Laukos
Dārzeņi un augļi

Tirgotājs prognozē pieprasījuma pieaugumu eko pārtikai0

Foto: Dainis Bušmanis

Mazumtirgotājs “Rimi Latvia” turpmākajos gados prognozē pieprasījuma pieaugumu ekoloģiskajiem, bioloģiskajiem un specializētās pārtikas produktiem, kā arī Latvijā ražotiem svaigās pārtikas produktiem, augļiem un dārzeņiem, aģentūrai LETA pastāstīja “Rimi Latvia” valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Viņš atzīmēja, ka pircēji kļūst arvien prasīgāki pret tādiem produktu raksturojošiem lielumiem kā izcelsmes valsts, sastāvs, uzturvērtība, iepakojums un citi. Viņaprāt, pieprasījums pieaugs ne tikai ekoloģiskai pārtikai, bet arī kvalitatīvi gatavajiem un pusgatavajiem produktiem.

Turlais norādīja, ka nākotnes perspektīvās paredzēti arī vides jautājumi, kuros plāno attīstīt dažādus tehniskus risinājumus uzņēmumā. Viņš atzīmēja, ka “Rimi Latvia” kopā ar māteskompāniju “ICA” apņēmušies 2020.gadā ar savām darbībām kļūt klimatam neitrāli.

“Jau patlaban “Rimi Latvia” ir veikusi un arī turpina attīstīt nozīmīgas pārmaiņas, lai kļūtu par videi draudzīgu uzņēmumu – tas nozīmē gan dažādus tehniskus risinājumus uzņēmumā, piemēram, apgaismojuma maiņu uz LED vai veikala aukstumsistēmu pārveidi uz ogļskābās gāzes iekārtām, gan aktivitātes, lai izglītotu savus darbiniekus un arī sabiedrību, kā atstāt pēc iespējas mazāku ietekmi uz apkārtējo vidi,” atzīmēja Turlais.

Vienlaikus viņš papildināja, ka mazumtirgotājs turpinās pilnveidoties iepakojuma jomā, strādājot pie videi zaļāka un ilgtspējīgāka iepakojuma risinājumiem.

Runājot par 2018.gadā paveikto, Turlais norādīja, ka šis gads, līdzīgi kā iepriekšējais, ir bijis dinamisks un kopumā gadu raksturot kā veiksmīgu.

“Augot iedzīvotāju ienākumiem, likumsakarīgi pieaugusi arī pirktspēja, kas ietekmē iepirkšanās apmērus un produktu izvēles. Cilvēki uz veikaliem iet biežāk un izvēlas augstākas kvalitātes produktus,” skaidroja Turlais.

“Latvijas iedzīvotāju vidū joprojām pieaug tendence ēst veselīgāk un uzturā lietot svaigu pārtiku, biežāk uzturā lietot svaigus, sezonālus dārzeņus un augļus. To veicinājis arī lēmums Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem piemērot samazināto (5%) pievienotās vērtības nodokļa likmi,” viņš atzina.

“Rimi Latvia” valdes priekšsēdētājs papildināja, ka vislabāk pieprasījumu varēja redzēt tieši rudens ražas sezonā, kad ievērojami palielinājās pircēju interese par Latvijā audzētiem augļiem un dārzeņiem. Vairāku produktu pārdošanas apjomi, salīdzinot ar iepriekšējā gada rezultātiem, palielinājās par 20-50%.

Savukārt, kas attiecas uz tirgus konkurenci, “Rimi Latvia” valdes priekšsēdētājs uzskata, ka konkurence pārtikas mazumtirdzniecībā ir liela. “Cīņa par patērētāja uzmanību, izvēli un lojalitāti konkrētam veikalu tīklam pieaug ar katru gadu, tāpēc cena ir tikai viens no faktoriem – ne mazāk svarīga ir veikalu pieejamība, sortiments, kvalitātes un servisa standarti, unikalitāte,” uzsvēra Turlais.

Saistītie raksti

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka “Rimi Latvia” apgrozījums pērn bija 870,429 miljoni eiro, kas ir par 4,8% vairāk nekā 2016.gadā, bet tā peļņa palielinājās par 27,3%, sasniedzot 40,847 miljonus eiro.

“Rimi Latvia” dibināta 1992.gadā, un tās pamatkapitāls ir pieci miljonu eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Zviedrijas mazumtirdzniecības koncernam “ICA Group” piederošais “Rimi Baltic”.

LA.lv
AP
Anita Pirktiņa
Laukos
Grasbergs: Zemnieku atkarība no subsīdijām ir jāmazina
1 diena
LE
LETA
Laukos
Kurzemē un Vidzemē rīko “Kazu dienas 2019”
1 diena
LE
LETA
Laukos
“Ādažu Čipsu” ražotnes automatizācijā šogad investēti 1,2 miljoni eiro
1 diena

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA
Latvijā
Latvijā turpina samazināties ārstu skaits. Sasniegts zemākais līmenis pēdējo sešu gadu laikā 3
2 stundas
LA
LA.LV
Ekonomika
Latviešu galda spēļu uzņēmums “Brain Games” nopērk lietuviešu partneri
1 stunda
LA
LA.LV
Sports
Latvijas basketbola kadetes EČ sīvā cīņā zaudē beļģietēm
1 stunda
JL
Juris Lorencs
Latvijā
Juris Lorencs: Neatkarīgās Latvijas karte, kas sevī slēpa divus negaidītus atklājumus
1 stunda
VK
Vita Krauja
Kultūra
Kad tētis ir Loranga. Saruna ar komponistu Edgaru Mākenu un režisoru Ģirtu Šoli
1 stunda