Agroķīmija, Tīrums

Rapša laukos pieaug krustziežu stublāju smecernieka bojājumi

Autori: Laura Kazāka, Guntis Gulbis, Inga Gaile
SIA Integrētās audzēšanas skola

Šogad maijā visā Latvijas teritorijā, īpaši Zemgalē, tika konstatēti ļoti intensīvi krustziešu stublāju smecernieka Ceutorhynchus pallidadctylus bojājumi ziemas rapšos. Iepriekšējos gados tādi netika novēroti. 2016-2017.gada sezonā tam bija labvēlīgi ziemošanas apstākļi. Kaitēklis savairojies arī palielinātā rapšu īpatsvara dēļ augu maiņas struktūrās.

2017. gada pavasarī krustziežu stublāju smecernieks bija veicis ilgstošu oliņu dēšanu, tādējādi ir ļoti liels kāpuru daudzums rapšu stublājos, sānu zaros un apakšējo lapu kātiņos. Parasti stublāju smecernieks tiek ierobežots, kad pavasarī miglo pirmos krustziežu spīduļus (Meligethes aeneus) rapšos. Sakarā ar to, ka spīduļu ziemas rapšos šopavasar bija maz vai ļoti maz un audzētāji neveica agri pirmo miglojumu ar insekticīdu, stublāju smecernieks no agra pavasara varēja netraucēti baroties un ilgstoši dēt oliņas.

Bioloģija un dzīves cikls
C.pallidactylus pieaugušie īpatņi ir 2,3–3,5 mm gari smecernieki. Ķermeņa pamatkrāsa ir pelēcīgi melnīga (pēdas un taustekļu pēdējie posmi brūni), taču visu ķermeni klāj gaiši dzeltenas zvīņas, kuru vietām ir vairāk, radot iespaidu, ka vabole ir plankumaina. Kāpurs ieliekts, bez kājām, 5–6 mm garš, balts ar karameļkrāsas galvu, klāts īsiem matiņiem.
Latvijā gadā attīstās viena C. pallidactylus paaudze. Pieaugušie īpatņi pārziemo augu atliekās un augsnes virskārtā, lauku malās. Tie pamet ziemošanas vietas, tad augsnes virskārtā temperatūra sasniedz 6 oC (šogad Zemgalē ap 28.03.2017. pēc Dacom meteostacijas novērojumiem). Aktīvu kaitēkļu pārvietošanos pa rapšu augiem var novērot, kad gaisa temperatūra ir virs +12 oC (parasti aprīļa 2. un 3. dekādē). Pēc vienas līdz trīs nedēļu ilgas barošanās uz lapām mātītes izgrauž caurumu rapša stublājā vai lapu kātiņā un iedēj 2–8 oliņas.
Viena mātīte visā dzīves laikā spēj izdēt 40–100 oliņu. Apmēram pēc 4–20 dienām izšķiļas kāpuri, kuri trīs līdz piecas nedēļas alo stublājus un lapu kātus. Pēc tam kāpuri, izgraužot caurumu stublājā (5. att.), nonāk augsnē, kur veido pupāriju.
Vasaras beigās no pupārijiem attīstās pieaugušie īpatņi, kas atkal pārtiek no krustziežu lapām, izgraužot tajās robus un caurumus, bet rudenī uzmeklē paslēptuves un pārziemo.

Bojājumu pazīmes
C. pallidactylus bojā ziemas un vasaras rapšus, kāpostus, sinepes un citus krustziežu dzimtas augus, tostarp krustziežu nezāles. Pieaugušie īpatņi grauž robus un caurumus rapšu lapās. Ja barošanās laikā tie tiek traucēti, tie nokrīt uz zemes un izskatās kā beigti.

Olu dējuma vieta, kur vēlāk attīstās kāpuri, izskatās kā iedurts sīks caurums stublāja apakšpusē vai lapu kātiņos. Izšķīlušies kāpuri barojas rapša stublāja iekšienē un lapu kātos, tos izalojot un traucējot barības vielu plūsmu bojātajās daļās. Bojājumu dēļ augi atpaliek augumā, nīkuļo un var aiziet bojā – nokalst. Bojājumu vietās ir novērota pastiprināta inficēšanās ar slimībām: krustziežu sauso puvi (Phoma lingam), krustziežu sakņu kakla un stublāju puvi, krustziežu pelēko puvi (ier. Botrytis cinerea) u. c.

Ekonomiskā nozīme
Krustziežu stublāju smecernieks daudzviet Eiropā tiek uzskatīts par ekonomiski nozīmīgu rapšu kaitēkli. Ražas zudumi var būt pat vairāk nekā 30%. Lielākos bojājumus rada kāpuri, kuru izalotās rapšu lapas un stublāji priekšlaikus atmirst. Augi tādējādi var sākt nīkuļot un pat aiziet bojā. Par krustziežu stublāja smecernieka kritisko slieksni Vācijā un Austrijā uzskata vairāk nekā 10 pieaugušus īpatņus ķeramtraukā trīs dienu laikā no C. pallidactylus izlidošanas sākuma.

Kaitēkļu attīstību ietekmējošie faktori:
-augu maiņa ar pārāk lielu rapšu īpatsvaru;
-minimalizētā augsnes apstrāde, iepriekšējā gada augu atliekas.

Profilaktiskie pasākumi:
– Pārdomāta augu maiņa, kurā rapši tiek sēti ne biežāk kā reizi piecos gados. Pārāk liels krustziežu īpatsvars augu sekā strauji savairo šo un arī citus rapšu kaitēkļus.
– Dzelteno trauku izvietošana agri pavasarī un smecernieku monitorings, atsākoties augu veģetācijai.
Insekticīdu lietošana atbilstoši pieaugušo īpatņu izlidošanai. Ja smecernieks sadējis oliņas, tā apkarošana pat ar sistēmiskas iedarbības insekticīdiem nebūs efektīva.
– Ļoti labi apkaro ar reģstrētiem insekticīdiem (apkarojot krustziežu spīduli, vienlaikus tiek ierobežots arī stublāju smecernieks (http://www.vaad.gov.lv/sakums/registri/aalr-lidzeklis.aspx).
– Vissvarīgākais ir nenokavēt brīdi, kad apkarot pieaugušos īpatņus – t. i., no brīža, kad stublāju smecernieki izlido un pirms tie sāk dēt oliņas, jāpaspēj nosmidzināt.

Vairāk žurnāla Agrotops šā gada jūlija numurā

3 Komentāri

  1. Ieveda to rapsi ar visiem parazītiem LV. Tagad , tie kas neievēro augseku un dzen naudu tik paši čīkst. Sataisīs visiem problēmas. Protams, miglojiet tik visu nost – tārpus , kukaiņus, bites , sevi un citus , savus un citu bērnus. “Paldies” jums par to.

Atbilde uz sekas komentāru

Atcelt atbildi