Laukos
Gaļa un zivis

Viens no Latvijas zivrūpniecības flagmaņiem grasoties pārtraukt ražošanu 0


2017. gadu “Gamma – A” pabeidza ar 11,46 miljonu eiro apgrozījumu un 4,56 miljonu eiro zaudējumiem un šobrīd apsver ražošanas pārtraukšanu.
2017. gadu “Gamma – A” pabeidza ar 11,46 miljonu eiro apgrozījumu un 4,56 miljonu eiro zaudējumiem un šobrīd apsver ražošanas pārtraukšanu.
Foto: Dainis Bušmanis

Viens no zivrūpniecības flagmaņiem – “Gamma-A” – no nākamā gada varētu pārtraukt zivju konservu ražošanu, liecina “Latvijas Biznesa” rīcībā esošā informācija.

Zivrūpniecības nozarē strādājošie komersanti informēja, ka iemesls šādai “Gamma – A” īpašnieku rīcībai ir 2015. gadā Krievijas noteiktā importa aizlieguma sekas un pieprasījuma samazināšanās pēc zivju konserviem Vidusāzijā un citās postpadomju valstīs, kā rezultātā pieauguši zaudējumi.

“Lursoft” dati rāda, ka 2017. gadu “Gamma – A” pabeidza ar 11,46 miljonu eiro apgrozījumu un 4,56 miljonu eiro zaudējumiem. Lai arī kompānijas ieņēmumi pērn pieauguši par 13,5% pret iepriekšējo gadu, zaudējumi auguši 1,7 reizes. Lai arī pagājušajā gadā beigās uzņēmuma pašu kapitāls bija negatīvs, tas savlaicīgi spējis norēķināties gan ar piegādātājiem, gan saviem darbiniekiem. 2017. gada beigās uzņēmumā bija 313 strādājošie.

Līdz šim kuluāros jau kopš vasaras tika spriests, ka “Gamma – A” varētu apvienot spēkus ar Salacgrīvā bāzēto a/s “Brīvais vilnis”, tomēr šis scenārijs neīstenosies, zina teikt nozares eksperti.

“Gamma – A” valdes priekšsēdētājs Aivars Lejietis neslēpa, ka ražošanas pārtraukšana ir viens no scenārijiem, taču nekāds gala lēmums vēl nav pieņemts. “Izņemot “Karavelu”, visā nozarē neiet labi un nekas labs nav gaidāms. Esam pārrunājuši iespējamos scenārijus, arī apvienošanos, bet uzņēmumiem ir atšķirīga situācija gan pēc kredītiem, gan garantijām. Teorētiski būtu labi, ka visu to ražošanas apjomu, ko varam pārdot, koncentrētu vienā vai divās vietās, nevis 10, kā ir tagad. Visādas versijas skatāmies, un nav izlēgts, ka ražošanu nāksies pārtraukt.” Tiesa, ražošana netiks pārtraukta visās “Gammas – A” ražotnēs. Patlaban tā koncentrēta gan Mangaļsalā, gan Kolkā.

Par daudz spēlētāju

Šāds solis ļaus palielienāt nozares konkurētspēju, jo līdz šim spēlētāju bija aptuveni trešdaļa par daudz, neslēpj a /s “Brīvais vilnis” valdes priekšsēdetājs Arnolds Babris. Viņš sarunā ar “Latvijas Biznesu” sacīja, ka konkurence nozarē ir sīva, uzņēmumi viens otram atņem pasūtījumus, ražošanas izmaksas ir augstas. Ja valsts būtu izmantojusi savā rīcībā esošos instrumentus un pirms vairākiem gadiem pieņēmusi lēmumus par nodokļu nemaksāšanu, sanitāro normu neievērošanu un patērētāju krāpšanu pret vairākām kompānijām, tad nozarē uzņēmumu skaits būtu mazāks un šādi lēmumi kā “Gamma – A” situācijā nebūtu jāpieņem, domā Babris.

Nozares veiksmes stāsta – SIA “Karavela” līdzīpašnieks un mārketinga direktors Jānis Endele uzskata, ka globālie procesi ir neizbēgami un koncentrācija nozarē notiek un notiks:

“Katram ražotājam racionāli jānovērtē savas iespējas un potenciāls. Izdzīvos tie, kas nedzīvo ilūzijās un sabalansē savus ieņēmumus ar izmaksām.”

Endele uzskata, ka ir pagājis pārāk ilgs laiks, kad nozares uzņēmumi sākuši pieņemt pareizos lēmumus par izmaksu samazināšanu. Proti, kopš Krievijas aizlieguma pagājuši jau trīs gadi, bet daži zivrūpnieki šos lēmumus sākuši pieņemt tikai šā gada otrajā vai trešajā ceturksnī. Un tas, protams, ir novēlots solis.

Ar mīnus zīmi

Jāatgādina – visbūtiskāk zivrūpniecības nozari ietekmēja Krievijas tirgus aizvēršanās no 2015. gada jūnija, kad kaimiņvalsts aizliedza ievest zivis un zivju produkciju no Latvijas un Igaunijas, to pamatojot ar produkcijas drošības jautājumiem un pārbaužu laikā konstatētajiem pārkāpumiem. Līdz aizlieguma noteikšanai aptuveni 50% no kopējā eksporta apjoma veidoja pārdošana Krievijā, dažiem uzņēmumiem Krievijas īpatsvars eksporta apjomā bija pat 90%.

Zaudētais Krievijas un citos postpadomju tirgos iecirtuši pamatīgu robu zivrūpnieku makos. Pagājusī sezona teju visiem zivrūpniekiem, ar retiem izņēmumiem, noslēdzās ar mīnus zīmi. Vairākām kompānijām ierosināts maksātnespējas process, tostarp “Sabiedrība IMS” un “Kuršu zeme”, vēl vairāki uzņēmumi pārtraukuši darbu.

Ar zaudējumiem pagājušo gadu pabeidza gan “Brīvais vilnis” – zaudējumi pieauga par 68,9%, sasniedzot 1,122 miljonus eiro, gan SIA “Līcis – 93”, kam zaudējumi pieauga 4,3 reizes – līdz 457 894 eiro. Ārpustiesiskās aizsardzības process tika piemērots uzņēmumam “Kolumbija Ltd”, kas nonāca grūtībās tieši pēc Krievijas noteiktā ierobežojuma. “Kolumbija Ltd” tagad cenšas kārpīties, meklē jaunus noieta tirgus, taču situācija ir smaga.

Paši uzņēmēji nelolo cerības uz Krievijas tirgus atvērošanos. Pagājušā gada nogalē atļauju eksportēt savu produkciju uz Krieviju kā vienīgais uzņēmums no Latvijas saņēma SIA “Karavela”, taču pirmo kravu uzņēmums uz kaimiņvalsti nosūtīja vien šā gada vasarā. “Karavelas” vadība jau atzinusi, ka Krievijas tirgus nebūs mērķtirgus, uzņēmums veiksmīgi iekarojis Skandināviju un turpina izplesties citos tirgos.

Kā liecina Zemkopības ministrijas dati, NVS valstu īpatsvars Latvijas zivju konservu eksportā turpina samazināties.

Pagājušajā gadā tas saruka par 1,9% un veidoja 28,8%. Krievijas noteiktā Latvijas zivju konservu eksporta aizlieguma dēļ samazinājās vai vispār tika pārtraukts sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksports ne tikai uz Krieviju, bet arī uz citām Muitas ūnijas dalībvalstīm – Baltkrieviju, Kazahstānu un Kirgizstānu. Turklāt samazinājās pieprasījums pēc Latvijā ražotiem zivju konserviem arī Azerbaidžānā un Uzbekistānā. Bet eksports palielinājās uz Ukrainu, Tadžikistānu, Moldovu un Armēniju.

Kopumā NVS valstu tirgus saglabāja otro vietu starp to valstu grupām, kuras dominēja Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksportā. Pirmo vietu starp valstu grupām, kuras dominēja Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjomā jau trešo gadu, saglabāja ES valstis.

Šogad 1. ceturksnī sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjoms uz ES valstīm salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu palielinājās gan tonnās, gan naudas izteiksmē, attiecīgi par 6,9% un par 7,2%. Taču Muitas ūnijas valstu īpatsvars veidoja mazāk nekā 1% no Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju apjoma.

Vairāk par līdzīgu tematu lasiet šeit

LA.lv
LA
Laukos.lv
Laukos
Vai apdraudēta bezmaksas piena un augļu izdale skolās? Briselē spriedīs par programmas finansējumu
9 stundas
LA
Laukos.lv
Laukos
Viedoklis. Ukraiņu olu rēgs klīst pa Latviju
9 stundas
AT
Agro Tops
Laukos
Amerikāņi atjauno ‘Massey Ferguson’ traktorus
11 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

DK
Dace Kokareviča
Kultūra
Olande un Maļorka vai Ālandi un Maljorka? Mainās īpašvārdu rakstība
1 stunda
LE
LETA
Latvijā
Taksistu konflikts lidostā: policija sāk lietvedību
3 stundas
JL
Juris Lorencs
Latvijā
Juris Lorencs: Latvijas neatkarības garants esam tikai mēs paši 1
1 stunda
LE
LETA
Latvijā
Avārijā uz Ventspils šosejas gājis bojā autovadītājs
1 stunda
LE
LETA
Pasaulē
Latvijas uzņēmuma interesēs mēģināts uzpirkt Lietuvas Bruņoto spēku virsnieku
2 stundas