Mežsaimniecībai, Tehnika

Tehnoloģijas celmu izstrādei un transportēšanai

Raksta autori: Andis Lazdiņš, Valentīns Lazdāns, LVMI Silava

Celmi no kailcirtēm ir atjaunojamo energoresursu avots, kas optimālos apstākļos var dot līdz 100 cieškubikmetriem enerģētiskās koksnes no viena kailcirtē nocirstā meža hektāra. Ja paskatāmies uz koksnes krājas sadalījumu mežaudzē, tad redzam, ka vidēji koku stumbri dod 55% no kopējā koksnes apjoma, vainags – 25%, bet celmi un saknes līdz 20%.

Celmu enerģētiskās koksnes resursi no egļu, bērzu, apšu un alkšņu audzēm var aizstāt vairāk nekā 90% no pašreiz centralizētajā siltumapgādē izmantotās enerģētiskās koksnes.
Celmu izstrādei piemērotākie ir egļu, bērzu, apšu un alkšņu izcirtumi. Priežu izcirtumos celmu raušana ir apgrūtinoša, ja celmu caurmērs sasniedz 50–60 cm un celmu izstrāde šajās augsnēs nav ieteicama nabadzīgā trūdvielu daudzuma dēļ. Celmi un koku saknes šajās audzēs veido būtisku organisko vielu rezerves daļu. Celmu izstrādi ieteicams veikt damakšņa, vēra, kūdreņu un āreņu meža tipu izcirtumos, kur augsnē glabājas pietiekams organisko vielu daudzums.

Celmu raušana
Celmu raušanas darbu tehnoloģija jāsaskaņo ar mežizstrādes darbu tehnoloģiju – jāizmanto ar zariem ieklātie sortimentu pievešanas ceļi celmu rāvēja un celmu pievedējtraktora pārbraucieniem.
Celmu izstrādi veic ar speciālu raušanas–plēšanas iekārtu, ko montē kāpurķēžu ekskavatora strēles galā. Ar iekārtu iespējams lielāka izmēra celmus vispirms pārplēst divās vai vairākās daļās, veikt šo daļu izraušanu un nokraušanu kaudzēs pievešanas ceļu malās.
Latvijas apstākļos, izstrādājot cirsmas ar harvesteru, attālumus starp pievešanas ceļiem veido aptuveni 16–17 m robežās, optimālais joslas platums celmu raušanai ar ekskavatora strēles izlieces garumu 7,5 m ir 8 m.
Celmu raušanu veic, ievirzot celmu rāvēja kausa zarus zem celma pamatnes, un, griežot tos ap asi, pārrauj celma galvenās saknes. Ja tas neizdodas, lielāka caurmēra celmiem ar kausa nazi nogriež celma galvenās saknes vienā vai abās pusēs un, ja nepieciešams, saplēš celmu vairākās daļās.
Pēc celmu izraušanas un novietošanas kaudzē joslas malā veic izrautā celma bedres nolīdzināšanu, ja tā ir dziļāka par 20 cm. To veic ar raušanas iekārtas līdzināmo plakni.

Apmežošana
Celmu izstrāde izcirtumos ir jāapvieno ar augsnes sagatavošanu meža atjaunošanas vajadzībām, lai veicinātu dabisko atjaunošanos vai veidotu stādvietas meža stādīšanai. Augsnes sagatavošanu stādīšanai veic pēc celmu izraušanas ar celmu rāvēja kausa zariem vai kausa speciālo iekārtu – kupicotāju–pacilu veidotāju. Saskaņā ar LVMI Silava pētījumiem šā darba veikšanai ekskavatoram papildus jāvelta salīdzinoši nedaudz – aptuveni 13% – no kopējā darba laika.
Celmu raušanas iekārtas atkarībā no kausa konstrukcijas var veidot kupicas atsevišķu stādiņu stādīšanai vai arī veidot mineralizētas joslas viena vai vairāku stādiņu stādīšanai. Šim nolūkam kausu atvērtā veidā iespiež augsnē un, pievelkot izlici, veido mineralizētu augsnes joslu vai kupicu. Vienā ekskavatora stāvvietā veido 6–8 šādas mineralizētas joslas vai kupicas. Celmu rāvēja darba solis joslā starp stāvvietām ir apmēram 3 m. Meža kultūru kopšana, ja stādvietas platībā izvietotas neregulāri, kopējam prasa lielāku piepūli stādu atrašanā un appļaušanā. Neregulāri apstādītā platībā kopšanas darbu ietilpība var būt līdz pusotras reizes lielāka salīdzinājumā ar simetriskās rindās apstādītām platībām.
Pie priekšrocībām, veicot meža atjaunošanu vienlaikus ar celmu raušanu, jāmin tas, ka celmu izstrāde uzlabo augsnes struktūru, samazinot tās blīvumu un uzlabojot gaisa apmaiņu, tā radot labvēlīgākus apstākļus kociņu ieaugšanai. Izstrādājot celmus, tiek mineralizēta augsne 40–45% platībā. Savukārt ar trupi bojātās egļu audzēs celmu aizvākšana samazina nākamās aprites kociņu inficēšanās risku ar sakņu trupi.

Celmu pievešana un izvešana
Lai samazinātu minerālvielu un mitruma daudzumu kurināmajā, izrautos celmus pieved un nokrauj kaudzēs izcirtuma vai ceļa malā uz laiku no 6 līdz 12 mēnešiem, kur lielākā daļa augsnes no tiem noskalojas un pelnu daudzums šādā kurināmajā var samazināties līdz 3%.
Celmu nokraušanai ieteicams izmantot sortimentu krautnēšanas vietas, izņemot grāvju trases gar ceļu malām, jo no celmiem kraušanas un žūšanas laikā nobirst ievērojams daudzums augsnes, kas var nosprostot grāvju trases gultni. Pievedot celmus ar forvarderu, tā kravas tilpnei jābūt pēc iespējas lielākai ar blīvāk izvietotām statnēm un papildu statnēm aizmugures daļā. Celmu pārkraušanai jāizmanto zaru pievešanai piemērotie kausi.
Tā kā celmus smalcina ar lieljaudas drupinātājiem krautuvēs vai patēriņa vietās, tos var pārvadāt šķeldas vai speciālos celmu konteineros. Šim nolūkam kravas automašīnai jābūt aprīkotai ar hidromanipulatoru, kas var atrasties starp diviem konteineriem, un tas jāaprīko ar zaru iekraušanas kausu.

Celmu izstrādes ražīgums un izmaksas
Egļu un lapu koku audzēs augstākais celmu izstrādes ražīgums sasniedzams, ja vidējais celmu caurmērs ir 35–40 cm, bet, tam palielinoties virs 50 cm, ražīgums samazinās. Pēc Silavas pētnieku aprēķiniem, ja cirsmā ir 350 celmi ar vidējo caurmēru 40 cm, stundā iespējams izraut līdz 8 cieš. m3 celmu.
Celmu izstrādes izmaksas Latvijā veikto eksperimentu laikā bija 4,5–5 EUR/cieš. m3. Celmu pievešanas ražīgums atkarīgs no forvardera kravas lieluma un transportēšanas attāluma. Ja vidējais pievešanas attālums ir 50 m, forvardera ražīgums ir 9 cieš. m3 stundā, bet, palielinoties pievešanas attālumam līdz 500 m, ražīgums atkarībā no kravas lieluma samazināsies līdz 6,5–7 cieš. m3 stundā. Celmu pievešanas izmaksas veikto izmēģinājumu laikā veidoja 3–4 EUR/cieš. m3.

Celmu šķeldas ražošana
Celmi pēc uzglabāšanas meža krautuvē jāpārved uz lielākām stacionārām krautuvēm ar cietu segumu vai arī jāved tieši uz patēriņa vietu. Lai drupinātāju jaudu izmantotu efektīvi, lielajiem celmiem jābūt saplēstiem vairākās daļās.
Enerģētisko šķeldu ražošanai no celmiem izmanto lieljaudas drupinātājus, kas piemēroti lielgabarīta koksnes sasmalcināšanai. Tā kā šādi drupinātāji ir lieli un smagi, tos grūti izmantot meža krautuvēs.
Drupinātāji Komptech Crambo 5000, ko Latvijā tirgo SIA Simatrac Latvija, paredzēti liela izmēra koksnes smalcināšanai ar plēšanas palīdzību. Šai iekārtai nav nekādu prasību pret materiāla kvalitāti, un iegūstamā šķelda izmantojama gan katlumājās, gan granulu ražošanai. Mainot iekārtā sietus, iespējams regulēt iegūstamās šķeldas frakcijas izmērus. Crambo 5000 aprīkots ar zvaigžņu tipa sijāšanas galdu, kas no materiāla atsijā neorganiskos piemaisījumus. Ar Crambo 5000 iegūstama tīra koksnes šķelda ar neorganisko piemaisījumu daudzumu 3–5% robežās. Šādas iekārtas bāzes cena ir aptuveni 300 tūkst. EUR.
Savukārt lielāku, ar jaudu 1000 ZS, ASV firmas CBI drupinātāju, piemēram, iegādājusies SIA Kvinta A par pusmiljonu eiro, bet pilns darba komplekts ar hidromanipulatoru un kravas automašīnu izmaksājis ap 650 tūkst. eiro. Šī iekārta atšķirībā no iepriekš aprakstītās neatsijā minerālās augsnes piedevas no koksnes šķeldas. Tomēr, pārstrādājot celmus, kas vismaz pusgadu nostāvējuši krautnē, minerālo piemaisījumu daudzums saražotajā šķeldā ir aptuveni 3–5%. Ja šī iekārta strādā ar pilnu jaudu, no celmiem stundā var iegūt līdz 100 šķeldas berkubikmetrus.
Lai lielais drupinātājs tiktu attiecīgi noslogots, SIA Kvinta A celmu izvešanai izmanto kravas automašīnas, kas aprīkotas ar manipulatoriem un speciāli celmu pārvadāšanai būvētām piekabēm. Tās savāc celmus no vairākām krautuvēm cirsmās un nogādā tos lielākā laukumā, veidojot vismaz 1000 m3 lielu celmu apjomu, ko vēlāk pārstrādā ar drupināšanas iekārtu.
Šķeldas ražošanas procesa pašizmaksa ar CBI drupinātāju ir 3 EUR par berkubikmetru, no kā pusi veido degvielas izmaksas, jo iekārtas degvielas patēriņš ir visai iespaidīgs – stundā aptuveni 100 litru.

Pagaidām nerentabli
Enerģētiskās šķeldas cena Latvijā pagaidām nav pietiekami augsta, lai celmu izstrāde un šķeldas ieguve no tiem atmaksātos. Tas būtu rentabli, ja šķeldas berkubikmetrs maksātu vismaz 11–12 EUR.

Pilns raksts ” Agrotops” pielikumā “Tehnika un instrumenti mežsaimniekiem”

AT_COVER_julijs

Pievienot komentāru