Gaļa un zivis, Zivsaimniecība

“Dāvana” no Peipusa ezera zivīm

Tie, kas kaut vienreiz nogaršojuši Igaunijā, Peipusa ezerā makšķerētās zivis, visi kā viens uzteic to īpašo, lielisko garšu. Tikmēr pētnieki norāda, ka pēdējā laikā kaimiņvalsts ezera loms īpaši jācepina vai jāvāra, jo Peipusā sastopami zivju lenteņi.

Divējādie zivju lenteņi

Zivju lenteņi kopumā ir vairāki – parastais jeb Ligula intestinalis atrodams arī Latvijas zivīs, visbiežāk raudās, plaužos, karpās, karūsās, un, lai tas vairotos, tam jānokļūst ūdensputnu vēderā. Putniem kārtojot dabiskās vajadzības, izdalās parazīta oliņas un lenteņa dzīves cikls sākas no jauna. Noķerot ar šo lenteni inficētu zivi, uzkrītošākā pazīme ir milzīgais vēders, jo lentenis lokalizējas zivs ķermeņa dobumā. Šī lenteņa suga cilvēkam nav bīstama. Nokļūstot cilvēka organismā, tas iet bojā un zarnās nekāds tārps neizaugs.

Taču cita veida lentenis – Diphyllobothrium latum izraisa nopietnāku slimību, ko sauc par difilobotriozi. “Tas patiešām ir drauds, jo Peipusa ezera zivis ir pilnas ar šo lenteni. Diemžēl ar cilvēka iejaukšanos tur nekas nav līdzams, jo visapkārt ir savvaļas daba – gliemeži, ūdensputni, vilki, lapsas, kas to visu pārnēsā, tas ir normāls dzīvās dabas aprites process,” atzīst Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “Bior” Parazitoloģijas nodaļas vadītāja Gunita Deksne.

Latvijas ezeros Diphyllobothrium latum fragmentāri jau ir konstatēts, gan plēsīgās zivīs (līdz ar to noķertās zivis rūpīgi termiski jāapstrādā), gan arī definitīvajos saimniekos – vilkos. Platais lentenis zivīs atrodas kāpura stadijā, kas izskatās pēc nelielas pienbaltas cistas zivs muskulatūrā uzreiz zem ādas. Lielākoties tas ir samērā vecās un plēsīgās zivīs, piemēram, līdakās, asaros, ķīšos, lašos, forelēs, pālijās, zandartos, vēdzelēs. Ja cilvēks inficējas ar šī veida lenteni, lielākā problēma ir B12 vit-
amīna trūkums, līdz ar to mazasinība var būt viena no pazīmēm, kas liktu aizdomāties par parazitāru saslimšanu. Slimības ierosinātāja klātbūtni konstatē pēc parazīta olām invadēta cilvēka izkārnījumos – izmeklējumus veic Infektoloģijas centrā, institūtā “Bior, vairāku slimnīcu laboratorijās, privātajās laboratorijās.

Lenteņa garums var sasniegt 15 metrus, un cilvēka organismā tas var dzīvot līdz pat 25 gadiem. Par laimi, šī slimība nav sevišķi izplatīta un tās ārstēšanai pieejami pietiekami efektīvi medikamenti. Latvijā difilobotriozi cilvēkam konstatē septiņos līdz 33 gadījumos gadā, taču slimību var arī nepamanīt un cilvēks var nodzīvot visu mūžu, tā arī nejuzdams nepatīkamo kaimiņu.

Ko darīt?

“Bior” eksperte, Dr.med.vet. Ruta Medne jau iepriekš medijos norādījusi, ka vienīgā iedarbīgā profilakse, kā izvairīties no zivju lenteņa, ir termiskā apstrāde. Tāpat jāielāgo, ka zivju parazītu ir daudz, taču tā ir normāla mikrofauna, līdzīgi kā cilvēku mikroflora. Inficēto zivju skaits pieaug vietās, kur ir pārāk liels zivju daudzums un slikti barošanās apstākļi. Pie lenteņu izplatības vaina arī makšķerniekiem, kuri par ēsmu līdakām izmanto citos ūdeņos ķertas zivis. Savukārt piemājas dīķu vai dīķsaimniecību īpašniekiem nevajadzētu savos dīķos laist ezeros noķertās zivis. To mazuļus ieteicams pirkt tikai reģistrētās saimniecībās, bet jāņem vērā, ka arī šādās saimniecībās sastopami dažādi, cilvēkiem nepatogēni, zivju parazīti. To klātbūtne liecina tikai par to, ka zivs dzīvo dabiskā vidē. Ja šādās audzētavās ir pārāk liels zivju blīvums, iespējams arī parazītu “masveida” savairošanās, kas var izraisīt zivju saslimšanu. Tomēr pārsvarā gadījumu zivju saslimšanu izraisa sekundāru infekciju iekļūšana parazītu izraisītās bojājumu vietās.

Pievienot komentāru