Laukos
Politika

Darījumu skaits sarūk, cena – aug. Tirgū trūkst lauksaimniecības zemes0


Visdārgāk zeme pērn maksājusi Zemgalē, kur darījumi notikuši cenu robežās no 7000 līdz 10 000 eiro par hektāru.
Visdārgāk zeme pērn maksājusi Zemgalē, kur darījumi notikuši cenu robežās no 7000 līdz 10 000 eiro par hektāru.
Foto: Karīna Miezāja

2018. gadā lauksaimniecībā izmantojamās zemes tirgū krietni sarucis darījumu skaits – par 18% mazāk nekā 2017. gadā. Salīdzinājumā ar 2013. gadu pagājušajā gadā kritums bijis vēl lielāks – par 30%.

Pērn ar zemi notikuši tikai 842 darījumi, kas skaita ziņā ir viszemākais rādītājs pēdējo sešu gadu laikā. Salīdzinājumā ar 2017. gadu 2018. gadā viskrasāk darījumu skaits samazinājies Vidzemē – par aptuveni trešdaļu. Arī Zemgalē, kur zeme visauglīgākā, pērn tas krities par 14%.

Uzņēmuma “Arco Real Estate” valdes loceklis un nekustamo īpašumu vērtētājs Māris Laukalējs darījumu skaita samazinājumu izskaidro ar pietiekami auglīgas un lauksaimniecībā tūlīt izmantojamas zemes trūkumu. Tāpat kā iepriekšējos gados, arī pērn publiskajā piedāvājumā labas zemes bijis maz. Darījumi lielākoties notikuši, pircējiem un pārdevējiem vienojoties savā starpā, turklāt par cenu, kas ievērojami pārsniedz vidējās.

Aizvadītajā gadā sarukusi arī pārdotās zemes kopplatība. Kopš 2014. gada vidēji viena gada laikā tika pārdoti no 10 000 līdz 11 000 hektāri. Toties pērn – tikai 9147 hektāri, kas arī ir pats zemākais rādītājs pēdējo sešu gadu laikā.

Pēc Māra Laukalēja teiktā, labas zemes trūkums bijis galvenais iemesls, kas, sarūkot darījumu skaitam, vienlaikus izraisījis cenu kāpumu. Salīdzinot ar vidējām cenām 2017. gadā, pērn valstī tās palielinājušās vidēji par 5%.

Labas zemes trūkums vislielāko cenu kāpumu izraisījis Latgalē – par 10%, kamēr Vidzemē un Zemgalē cenas pieauga par 5%. Vismazāk pērn cenas cēlušās Kurzemē – vidēji par 2%.

No pērn noslēgto darījumu kopskaita teju puse notikusi cenu robežās no 1000 līdz 3000 eiro par vienu zemes hektāru. Visretāk – par 5000 līdz 6000 eiro hektārā. Tāpat kā iepriekšējos gados, visdārgāk zeme maksājusi Zemgalē, kur darījumi notikuši cenu robežās no 7000 līdz 10 000 eiro par hektāru. Visdārgāk pārdots 18 hekt­āru zemes gabals Dobeles novadā, kur par vienu hektāru samaksāti 10 000 eiro.

Starp 50 lielākajiem lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašniekiem lielākoties atrodami tie paši, kuri bija šajā sarakstā arī iepriekšējos gados. Piemēram, SIA “MYRTILLUS”, kuras īpašnieks ir Zviedrijas uzņēmums “Sodra Latvia” un kuru “Sodrai” pērn rudenī pārdeva “Bergvik Skog”. Arī Dānijas uzņēmumam “Kurland ApS” piederošā SIA “ArtisJP” pastāvīgi bijusi lielāko zemes īpašnieku saraksta galvgalī. Jaunums ir tas, ka pēc iegādātās zemes kopplatības trešais lielākais īpašnieks ir Latvijas valsts akciju sabiedrība “Attīstības finanšu institūcija Altum” personā.

LA.lv