Latvijā, Politika

Tērvetes novadā apmierināti ar dabas katastrofas statusa laukiem noteikšanu valstī

Tērvetes novada lauksaimnieki apmierināti ar valsts mēroga dabas katastrofas noteikšanu valstī, apliecināja novada domes priekšsēdētāja Dace Reinika (“Mūsu mājas ir te”).

Novada uzņēmēju iniciatīva, pieprasot izsludināt ārkārtas situāciju, bija vērsta uz atbalstu līgumsaistību neizpildes gadījumā, nevis uz kompensāciju saņemšanu.

“Svarīgi bija, lai zemniekiem netiktu piemērotas soda sankcijas gadījuma, ja viņi neizpildītu līgumsaistības,” skaidroja Reinika. Tā kā dabas katastrofas izsludināšana šādu iespēju paredz, uzņēmēji ar Krīzes vadības padomes lēmumu ir apmierināti.

Tāpat Tērvetes novada zemniekiem aktuāla ir agrāka platībmaksājumu izmaksa. “Cik saprotu, arī šajā jautājumā Eiropa ir uzrunāta,” pauda domes priekšsēdētāja.

Savukārt Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks (VL-TB/LNNK) vēl neesot saņēmis atgriezenisko saiti no zemniekiem pēc Krīzes vadības padomes lēmuma. Domes vadītājs uzskata, ka turpmākā rīcība ir pašu uzņēmēju rokās.

Kā ziņots, Krīzes vadības padome otrdien nolēma, ka saistībā ar sausumu lauksaimniecībā nav izsludināma ārkārtas situācija – tā vietā to noteiks kā valsts mēroga dabas katastrofu.

Kā skaidroja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), Krīzes vadības padome neatbalsta ārkārtas situācijas izsludināšanu lauksaimniecībā, jo tas nav nepieciešams, ņemot vērā, ka ilgstošā sausuma izraisīto seku dēļ nav jāpiemēro atbalsta instrumenti ārpus spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Tā vietā, iepazīstoties ar aktuālo situāciju nozarē, nolemts virzīt izskatīšanai Ministru kabinetā priekšlikumu izsludināt valsts mēroga dabas katastrofu lauksaimniecībā. Šāds statuss ļauj rīkoties un palīdzēt lauksaimniekiem atbilstoši konkrētajai situācijai.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) atzina, ka izsludināt valsts mēroga dabas katastrofu lauksaimniecībā visā Latvijā nepieciešams, lai šīs nozares uzņēmumi atsevišķu līgumsaistību neizpildes rezultātā netiktu sodīti, piemēram, sausuma dēļ laikā nepabeidzot Eiropas Savienības finansētus projektus vai arī nespējot nokārtot finansiālās saistības ar kredītiestādēm. Padomes lēmums varot tikt izmantots kā arguments gadījumos, ja, piemēram, Lauku atbalsta dienests vai kredītiestādes ar sankcijām vēršas pret sausumā cietuša lauksaimnieka, ja tas nav laikā izpildījis līgumsaistības. Šādos gadījumos sausumu varēs uzskatīt kā “force majeure” apstākli.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka valsts mēroga dabas katastrofas situācija izsludināšana valstī nenozīmē sausuma dēļ radušo zaudējumu kompensāciju.
Vairāk par šo tematu lasiet šeit

1 komentārs

  1. Tas, kas lielākoties cilvēkiem visā šajā jezgā palicis nepamanīts – ne vienmēr uzreiz ir vajadzīgas kompensācijas, bet tiešmaksājumu ātrāka izmaksas un atvieglojumi saistībās ar banku ir svarīga lieta, kas lauksaimniekiem palīdzēs.

Pievienot komentāru