Laukos
Bizness

Tiesa: VID “Dobeles dzirnavnieka” auditā manipulējis ar datiem 16

Foto: “Dobeles dzirnavnieks”

Valsts ieņēmumu dienests (VID) pirmās instances tiesā zaudējis graudu pārstrādātājam “Dobeles dzirnavnieks” administratīvajā lietā par uzņēmumam pēc audita piemēroto nodokļu uzrēķinu. Tiesa atzinusi, ka VID šajā auditā manipulējis ar datiem jeb tendenciozi atlasījis informāciju, kas ļauj apšaubīt dažus “Dobeles dzirnavnieka” darījumus, bet noslēpis ziņas, kas šos pieņēmumus apgāž, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Savukārt VID uzskata, ka tiesa nav sapratusi pārkāpumu būtību un spriedumu ir pārsūdzējis. Administratīvā apgabaltiesa 2018. gada 22. janvārī strīdu izskatīs apelācijas instancē.

LETA jau ziņoja, ka VID 2016. gada 10. martā veica nodokļu uzrēķinu “Dobeles dzirnavniekam” 1,92 miljoni eiro apmērā. VID vairākus uzņēmuma darījumus ar graudu piegādātājiem uzskatīja par fiktīviem.

“Dobeles dzirnavnieks” uzrēķinu pārsūdzēja VID ģenerāldirektorei Inārai Pētersonei, kas daļu uzrēķina atcēla.

Tomēr, kā raidījumam skaidrojis “Dobeles dzirnavnieka” valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils, nebija saprotams, kāpēc VID ģenerāldirektore atcēla uzrēķinu tikai par darījumiem ar vienu sadarbības partneri, jo pēc būtības tas ne ar ko neatšķīrās no citiem, par kuriem uzrēķins palika spēkā.

Graudu pārstrādātājs uzrēķinu apstrīdēja Administratīvajā tiesā, kas atzina, ka “Dobeles dzirnavniekam” nav jāmaksā uzrēķinātie miljoni eiro. “Nekā personīga” norāda, ka spriedumā ir neglaimojoši secinājumi par VID auditoru darbu.

Tiesās par nodokļu uzrēķiniem 83% gadījumu VID lēmumi netiek atcelti, bet šoreiz tiesa saskatījusi VID manipulēšanu ar datiem. Piemēram, VID auditā daudzkārt atsaucas uz normālo graudu tirgus komercpraksi, taču nekur neapraksta, kāda tieši tā ir. Dienests neesot ņēmis vērā, ka graudi un citas izejvielas ir biržas prece, un to cena nemitīgi mainās, tāpēc firmas neslēdz ilgtermiņa līgumus un izvēlas vairākus piegādātājus.

“VID konkrētajā gadījumā nav noskaidrojis attiecīgās nozares darījumu raksturojošos apstākļus un ekonomisko saturu, kā arī nav definējis konkrētajā tirgū pastāvošo komercpraksi un vienlaikus nav sniedzis nekādus pārbaudāmus un novērtējamus faktus, kas ļautu novērtēt pieteicējas darbības atbilstību vai neatbilstību tiem,” raidījums citē spriedumu.

Nepatikšanas ar VID “Dobeles dzirnavniekam” un vēl citiem graudu nozares uzņēmumiem sagādājis uzņēmējs Armands Grīnbergs no Tukuma. Tieši viņa uzņēmumi neesot samaksājuši valstij pienākošos pievienotās vērtības nodokli (PVN), skaidro “Nekā personīga”. Tomēr Grīnbergs noliedzis, ka būtu plānojis krāpšanu, tā vienkārši bijusi biznesa neveiksme.

“Nekā personīga” rīcība ir ziņas, ka pirms VID auditiem pie vairākiem graudu pārstrādātājiem un lopbarības tirgotājiem ieradušies ļaudis, kas brīdinājuši, ka būs iespaidīgi uzrēķini, un piedāvājuši tos novērst. VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa-Ādmine raidījuma teikusi, ka ir dzirdējusi par līdzīgām situācijām, un aicina uzņēmējus par to informēt VID. Pirmkārt, nav nekādas garantijas, ka šādu piedāvājumu izteicējs ir spējīgs kaut ko ietekmēt. Savukārt, ja šādu piedāvājumu izteikšanā tiešām iesaistīts kāds VID darbinieks, tas ir nepieļaujami un jāveic rūpīga pārbaude.

2016.gada jūlijā spēkā stājas likuma izmaiņas par PVN apgrieztās jeb reversās maksāšanas kārtības piemērošanu arī graudaugu nozarē. Ar mērķi mazināt PVN krāpniecības risku graudaugu nozarē ieviesta PVN apgrieztā maksāšanas kārtība tādu graudaugu un tehnisko kultūru kā kvieši, rudzi, mieži, auzas, kukurūza, griķi, tritikāle, sojas pupas, linsēklas, rapsis vai rapša sēklas, kā arī šo preču maisījumu un sēklu piegādēm.

LETA jau vēstīja, ka “Dobeles dzirnavnieks” 2016.gadā strādāja ar 89,771 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 8,9% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga 2,4 reizes – līdz 2,713 miljoniem eiro. “Dobeles dzirnavnieka” galvenie darbības virzieni ir visa veida kviešu miltu, mannas, miltu maisījumu, makaronu, graudaugu pārslu, putraimu un dzīvnieku barības ražošana.

“Dobeles dzirnavnieks” ir reģistrēts 1991.gadā, un tā apmaksātais pamatkapitāls ir 3,78 miljoni eiro.

LA.lv