Laukos
Tehnika

Traktoram ieliek nepareizu detaļu par 14 000 eiro. Kur meklēt taisnību? 0

Andrejs Nordens pie 2001.gada ‘Valtra’ traktora, kura remonts saimniekam aizvadītajā pavasarī prasīja nevajadzīgi daudz pūļu. Foto: Uldis Graudiņš.

Autors: Uldis Graudiņš

Lauku saimnieki pauž bažas par neaizsargātību pret traktortehnikas tirgotājiem un remontu veicējiem, Ekonomikas ministrijā aicina meklēt taisnību pie ražotāja vai tiesā. Uzņēmēji taisnojas – tie ir atsevišķi un atšķirīgi gadījumi, tomēr sola situāciju labot.

“Latvieši vēlas ātru bagātību, tāpēc mums pašu tehnikas pārdevēju un servisa pakalpojuma sniedzēju ir palicis maz,” secina SIA Nītava valdes priekšsēdētājs Eduards Beinarovičs. Viņa vadītajam uzņēmumam ar tehnikas remonta pakalpojuma sniedzējiem ir bijusi dažāda pieredze. “Ja uzņēmumā darbojas pieredzējuši mehāniķi, viņi darbu veic ātri. Iesācēji darbojas ilgi, arī rēķins par darbu ir attiecīgi lielāks, kas faktiski nav pareizi,” piebilst Beinarovičs. Viņš salīdzinājis rezerves daļu un pakalpojumu izcenojumus Latvijā un Rietumeiropā un secina, ka mūsu valstī tie ir neadekvāti dārgi. SIA Nītava servisa mehāniķim maksājot 50–60 eiro (bez PVN) stundā. Lūgts nosaukt kādu sadarbības piemēru, E. Beinarovičs atceras aizvadītā gada rudeni, kad Claas kombaina bojājuma noteikšanai ražas laikā Konekesko servisa mehāniķis bija jāgaida trīs dienas. “Mēs šā iemesla dēļ nenokūlām vismaz 200 tonnas graudu,” tā E. Beinarovičs. Viņaprāt, strīdi starp saimnieku un remonta pakalpojuma sniedzēju būtu jārisina Valsts Tehniskās uzraudzības aģentūrā, kur jau darbojas zinoši eksperti.

Saimnieku pieredze
Salgales pagasta z/s Liepziedi saimnieks Gundars Liepa teic, ka vecos Valmet traktorus paši cenšas remontēt uz vietas saimniecībā. Tas iespējams tāpēc, ka šajos spēkratos neizmanto elektroniku. Ja uz saimniecību izsauc meistaru, viņam jānodrošina angārs, kompresors, virpa. Nesen Liepziedi uz 25 km tālo Jelgavu Claas traktoram veda mainīt galvas blīvi. “Šā vienkāršā darba veikšanai Konekesko servisā vajadzēja 15 dienas, kas šķiet nesamērīgi ilgi. Mums skaidroja, ka citam uzņēmumam slīpēšanai bija jādod detaļas galva un tas kavējies ar darba veikšanu. Arī apmaksājamais rēķins – 2600 eiro – šķiet pārāk liels,” tā Liepziedu saimnieks. Viņš atzīst – servisa pakalpojuma sniedzēji baidās tikai no neslavas par savu darbību, jo tādējādi būšot mazāk klientu.

Smārdes pagasta Tīrumu saimnieks Sandis Ercmanis brīdina, ka var iekrist uz pašu tehnikas ražotāju veiktajām izmaiņām spēkrata komplektācijā. Piemērs. “Ražas laikā kombainam ir jāmaina svarīga detaļa, bet katalogā zem tās nosaukuma redzam četrus piedāvājumus. Kurš īstais, var pateikt vien pēc dzinēja izārdīšanas,” tā S. Ercmanis. Viņš nevēlējās saukt vārdā nevienu traktora pārdevēju, tomēr minēja, ka pēc sazināšanās ar rūpnīcas pārstāvjiem Hannoveres izstādē un servisā veiktā darba viņa traktora jūgvārpsta vairs negrab. Servisa pārstāvji vispirms apgalvojuši, ka paši ir sazinājušies ar traktoru ražotājrūpnīcu, kur apgalvots, ka grabēšana neesot nekas slikts.

Trikātas pagasta Jaunstrūku saimnieks Valdis Circenis vērš uzmanību – nav neatkarīga, uzticama servisa. “Tirgus ir tāds, ka nevar saprast, kā veidojas cena. Mums Case traktoram pērn bija liels remonts, vaina ātrumkārbā. Pat neatrada bojājuma iemeslu. Man uz A4 lapas iesniedza veikto darbu sarakstu un izcenojumus. Kā es varu pārbaudīt? Maksāju,” tā V. Circenis.

Valtek ieliek nepareizu detaļu – vai apzināti?
Viens no pēdējiem visskaļākajiem un saimniekam nepatīkamākajiem konflikta gadījumiem Latvijā notika starp Sabiles z/s Avotiņi saimnieku Andreju Nordenu un SIA Valtek, kas pārdod Valtra traktorus.

Breša zemnieka Andreja Nordena saimniecībā ir 2001. gada izlaiduma Valtra spēkrats ar 7200 stundu nobraukumu. Andrejs ir graudkopis, viņš apstrādā 200 ha platību un kopj arī mežu 30 ha platībā. Ziemā, kad bijis jābrauc uz mežu, traktors neesot normāli kustējies uz priekšu. Andrejs domājis – rudenī, pirms ziemas guļas spēkratu mazgājot, visticamāk, būs kādā kontaktā iespiedis ūdeni. “Domāju, parūcināšu, dabūs izsilt un ies uz priekšu,” stāsta saimnieks. Traktors braukt uz priekšu varējis, tomēr tam nedarbojies sajūgs. Tātad spēkrats kustībā bija sarežģīti apturams. Andrejs zvanījis uz Valtek servisu un mēģinājis skaidrot iespējamos bojājuma iemeslus, tomēr mehāniķi nav izsaucis. Neraugoties uz to, šā gada 8. februārī saimniecībā ieradies Valtek servisa mehāniķis, puisis ar trīs gadu darba stāžu. Viņš atklājis – vainīgs ir selanoīda vārsts vai, vienkārši sakot, selanoīds. Pa tā kanālu laiž eļļu un saspiež sajūga diskus. Vēlu vakarā puisis selanoīdu nomainījis, pārbaudījis manometrā spiedienu, tomēr traktoru gaitā nepārbaudījis un devies mājup. Viņam Avotiņi bija jau trešā saimniecība, kur tajā dienā būts. Vēlāk atsūtīts rēķins par 587,42 eiro, tajā iekļaujot arī 100 eiro (bez PVN) maksu par mehāniķa transporta izdevumiem. Paskaidrosim, ka no Sabiles līdz Valtek servisam Ozolnieku novadā ir aptuveni 100 km, prasītā maksa atbilst 200 km gara ceļa mērošanai, tomēr Valtek mehāniķis tajā pašā dienā bijis vēl pie diviem saimniekiem. Par darbu puisis dienā saņem 36 eiro, pakalpojuma saņēmējam šai summai vēl jāpieskaita PVN.

“Nākamajā dienā pēc it kā traktora salabošanas lēmu kādu līkumu izbraukt. Traktors neiet. Izrādās, tam ielikts nepareizais selanoīds – ar tādu pašu vītni un garumu, tikai ar lielākiem caurumiem. Tas nozīmē, ka vienā sekundē padod lielāku tilpumu eļļas. Kad sāku pedāli laist vaļā, traktors sāk kustību uz priekšu, paiet laiks, noskaitot līdz 4, tad uzreiz seko lēciens. It kā mašīnai ātri atrautu sajūgu. Traktoram pavisam varētu būt pat desmit atšķirīgi selanoīdi,” tā A. Nordens. Pirmdienas rītā viņš zvana atkal uz Valtek servisu un vaicā, vai ir jāregulē eļļas padeve? Uz Avotiņiem atbraucis tas pats mehāniķis un atkal ceļā uz trim saimniecībām. “Kad viņš atbrauca, sapratu, ka puisis par kalibrēšanu nezināja. Viņš mēģināja pēc planšetes to veikt, tomēr nesaprata, kā to darīt. Kāpēc brauca otrreiz, ja nemācēja kalibrēt? Puisis sāka zvanīt pa tālruni un pēkšņi teica – tev traktoram ir beigts aizmugurējais tilts. Sāka demonstrēt. Izņēma vēl laukā ieplūdes filtru. Sāka man stāstīt, tomēr es pats trīs gadus skolā mācījos par traktoriem. Tolaik nevarēja kaut kā bez zināšanām skolu pabeigt. Parādīja man filtrā ieplūdes skaidas. Teicu, ka iesūcēj­filtrā, ja filtrs nav aiztikts 14 gadus, to ir pavisam maz. Mana pārliecība par 99% bija, ka tilts nav beigts. Nesapratu, kas pa lietu. Garāžā stāvot, nevar veidoties situācija, kad, mainot mašīnai stūres pirkstus, ir jāķeras pie motora,” spriež Avotiņu saimnieks.

Pēc kāda laika A. Nordens no Valtek saņēmis piedāvājumu par aizmugures tilta remontu par 13 800 eiro. Traktors ir braucošs, tomēr esot jāved ar treileru no Sabiles uz Cenu pagastu Ozolnieku novadā. Andrejs ar traktoru vēlāk aizbraucis uz 50 km tālo Saldu.

“Mocījos ilgi, lai pārliecinātu – kāpēc man traktors jāved 100 km, ja Saldus, kur arī ir Valtek servisa centrs, atrodas 50 km attālumā?” teic saimnieks. Viņš par Saldu uzstājis arī tāpēc, ka noteikti gribējis redzēt, kas tad noticis ar aizmugures tiltu. “Saldus servisā var būt klāt remonta laikā, Jaunbērzos uzreiz nelaiž klāt. Turklāt par traktora pārvadāšanai piedāvāto Valtek treileru ir jāmaksā 80 centi/km plus PVN. Man pašam pieder kravas mašīna. Beigās man sola uzsaukt treilera pārvadājumu. Nelikos mierā, kamēr viņi piekrita – labos traktoru Saldū, Valtek servisa centrā. Es biju tā uzvilcies par līdzšinējām nebūšanām, par viņu gribas uzspiešanu, ka teicu – izskatās, ka remontēts tiek par jūsu, nevis par manu naudu. Teicu – es esmu maksātājs, es pasūtu pakalpojumu. Par treileru man būtu jāmaksā gandrīz 400 eiro. Manas smagās mašīnas izmantošanu neviens pat nepiedāvāja, kaut arī stāstīju, ka man tāda ir.”

13 800 eiro vietā samaksā 300 eiro

A. Nordens centies pats skaidrot, kas noticis traktoram. Andrejs sazvanījis cilvēku, kas ilgu laiku strādāja Valtekā. Stāstījis savu bēdu. Meistars aicinājis braukt ar visu traktoru pie viņa uz Saldu. Kad pēc dažām dienām pienākusi Andreja spēkrata rinda, traktoru salaboja četru stundu laikā. Bija vien jāieliek pareizais selanoīds un jākalibrē. Maksa par pakalpojumu – 300 eiro un 29 centi. Andris Sīlis apstiprināja: “Nordena Valtrai patiešām bija ielikts nepareizs selanoīds. Vajadzēja nomainīt un noslīpēt. Saimnieks bija uztraucies par iespējamu kārbas bojājumu, kas izrādījās nepamatoti,” lakonisks bija A. Sīlis.

Meistars Andris Sīlis, SIA ARS Technic saimnieks, teicis – lai pakaļējo tiltu nokautu, kā uzskata Valtek, pamatīgi jāpiepūlas. Proti, 100 ZS jaudas Valtrai ir uzlikts 200 ZS traktora aizmugures tilts. “Tātad visu laiku to izmantoju pusslodzē. Ir jābūt milzīgai pārslodzei, viss jau var atgadīties. Man Valtek uzrakstīja rēķinu par 13 800 eiro, es Sīlim samaksāju 300 eiro. Tā epopeja beidzās. Zvanīju Valtek īpašniekam Jurim Narubinam, 2001. gadā viņš manā mājā mani pārliecināja par šā traktora pirkumu, Narubins atzvanīja sava atvaļinājuma laikā. Runājām 26. martā. Viņš teica, ka vajagot rakstveida iesniegumu, ka saprotot, kas noticis, noskaidrošot patiesību, veikšot iekšējo izmeklēšanu. Mani tā neinteresē. Par viņa uzņēmuma sadarītajām muļķībām samaksāju gandrīz 600 eiro. Vēlāk arī servisa vadītājs Edgars Bergmanis zvanīja – teica, ka Lieldienās būšot pie manis un sakārtošot lietas. Lieldienas jau bija vairāk nekā divas nedēļas aizvadītas, bet pie manis neviens nebija atbraucis,” sašutis par Valtek darbību A. Nordens.

“Tur jau ir tā bēda – traktors var būt labs, tomēr kas notiek ar servisu? Tas uztaisa tehnikai antireklāmu. Daudzi saimnieki stāv klusu, jo viņiem ir jāsadarbojas ar servisu arī vēlāk. Nav alternatīvas. Savukārt mūsu gadījumā Valtek vēlas, lai tas būtu vienīgais un varētu saņemt tik lielu naudu, cik prasa. Viņi nesaprot, ka algas viņiem maksā zemnieki, pērkot traktorus un servisa pakalpojumus,” uzskata traktoru remonta lietās daudz pieredzējušais Avotiņu saimnieks. Par nepareizi ielikto selanoīdu pēc vairākkārtēja atgādinājuma Valtek viņam 587 eiro atmaksāja vien 18. aprīlī. Tātad gandrīz divus mēnešus pēc rēķina izrakstīšanas un daudziem solījumiem. Kas būtu noticis, ja A. Nordens savu traktoru būtu aizvedis uz Valtek servisu? Un ja nebūtu tik strikti uzstājis, skaļi paužot sašutumu lauksaimnieku sabiedrībai?

Valtek īpašnieks Juris Narubinsžurnālistam telefonsarunā apgalvoja, ka neko nezinot par gadījumu ar Andreju Nordenu. Kad atgādinu, ka A. Nordens viņam zvanījis un viņš solījis veikt izmeklēšanu, Valtek īpašnieks teica, ka par šo gadījumu ir atbildīgs viņa uzņēmuma servisa vadītājs Edgars Bergmanis un viņam pašam esot jaunums, ka viņa uzņēmums saimniekam atmaksājis kaut kādu naudu. Tāpat Narubins neko nezinot par izmeklēšanas rezultātu. Viņaprāt, A. Nordens ir augstas klases inženieris, kas nemāk sastrādāties ar partneriem. Uz jautājumu par augstajām Valtek servisa izmaksām Narubins atbildējis, ka no tām nekaunoties, jo viņa uzņēmuma servisa pakalpojumiem ir laba kvalitāte. “Zemniekam galu galā jāizvēlas, ko viņš grib – cenu vai risinājumu,” tā J. Narubins.

Galerijas nosaukums


Nordena pieredze ar citiem tehnikas piegādātājie
m
Saimniekam vaicāju par pieredzi ar citiem tehnikas pārdevējiem un servisu īpašniekiem. Viņš vērš uzmanību – uzņēmuma vadība ir viens, serviss pavisam kas cits. Ir bijušas problēmas ar Konekesko, bet tās atrisinātas uzreiz. Tiesa gan, pirms 20 gadiem Avotiņiem pārdeva kombainu bez bremzēm un vairākus mēnešus nevarēja salabot. Vēlāk saimnieks pats to Jelgavā remontēja uz Konekesko rēķina.

Nordens: “Piemēram, no Stokker pirms vairākiem gadiem ar ES fondu naudas atbalstu paņēmu New Holland kombainu ar garantijas remontu pirmajā gadā. Vidzemes dīleris atbrauca pie manis uz Kurzemi. Es viņam pirms pirkuma prasīju – vai būs rezerves daļas? Kombains nevar stāvēt. Viņš solīja – būs. Skaidrs – tirgotājam vajag pārdot. Tad kombains saplīst, servisa cilvēki atbrauc un atzīst – jā, saplīsis ir, bet rezerves daļu nav! Kombainam izgāja no ierindas viens sensors. Atveda man to pēc četrām dienām. Vai kombains kulšanas laikā var četras dienas gaidīt? Vaicāju, kā bez šā sensora var ar kombainu braukt? Mēs nezinām, atbild servisā. Kombainam saliecās gliemezis. Viņiem atkal nav. Es salaboju pats četrās stundās, samaksāju vēl 40 eiro vienam cilvēkam. Jau otrā dienā kūlu. No servisa pēc piecām dienām klāt kurjers – ar jaunu gliemezi. Lai atdodot to, kuru pats salaboju. Nedevu. Man teica – jauno gliemezi tad nedosim, un aizveda to atpakaļ uz Saldus servisu. Nu jau ceturtais gads aizvadīts. Pērn zvana no servisa, lai es savācot savu gliemezi, pa kājām mētājoties. Kāpēc serviss tik cūciski rīkojas? Man arī nevajag šo gliemezi. Veco salaboju vēl stiprāku, nekā tas bija. Viņi nav pieraduši kaut ko remontēt. Ja kombainam nav rezerves daļu, ir jādara, ko var, bet kombainam ir jākuļ ražas laikā! Ja nav rezerves daļu, turklāt vēl garantijas laikā, paši esat vainīgi! Ziemā viens saimnieks, kas vēlas ar ES fondu atbalstu pirkt kombainu, vaicāja manu pieredzi. Ko labāk pirkt – New Holand vai Claas kombainu? Ko lai saka? Ar Claas man nekad nebija problēmu ar rezerves daļām. Ja Konekesko uz vietas nebija, atveda ar lidmašīnu otrajā dienā

Kur vērsties strīda gadījumā..

Arī citi saimnieki atzina – viņi ir gandrīz bezspēcīgi servisa veicēju priekšā. Ekonomikas ministrijā, kas ir atbildīga par patērētāju tiesībām, teic, ka gadījumā, ja persona pērk traktoru ne kā fiziska persona, bet kā saimnieciskās darbības veicējs, tad persona nav uzskatāma par patērētāju. Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē un strīda gadījumā ar pārdevēju strīds ir jārisina sarunu ceļā vai vēršoties tiesā Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā. Saimnieciskās darbības veicēji tiekot uzskatīti par spēcīgākiem tirgus dalībniekiem nekā patērētāji, tādējādi speciāli saimnieciskās darbības veicēju tiesību aizsardzības līdzekļi pret negodprātīgiem pārdevējiem normatīvajos aktos nav paredzēti.

“Kā vienu no risinājumiem, ja pārdevējs atsakās novērst defektu, varam ieteikt vērsties pie traktora ražotāja. Ja rodas aizdomas par garantijas līguma noteikumiem, kas nepamatoti ierobežo saimnieciskās darbības veicēja tiesības vērsties pie cita pakalpojumu sniedzēja, tad ir iespēja iesniegt sūdzību Konkurences padomē par iespējamu rīcību, kas ierobežo tirgu. Katrs pats var brīvi izvēlēties, kur veikt remonta darbus iegādātajam transportam, un tam nevar tikt uzspiesta šo pakalpojumu saņemšana no konkrētā dīlera,” teic ministrijas pārstāve E. Urpena. Viņas teiktais par brīvu pakalpojuma sniedzēja izvēli pēc būtības attiecas uz laika posmu, kad traktoram beidzies garantijas laiks.

“Savukārt attiecībā uz nekvalitatīvu remontu un izdevumiem, kas radušies remontdarbu laikā, informējam, ka neatlīdzinātie izdevumi tiktu uzskatīti par zaudējumiem un strīdi par zaudējumiem ir risināmi tiesā,” piebilst Urpena. It kā saprotams un viegli uztverams komentārs, tomēr zināms taču, cik ilgi Latvijā notiek tiesas procesi un cik maksā advokātu pakalpojumi…
Turpinājums nākamajā lapā

Nozares asociācija: servisi ir jāsertificē
Latvijas Tehnikas ražotāju un tirgotāju asociācijas (LTRTA) izpilddirektore Evija Grāmatiņa atzīst – traktortehnikas pārdevēji un to autorizētie servisi patlaban izjūt profesionālu darbinieku trūkumu. Viņa pieļauj – konkrētajā gadījumā ar A. Nordenu bija problēmas ar mehāniķu kvalifikāciju, ja jau cits meistars problēmu atrisināja. LTRTA izpilddirektore darba veicējam un pasūtītājam piedāvā sastādīt pieņemšanas un nodošanas aktu, kur ir fiksēta problēma, tās iemesli un novēršanas process, izmaksas. Klients tad pats lemj, vai remontēs visus defektus vai tikai dažus, par pārējiem uzņemoties atbildību. “Tehnikas saimniekam ir gan tiesības, gan pienākums redzēt un saprast, kas noticis ar tehniku. Savukārt tehnikas servisam un tā mehāniķim ir pienākums par atklātajām problēmām informēt saimnieku un tehniski pareizi veikt darbu. Tūlīt pēc remonta saimniekam ir jāpārbauda, vai tehnika tiešām ir saremontēta. Ja nav, tad tas ir jāfiksē aktā. Dzīvē notiek visādi, grēko abas puses – gan lauksaimnieks, gan mehāniķis un servisa pakalpojuma sniedzējs,” tā E. Grāmatiņa.

Viņa vērš uzmanību, ka mūsdienās strīdu risināšanas efektīvs veids ir mediācija, arī LTRTA ir iespēja iesniegt iesniegumu ar lūgumu izskatīt konkrēto gadījumu, un tad asociācija, uzklausot abas puses un veicot pārrunas, rod labāko iespējamo risinājumu. LTRTA jau ir bijusi pieredze šādu jautājumu risināšanā. Var arī meklēt citu mediatoru, kontakti ir pieejami internetā. Tiesā ieguvēji būs tikai advokāti.

Piebildīsim, ka Valtek nav LTRTA biedrs. LTRTA esot sākusi iekšējas diskusijas par iespēju veikt servisu sertificēšanu, lai maksimāli nodrošinātu, ka klients – lauksaimnieks – saņem iespējami kvalitatīvu servisu un garantiju par veiktajiem darbiem. Jautājumu par sertificēšanu vajadzētu uzdot tehnikas īpašniekiem, jo sertificēšanas izmaksas apmaksās viņi.

Vaicāju E. Grāmatiņai, vai gadījumos, kad ir nopirkts noteikta zīmola traktors, zemnieks ir piesiets pie tā pārdevēja? Vai nu maksā, cik prasa, vai neveic apkopi? E. Grāmatiņa: “Šis gan ir pārspīlējums, piesiets noteikti neviens nav. Šeit mēs varam runāt tikai par garantijas laiku, līdzīgi kā tas ir ar automašīnām – apkopes veic pie dīlera, kur tehnika vai auto iegādāts, kamēr ir garantijas periods. Pēc garantijas perioda lauksaimnieks var vest savu tehniku pie jebkura mehāniķa. Cik esam aptaujājuši, pie autorizētiem servisiem pakalpojumu izmaksas ir līdzīgas, šeit atšķirība ir tehnikas markā un rezerves daļu izmaksās, tās, protams, katrai tehnikas markai ir atšķirīgas. Ir iespēja tehniku nevest uz apkopēm pie pārdevēja, tā ir paša lauksaimnieka atbildība, bet, ja ar tehniku kas notiek, tad garantija nedarbojas, kā arī vēlāk, kad problēmas tehnikai ir lielākas, protams, remonts būs sarežģītāks un arī dārgāks.”

E. Grāmatiņa uzskata: “LTRTA biedri noteikti darbojas godīgi. Domāju, tie uzņēmumi, kuri Latvijas tirgū strādā jau vairākus gadus vai gadu desmitus, veiksmīgi tikuši galā ar ekonomisko un citām krīzēm valstī, nav mainījuši īpašniekus un turpina strādāt godīgi. Protams, ir dzirdēti gadījumi par negodīgiem tehnikas tirgotājiem, kuri cenšas iedzīvoties uz lauksaimnieku rēķina, it īpaši mazajiem un vidējiem. Tāpēc mēs kā asociācija arī diskutējam par servisa sertificēšanu, lai redzeslokā būtu šī godīgā un negodīgā darbības prakse, un šo informāciju darīt zināmu lauksaimniekiem, lai viņi var izdarīt savu izvēli, neiekrītot lamatās.” LTRTA iesaka – pirms lielas, nopietnas tehnikas pirkuma vienmēr izvērtēt servisu esamību, speciālistu kvalifikāciju, firmas ilgtspēju tirgū, firmas vārdu, stabilitāti un noteikti neizdarīt izvēli, par pamata kritēriju nosakot tikai cenu.


Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops

LA.lv