Laukos
Gaļa un zivis

Eksperta ieteikumi lielo šķirņu trušu audzēšanai0


Vācu auntrusis
Vācu auntrusis
Foto no Agro Tops arhīva

Dzintars Rancāns, zootehniķis, biedrība “Trusis un citi”

Trušu lielās šķirnes ir ļoti pilnvērtīgi jābaro, tos nedrīkst turēt uz režģa grīdas, jo rodas pododermatīts – ķepu apakšu iekaisums. Ja sprostam ir režģu grīda, tajā jāievieto dēļa vai finiera grīdiņa (apm. 30 x 40 cm), kas regulāri jābalsina. Sprostiem jābūt lieliem – ar laukumu 1–1,3 m2 uz vienu pieaugušu dzīvnieku.

Lielajām trušu šķirnēm vēlu iestājas saimnieciskā dzimumgatavība. Šo šķirņu tēviņus var veiksmīgi izmantot starpšķirņu krustošanā ar vidēji lielo šķirņu mātītēm (Kalifornijas, Lielā šinšilla, Jaunzēlandes baltie u. c.) gaļas trusēnu iegūšanai.

Latvijā no lielajām trušu šķirnēm visvairāk audzē auntrušus un Balto Milzi.

Beļģijas Milzis (Flandrs)
Šķirne radīta Beļģijā 16. gadsimtā. Ir Beļģijas un Vācijas selekcijas Milzis, tāpēc Vācijā to sauc par Vācu Milzi, bet Anglijā – par Flāmu Milzi. Principā tā ir viena un tā pati šķirne.

Šis ir vislielākais trusis. Izveidots no Patagonijas trušu šķirnes. Ķermenis majestātisks, izstieptas formas, vidējais garums – 65–72 cm. Skelets un muskulatūra labi attīstīta. Ķermeni balsta garas un plati novietotas priekškājas. Arī pakaļkājas novietotas plati. Galva liela, masīva, ar izteiktu vaigu muskulatūru. Acis izteiksmīgas. Ausis gaļīgas, stingras, taisnas, to garums attiecībā pret ķermeņa garumu – 1:4.

Segkrāsas var būt visai dažādas: savvaļas truša pelēka, pelēka, zaķa pelēka, tumši pelēka, tēraudpelēka, melna, zila, dzeltena. Krāsojums intensīvs un spožs. Apakškrāsa pieskaņojas segkrāsai. Apmatojuma garums 3,5–4 cm. Dzīvmasa – 7 kg un vairāk. Dzimumbriedumu sasniedz 10–12 mēnešu vecumā. Šķirne ir prasīga turēšanas un ēdināšanas ziņā.


Baltais (Beļģijas) Milzis

Vācijā šos trušus sauc par Vācu baltajiem milžiem. Kopiespaidā ļoti līdzīgs citiem milžiem. Izveidots 19. un 20. gadsimtā Vācijā un Beļģijā, veicot baltas krāsas smalkāku trušu izlasi no Beļģijas Milža šķirnes. Ķermeņa forma harmoniska, garena, eleganta. Vidējais ķermeņa garums – 64 cm. Acis sarkanas vai zilas. Nagi bezkrāsaini. Ausu garums attiecībā pret ķermeni ir 1:4 un var sasniegt 18 un vairāk cm. Apmatojuma garums 3,5–4 cm.

Dzīvmasa 6,5 kg un vairāk. Metienā parasti ir 7 vai 8 trusēni. Šķirne ļoti piemērota rūpnieciskai krustošanai kā tēva forma.

Krievijā ir izveidota sava Baltā Milža šķirne. Tai raksturīga laba ātraudzība, auglība. To var izmantot arī broilertrusēnu iegūšanai, jo mātītēm ir labs pienīgums. Lecināt var sākt 6–7 mēnešu vecumā. Pieaugušo dzīvnieku vidējā dzīvmasa ir 5,1 kg.

Morāvijas Milzis
Šķirne apstiprināta 1850. gadā Čehijā. Audzēšanas ziņā nav prasīga. Ķermenis ­drukns, spēcīgs, veltņveida. Kakls īss un spēcīgs. Ausis gaļīgas, stāvas, labi apmatotas, ar stipru pamatni un noapaļotiem galiem, 14–15 cm garas. Acis zilpelēkas. Nagi raga krāsā.

Segkrāsa pa visu ķermeni vienmērīgi gaiši tēraudzila, vēdera daļa nedaudz matēta. Apmatojuma garums 3–3,5 cm, pavilna bieza, akotmati elastīgi un spoži. Pavilnas krāsa zilpelēka, ķermeņa augšdaļā (mugurpusē) mazliet gaišāka un maz atšķiras no segkrāsas. Dzīvmasa sasniedz 5,5 kg un vairāk.

Ungāru Milzis
Milžiem tipiska ķermeņa uzbūve. Muguras līnija izliekta. Ķermeņa garums 60–65 cm, ausu – 15–17 cm. Savvaļas truša krāsa. Dzīvmasa sasniedz 6,5 kg. Tāpat kā visiem milžiem, audzēšanai nepieciešami lieli sprosti.

Ungāru Baltais
Šī šķirne ir nedaudz mazāka par Balto Milzi. Ausis īsākas (l5–16 cm). Dzīvnieki sasniedz 5,5–6 kg dzīvmasu. Laba gaļas šķirne.

Baltais Buskats
Šķirne apstiprināta 1910. gadā. Iegūta Francijā no Angoras, Šampaņas un Flandra (Beļģijas Milža) šķirnēm. Šiem trušiem ir spēcīgs robusts ķermenis. Ķermeņa forma izstiepta, eleganta. Krusti viegli izliekti. Dzīvnieki kustas strauji, graciozi. Galva spēcīga, ar nedaudz izliektu purnu. Ausis taisnas, ar V veida stāvotni, 15–18 cm garas, platas. Apmatojums pilnīgi balts, samtains ar sudrabainu spīdumu. Pavilna ļoti bieza, ne īsāka par 30 mm.

Mātītes ir lielākas par tēviņiem un sasniedz 7 kg un lielāku dzīvmasu; tēviņi sver 6,5 kg un vairāk.


Vācu Lielais Tauriņš

Šī šķirne apstiprināta 1825. gadā Vācijā. Ķermeņa uzbūve spēcīga, garums pārsniedz 62 cm. Atšķirībā no citiem milžiem šim ir vieglāks skelets. Galva labi veidota. Ausis stingras, gaļīgas, labi apmatotas, taisni stāvošas, vidēji 15 cm garas. Mātītēm dažreiz palielinās pakakles. Apmatojums vidēji garš, biezs, spožs. Pamatkrāsa balta, uz tās redzami melni vai zili plankumi, bet var būt arī citas krāsas raibumi. Plankumu izvietojums stingri noteikts. Uz purniņa zīmējums atgādina tauriņu, kura spārni ir simetriski; tas aptver abas purna puses un apakš­žokli. Tauriņa snuķītis iezīmē purniņa vidu.

Ap acīm – vienmērīga krāsojuma riņķi. Ausis un purns vienādā krāsā; krāsojums ir stingri norobežots pie ausu pamatnes. Uz katra vaiga redzams apaļš punkts, kas novietots atsevišķi zem acu riņķa. Pa muguru no ausu starpas līdz astes galam stiepjas tumša, apmēram 3 cm plata vienmērīga svītra.

Dzīvmasa sasniedz 6 kg un vairāk. Šo trušu selekcija ir diezgan sarežģīta, jo nereti piedzimst trusēni ar netipisku zīmējumu.

Vācu Auntrusis
Šī šķirne izveidota, Francijas Auntrusi krustojot ar Beļģijas Milzi. Eksterjera ziņā starp abām šķirnēm būtisku atšķirību nav. Parasti metienā ir 5–6 trusēni, bet daudzas mātītes dzemdē un labi izbaro arī 8–10 mazuļus. Gaļas trušu iegūšanai Anglijā Francijas Auntruša tēviņus krusto ar Kalifornijas šķirnes mātītēm.

Lielo auntrušu ķermenis ir drukns, plats, masīvs. Raksturīga stipra muskulatūra un skelets. Kakls ļoti īss, skausts spēcīgs. Kājas izteiksmīgi īsas, ļoti stipras un taisnas. Galva plata, spēcīgi attīstīta, ar izliektu purnu (auna purns). Īpaši plata ir piere. Ļoti labi attīstīta vaigu muskulatūra. Gaļīgās, labi apmatotās ausis nokarājas galvas abās pusēs pakavveida izliekumā. Attālums no vienas auss gala pāri galvai līdz otras auss galam – 38–45 cm. Pie pamatnes ausis uz galvas veido kroni.

Acis samērā lielas. Apmatojums 3,5–4 cm garš ar ļoti biezu pavilnu. Lielo auntrušu krāsa var būt ļoti dažāda, tomēr tā nekad nav sudrabota. Plaši izplatīti ir raibie lielie auntruši. Tiem ķermeņa zīmējums ir izteikti mēteļveidīgs; tas pārklāj plecus un muguru, faktiski – visu ķermeņa augšdaļu. Galva tumša, ausis un kronis ķermeņa zīmējuma krāsā. Tauriņveida (punktveida) zīmējums nav izteikts.

Pieaugušie auntruši sasniedz 5,5 kg un lielāku dzīvmasu. Trusēni triju mēnešu vecumā sasniedz 2,8 kg dzīvmasu. Auntrušiem ir mierīgs, nosvērts raksturs.

Franču Auntrusis
Šķirne izveidota apmēram 1863. gadā Francijā sarežģītas krustošanas ceļā, krustojot savā starpā Beļģijas Milzi, Angļu Auntrusi un Normandijas trusi.

Sent-Niklasa (Svētā Nikolaja) trušu šķirne
Izveidota 19. gadsimtā Beļģijā. Ķermenis garš, plats, muskuļots, ar taisnu muguras līniju. Kājas spēcīgas, taisnas. Mātītēm raksturīga nedaudz palielināta ādas kroka pakaklē un garāka galva nekā tēviņiem, bet tēviņiem – izteikta vaigu muskulatūra. Ausis labi apmatotas un pie pamatnes skaidri norobežotas, 14–16 cm garas. Segkrāsa spoži gaiši zila, vienmērīga. Ķermeņa un astes apakšpusē tonis nedaudz matēts. Apakškrāsa gaiši zila, dažkārt pat līdz matu pamatnei. Optimālā dzīvmasa 5,5 kg; tā nedrīkst pārsniegt 6 kg. Šķirne izplatīta Beļģijā.

Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops

LA.lv
AT
Agro Tops
Laukos
Padoms zemniekam. Kā pareizi saglabāt skābbarību līdz nākamajai sezonai
12 stundas
LA
Laukos.lv
Laukos
Konkursā “Mūsu mazais pārgājiens” pirmās vietas ieguvuši skolēni no Vecumniekiem, Jersikas un Drustiem
1 diena
LE
LETA
Laukos
ZM: No valsts budžeta paredzētie 16 miljoni eiro Latvijas lopkopības saimniecībām ir vitāli nepieciešami
1 diena

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LA
LA.LV
Latvijā
FOTO: Sākas „Staro Rīga”
12 minūtes
JL
Juris Lorencs
Latvijā
Juris Lorencs: Par ko mums stāsta šīs divas karjeras – Rotko un Porziņģa?
1 stunda
SK
Skaties.lv
Latvijā
“Smags gadījums, grūti pateikt, kas notika.” Šoferīši min versijas
17 minūtes
SK
Skaties.lv
Veselam
Stradiņa slimnīcā jauna iekārta vēža ārstēšanai ar staru terapiju
1 stunda
LE
LETA
Pasaulē
Plūdu dēļ slēgts Venēcijas Svētā Marka laukums
2 stundas