Laukos
Gaļa un zivis

Uzņēmējs: Pircējiem pašiem jāļauj veikalā izvēlēties dažādos apstākļos turētu vistu olas 16

Foto AFP/Scanpix/LETA

Latvijas patērētāju pašu izvēles ziņā ir jāatstāj, kādos apstākļos turētu vistu olas viņiem iegādāties, atzina uzņēmuma SIA “Alūksnes putnu fermas” konsultants Aleksejs Sviridenkovs.

“Nav pareizi atteikties no trešās kategorijas jeb sprostos turētu vistu olām. Tā ir kļūda, jo pircējs pats izvēlēsies, kādas olas viņam pirkt. Otrās kategorijas (kūtī turētu vistu) olām pašizmaksa un cena veikalu plauktos būs vismaz pusotru reizi lielāka nekā trešās kategorijas vistu olām, nemaz nerunājot par pirmās vai nulles kategorijas olām, kuru pašizmaksa ir vēl augstāka un kuras maksā vēl vairāk,” sacīja Sviridenkovs, paužot pārliecību, ka Latvijā cilvēki primāri pirks preci, ņemot vērā finanšu resursus, nevis vistu turēšanas veidu.

Pēc viņa sacītā, sprostos turētu vistu olas no tirgus tik drīz nepazudīs, jo pēc tām Latvijā patlaban vislielākais pieprasījums. Tas skaidrojams ar to, ka Latvijā cilvēki olas galvenokārt iegādājas, ņemot vērā cenu, un trešās kategorijas olas maksā mazāk. Tāpēc brīvos apstākļos un kūtī turētu vistu olas veido vien apmēram 5-10% no vietējā tirgū iegādātajām olām, bet 90% veido sprostos turētu vistu olas. Pretēja situācija ir valstīs ar augstāku iedzīvotāju labklājību, piemēram, Vācijā, kur cilvēki var atļauties dārgākas olas un cena tiem nav primārais faktors olu iegādē.

Viņš piebilda, ka sprostos dētu vistu olas no produkta drošuma un audzēšanas viedokļa ir kvalitatīvākās, jo tām ir tīrākie apstākļi un mazākā mikrobioloģiskā klātbūtne, kā arī labāk var sekot līdzi šādos apstākļos turētu vistu pašsajūtai. Turpretī šo olu uzturvērtība nav zemāka salīdzinājumā ar brīvos apstākļos turētu vistu olām. Tāpat sprostos turētām vistām Eiropas Savienībā (ES) apstākļi ir krietni uzlabojušies salīdzinājumā ar agrākiem laikiem. “Eiropas Komisijas (EK) direktīvā, kas stājās spēkā 2012.gadā, ir noteikts, kādā veidā turēt vistas. Visas prasības arī attiecībā uz sprostos dētām olām ir daudz stingrākas nekā bija agrāk, kamdēļ vairāki ražotāji bija spiesti pamest tirgu, jo šīs prasības nespēja izpildīt,” sacīja uzņēmuma pārstāvis, piebilstot, ka ES ir noteikta konkrēta sprostu platība, lai tas būtu pēc iespējas garāks un vista tur varētu staigāt.

Jau ziņots, ka mazumtirdzniecības veikalu tīkli SIA “Rimi Latvia” un “Maxima Grupe” paziņojuši, ka līdz 2025.gadam plāno pilnībā atteikties no sprostos dētu vistu olu tirdzniecības. Savukārt lielveikalu tīkls “Sky” paziņojis, ka jau tagad atteicies no sprostos dētu olu tirdzniecības.

Latvijā tirdzniecībā pieejamās olas vistu turēšanas veidu ziņā iedala četrās kategorijās, atbilstoši uz olas atrodamajam marķējumam – “0” norāda uz bioloģisko ražošanu, “1” – uz brīvos apstākļos turētu vistu olām, “2” – uz kūtī turētu vistu olām, bet “3” norāda uz sprostos turētu vistu olām.

Tāpat vēstīts, ka “Alūksnes putnu ferma” pagājušā gada 14.jūnijā atklāja jaunu rūpnīcu, kas izveidē un biznesa attīstībā kopumā investēti vairāk nekā seši miljoni eiro, no kuriem gandrīz 1,7 miljoni eiro ir Attīstības finanšu institūcijas “Altum” piešķirtais finansējums, un 2,3 miljoni eiro ir Lauku atbalsta dienesta piešķirtais finansējums Eiropas Lauksaimniecības Fonda lauku attīstībai (ELFLA) ietvaros.

SIA “Alūksnes putnu ferma” ir reģistrēta 1996.gada 9.augustā un kompānijas pamatkapitāls ir trīs miljoni eiro. Kompānijas 100% kapitāldaļu pieder SIA “APF Holdings”.
Vairāk par uzņēmumu lasiet šeit

LA.lv