Bizness, Graudu pārstrāde

Tiesa uzklausīs lieciniekus lietā par “Dobeles dzirnavnieka” nodokļu uzrēķinu

Administratīvā apgabaltiesa šodien uzklausīs lieciniekus lietā par graudu pārstrādātajam “Dobeles dzirnavnieks” pēc audita piemēroto nodokļu uzrēķinu, informēja Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētāja palīdze Elīna Kalniņa.

Administratīvā apgabaltiesa 22.janvārī sāka skatīt šo administratīvo lietu rakstveida procesā, taču tās izskatīšanu atlika uz vēlāku laiku. Tiesa atzina, ka nav iespējams pabeigt lietas izskatīšanu pēc būtības, jo lietas objektīvai izspriešanai nepieciešams iegūt liecinieku liecības un izprasīt pierādījumus.

Jau ziņots, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) iesniedzis apelācijas sūdzību par Administratīvā rajona tiesas Jelgavas tiesu nama lēmuma šajā lietā. Pirmās instances tiesa savā spriedumā norādīja, ka nav pierādījumu, kas liecinātu par to, ka “Dobeles dzirnavnieks” būtu veicis fiktīvus darījumus, lai izvairītos nodokļu samaksas, tādēļ apmierināja uzņēmuma prasību un atcēla VID noteikto nodokļu uzrēķinu.

Tāpat vēstīts, ka VID 2016. gada 10. martā veica nodokļu uzrēķinu “Dobeles dzirnavniekam” 1,92 miljoni eiro apmērā. VID vairākus uzņēmuma darījumus ar graudu piegādātājiem uzskatīja par fiktīviem.

“Dobeles dzirnavnieks” uzrēķinu pārsūdzēja VID ģenerāldirektorei Inārai Pētersonei, kas daļu uzrēķina atcēla. Tomēr, kā raidījumam skaidrojis “Dobeles dzirnavnieka” valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils, nebija saprotams, kāpēc VID ģenerāldirektore atcēla uzrēķinu tikai par darījumiem ar vienu sadarbības partneri, jo pēc būtības tas ne ar ko neatšķīrās no citiem, par kuriem uzrēķins palika spēkā.

Graudu pārstrādātājs uzrēķinu apstrīdēja Administratīvajā tiesā, kas atzina, ka “Dobeles dzirnavniekam” nav jāmaksā uzrēķinātie miljoni eiro. “Nekā personīga” norāda, ka spriedumā ir neglaimojoši secinājumi par VID auditoru darbu. Tiesās par nodokļu uzrēķiniem 83% gadījumu VID lēmumi netiek atcelti, bet šoreiz tiesa saskatījusi VID manipulēšanu ar datiem. Piemēram, VID auditā daudzkārt atsaucas uz normālo graudu tirgus komercpraksi, taču nekur neapraksta, kāda tieši tā ir. Dienests neesot ņēmis vērā, ka graudi un citas izejvielas ir biržas prece, un to cena nemitīgi mainās, tāpēc firmas neslēdz ilgtermiņa līgumus un izvēlas vairākus piegādātājus.

“VID konkrētajā gadījumā nav noskaidrojis attiecīgās nozares darījumu raksturojošos apstākļus un ekonomisko saturu, kā arī nav definējis konkrētajā tirgū pastāvošo komercpraksi un vienlaikus nav sniedzis nekādus pārbaudāmus un novērtējamus faktus, kas ļautu novērtēt pieteicējas darbības atbilstību vai neatbilstību tiem,” raidījums citēja spriedumu.

Nepatikšanas ar VID “Dobeles dzirnavniekam” un vēl citiem graudu nozares uzņēmumiem sagādājis uzņēmējs Armands Grīnbergs no Tukuma. Tieši viņa uzņēmumi neesot samaksājuši valstij pienākošos pievienotās vērtības nodokli (PVN), skaidro “Nekā personīga”. Tomēr Grīnbergs noliedzis, ka būtu plānojis krāpšanu, tā vienkārši bijusi biznesa neveiksme.

“Nekā personīga” rīcība ir ziņas, ka pirms VID auditiem pie vairākiem graudu pārstrādātājiem un lopbarības tirgotājiem ieradušies ļaudis, kas brīdinājuši, ka būs iespaidīgi uzrēķini, un piedāvājuši tos novērst. VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa-Ādmine raidījuma teikusi, ka ir dzirdējusi par līdzīgām situācijām, un aicina uzņēmējus par to informēt VID. Pirmkārt, nav nekādas garantijas, ka šādu piedāvājumu izteicējs ir spējīgs kaut ko ietekmēt. Savukārt, ja šādu piedāvājumu izteikšanā tiešām iesaistīts kāds VID darbinieks, tas ir nepieļaujami un jāveic rūpīga pārbaude.

2016.gada jūlijā spēkā stājas likuma izmaiņas par PVN apgrieztās jeb reversās maksāšanas kārtības piemērošanu arī graudaugu nozarē. Ar mērķi mazināt PVN krāpniecības risku graudaugu nozarē ieviesta PVN apgrieztā maksāšanas kārtība tādu graudaugu un tehnisko kultūru kā kvieši, rudzi, mieži, auzas, kukurūza, griķi, tritikāle, sojas pupas, linsēklas, rapsis vai rapša sēklas, kā arī šo preču maisījumu un sēklu piegādēm.

LETA jau vēstīja, ka “Dobeles dzirnavnieks” 2016.gadā strādāja ar 89,771 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 8,9% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga 2,4 reizes – līdz 2,713 miljoniem eiro. “Dobeles dzirnavnieka” galvenie darbības virzieni ir visa veida kviešu miltu, mannas, miltu maisījumu, makaronu, graudaugu pārslu, putraimu un dzīvnieku barības ražošana.

“Dobeles dzirnavnieks” ir reģistrēts 1991.gadā, un tā apmaksātais pamatkapitāls ir 3,78 miljoni eiro.

Pievienot komentāru