ozols.

Pēc viņa teiktā, līdz šim noteikumos par koku ciršanu mežā ir panākts daļējs kompromiss, bet ir jautājumi, par kuriem pusēm joprojām ir atšķirīgi viedokļi.

“Tā kā no dabas aizstāvju puses tika paustas bažas, ka visi riski ar aprēķiniem nav pamatoti, mēģināsim panākt, lai ar aprēķiniem varētu pamatot, cik lieli ir identificētie riski,” sacīja Ozols, skaidrojot, ka lielākās viedokļu atšķirības joprojām ir par priekšlikumu samazināt galvenās cirtes caurmēru.

LLU Meža fakultātes pētnieki, kuriem ir ilglaicīga pieredze, mēģinās rast atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem. Savukārt ZM paļausies uz zinātnieku veiktajiem aprēķiniem, sacīja Ozols.

Jau ziņots, ka grozījumi noteikumos “Par koku ciršanu mežā” paredz atļaut kailcirtēs cirst tievākus kokus un samazināt galvenās cirtes caurmēru. Atbilstoši LLU pētījumiem, mainot galvenās cirtes caurmēru, par 440 miljoniem eiro iespējams palielināt meža kapitālvērtību, mērķtiecīgi atjaunojot mežu ar saimnieciski vērtīgāku reproduktīvo materiālu. Tādējādi par 12 miljoniem eiro palielināsies ikgadējais tīro ienākumu gūšanas potenciāls.

Grozījumi noteikumos “Par koku ciršanu mežā” paredz arī atļaut cirst kokus kailcirtē sausās minerālaugsnēs augošās priežu mežaudzēs, lai gan tas līdz šim bija liegts. Tādējādi iecerēts novērst to, ka izlases cirtes dēļ priežu mežaudžu vietā veidojas cita koku sugu sastāva mežaudzes vai teritorija aizaug ar krūmājiem. Turpmāk uz priežu mežaudzēm Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas ierobežotas saimnieciskās darbības joslā attieksies tādi paši aprobežojumi, kā uz pārējo koku sugu mežaudzēm.

ZM ir sagatavojusi arī grozījumu projektu Ministru kabineta noteikumos “Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumi”. Tie uzliek par pienākumu pēc kailcirtes priežu mežu atjaunot, sējot vai stādot trīs kalendāra gadu laikā pēc cirtes gada. Mežs būs jāatjauno, stādot augstvērtīgu reproduktīvo materiālu.

1 komentārs

  1. Privātos mežos nedrīkst noteikt kādu koku sugu stādīt, to lai izlemj pats īpašnieks. Valsts mežos gan – izcirtumā jāieaudzē tāda koku suga, kāda bija pirms ciršanas, vai vērtīgāka.

Pievienot komentāru