Meži, Mežizstrāde

Uzņēmēji aicina pieņemt grozījumus noteikumos par meža atjaunošanu

Uzņēmēju organizācijas vēstulē valdībai aicina pieņemt grozījumus noteikumos “Meža atjaunošana, ieaudzēšanas un plantācijas mežu noteikumi” un “Noteikumi par koku ciršanu mežā”, informē Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

Uzņēmēju organizācijas ir nosūtījušas Ministru prezidentam Mārim Kučinskim un ministriem vēstuli ar aicinājumu atbalstīt meža nozares ekspertu izstrādātos grozījumus noteikumos “Meža atjaunošana, ieaudzēšanas un plantācijas mežu noteikumi” un “Noteikumi par koku ciršanu mežā”.

“Mums bieži tiek uzdots jautājums: “Vai, veicot šos noteikumu grozījumus, masveidīgi pieaugs ciršanas apjomi?” Protams, ka ne. Noteikumu grozījumi ciršanas apjomu var ietekmēt tikai un vienīgi privātajos mežos, kur aktivitāti nosaka tirgus situācija un klimatiskie apstākļi, turklāt individuālu lēmumu pieņems vairāk nekā 130 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Šie grozījumi ir vērsti uz meža produktivitātes un atjaunošanas kvalitātes pieaugumu,” teikts vēstulē.

Uzņēmēji norāda, ka pēc neatkarības atgūšanas vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu īstenotā mežu apsaimniekošana ir ne vien saglabājusi meža platības un to vērtību, bet pat vairojusi tās.

Tāpat tiek atgādināts, ka meža nozares uzņēmumi 2016.gadā valsts budžetā darbaspēka nodokļos kopumā iemaksāja vairāk nekā 140 miljonus eiro, meža īpašnieki un apsaimniekotāji pēdējo 10 gadu laikā visā Latvijas teritorijā izveidojuši un uztur vairāk nekā 500 publiski pieejamas atpūtas vietas, un pēdējo 20 gadu laikā teju dubultojušās ir platības, kur apsaimniekošanas mērķis ir vides aizsardzība. Turklāt lielākā daļa Latvijas mežu ir brīvi pieejama ikvienam cilvēkam, uzsvērts vēstulē.

Tiek atgādināts, ka pēdējos mēnešos saasinātu uzmanību izpelnījušies meža nozares profesionāļu sagatavotie un Zemkopības ministrijas virzītie koku ciršanas noteikumu grozījumi, kas paredz izmaiņas priežu audžu apsaimniekošanā piejūras saimnieciskajos mežos un pieļauj koku ciršanu mazākā (atsevišķos gadījumos lielākā) caurmērā, prasot pretī paaugstinātas prasības jauno mežu stādīšanai.

Kā norāda federācijā, respektējot gan nozares saimnieciskās intereses, gan dabas daudzveidības saglabāšanas nepieciešamību, gan meža kā atpūtas vietas nozīmību, tika izveidota darba grupa koku ciršanas noteikumu apspriešanai.

“Diemžēl šīs darba grupas izveidošanas labais nodoms primāri sabalansēt dabas un ekonomiskās intereses ar katru sanākšanas reizi aizvien vairāk sašķobās un dabas aizstāvju pārstāvju izpildījumā no sākotnējā mērķa – rast risinājumu, kā darīt labāk, – virzās uz vāji argumentētu, bet spēcīgi emocionāli pasniegtu “nekā nedarīšanas stratēģiju”. Darba grupā rodas sajūta, ka neatkarīgi no tā, kādus faktus sniedz zinātne, kādus risinājumus un kompromisus piedāvā nozare, otra puse ik reizi diskusiju ievirza gultnē “mēs jums neticam – dodiet jaunus pierādījumus, un vispirms atrisinām jautājumus, kam nav nekāda sakara ar piedāvātajiem noteikumu grozījumiem”,” norādīts uzņēmēju vēstulē valdībai.

Tāpat nozares uzņēmējie definē MK noteikumu grozījumu būtību:

-Pārņemam pārbaudītu un labu pieredzi no Igaunijas, bet tajā pašā laikā izmantojam iespēju motivēt meža īpašnieku praksē ieviest zinātnes atziņas un radītos produktus – prasības pēc koka diametra, kuru sasniedzot, atļauts veikt ciršanu, izlīdzinām ar ziemeļu kaimiņiem, tajā pašā laikā prasot, ka pēc šādām cirtēm mežs ir jāatjauno ar augstvērtīgu stādmateriālu;

-Veikt kļūdu labojumu, ņemot vērā, ka pēdējos 20 gados ar labiem nodomiem veiktie eksperimenti praksē nestrādā, kā rezultātā priežu mežus 5 km piejūras zonā nomaina lapu koki vai krūmāji, – izstrādāt priedes bioloģiskajām īpatnībām atbilstošus šīs sugas atjaunošanas normatīvus, tā panākot priežu mežu biotopu ilgtspēju;

-Ieviest principu, ka neatkarīgi no zemes auglības visiem meža īpašniekiem noteikumi ir vienādi – rezultātā tiks samazināts administratīvais slogs pašai kontrolējošai iestādei un noņemti “kārdinājumi”, ko rada interpretācijas iespējas.

Vēstules autori norāda, ka somi un igauņi līdzīgas likumdošanas izmaiņas jau ir veikuši pēdējā desmitgadē.

“Kamēr vien pastāvēs Latvijas valsts, mums būs jāsaimnieko mežos, jo šī nozare ir viens no tautsaimniecības pamatiem un iedzīvotāju ienākuma avotiem. Nozares eksporta vērtība pārsniedz divus miljardus eiro un veido 20% no valsts kopējā eksporta. Nozare dod darbu 10-20% privātajā sektorā strādājošiem ārpus Rīgas, kā arī tās īpatsvars vairums novados pārsniedz 8% no reģiona IKP, Vidzemē pat sasniedzot 16%,” uzsver vēstules autori, aicinot Ministru kabinetu pieņemt izstrādātos grozījumus.

Vēstuli ir parakstījuši Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Kokrūpniecības federācijas, asociācijas “Latvijas koks”, Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas, Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas, Latvijas Meža īpašnieku biedrības, Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācijas, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes un Latvijas Darba devēju konfederācijas vadītāji un pārstāvji.

1 komentārs

  1. Precīzi un pamatoti nodokļu maksātāju vārdi.
    Biežāk šādus paziņojumus , lai neizplatītos zaļā demagoģija , ka Latvijā būs tuksnesis, jo meža īpašnieki ir stulbi .

Pievienot komentāru