Graudaugi, Tīrums

Tehnika grimst, bet cīnāmies. Latgales zemnieki par pēcplūdu laiku

Kā sokas Latgales lauksaimniekiem pēc plūdu atkāpšanās?

Pāvels Melnis, pārvalda saimniecību “Sprūževa M” Rēzeknes novadā (1800 liellopu):

“Pagājušajā nedēļā laiks bija labs, tādēļ mazliet vairāk ir izdarīts. Tomēr situācija kopumā ir slikta. Graudi sadīguši un sagūluši, vēl nav vesti analīzēm. Domāju, ka kvalitāte arī ir zaudēta. Kukurūza ir pavisam zaļa, tai jau sen vajadzēja būt gatavai. Uz lauka netiekam, tehnika buksē, grimst nost. Esmu pieteicies kompensācijai, ko sola ministrija, bet pagaidām nekādu ziņu nav.”

Maija Ļevkova, graudkopības saimniecības “Tingala” īpašniece Dagdas novadā:
“Par kompensācijām vēl pāragri runāt, bet lielas cerības uz tām neliekam. Pagaidām kuļamies paši, lai gan ir grūti. Dienā nokuļam ap 40 hektāriem, bet visu labību no lauka tāpat nevar paņemt. Piemēram, 600 hektāru lielā platībā 30% paliek uz lauka, jo izvairāmies kult tur, kur sakrājies liels daudzums ūdens. Raizes sagādā arī tas, ka izmirkusī raža ļoti lēni žūst – nespējam izkaltēt to, kas novākts. Esam sākuši arī sēt, bet zeme ir mitra un sējmašīna grimst nost. Situācija ir sarežģīta.”

Viesturs Luksts, Balvu novada SIA “Nagi un ragi” īpašnieks:
“Pietrūkst laika, lai pilnībā apzinātu lietus apskādētās platības. Kamēr laikapstākļi atļauj, tikmēr darām. Kuļam, glābjam to, ko var saglābt, nevis koncentrējamies uz kompensācijām no valsts. Cik hektāru vēl ir uz lauka, konkrēti pateikt nevaru. Vienā vārdā raksturojot – daudz. Tehnika grimst, bet cīnāmies.”

Raimonds Lukša, zemnieku saimniecības “Elkšņi” vadītājs Rēzeknes novadā:
“Nodarbojamies ar graudaugu, pākšaugu un eļļas augu sēklu audzēšanu. Pašlaik mēģinām glābt situāciju, 60 līdz 70 hektāri – tās varētu būt aptuvenās platību aplēses, kas nav novāktas. Protams, ir arī tāda raža, ko vairs nav vērts kult. Viegli nav, bet pagaidām iztikt varam. Ar banku darbiniekiem sarunas notiek, šķiet, ka būs pretimnākšana no viņu puses.”

Pievienot komentāru