Laukos
Dārzeņi un augļi

VAAD: Mitro laika apstākļu ietekmē sējumos un augļu dārzos attīstījušās slimības 16

Kauleņkoku sausplankumainība ķiršos. Foto: VAAD

Pagājušajā nedēļā mainīgo laika apstākļu ietekmē kaitēkļu aktivitāte labības sējumos un dārzos bija nedaudz pierimusi, taču to vietā uz augiem attīstījušās slimības, kas izplatījās ar vēju un lietus šļakatām, liecina informācija Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) mājaslapā.

Nokrišņi veicinājuši dažādu plankumainību izplatību gan uz graudaugiem, gan augļu kokiem. Ar 12% vidējo izplatību pagājušajā nedēļā novērota miežu lapu tīklplankumainība, bet no kaitēkļiem kāpostu cekulkode aizvien vēl intensīvi lidoja un dēja olas uz kāpostaugiem – to kāpuri novēroti ar 5% izplatību un šonedēļ prognozējams kāpuru skaita pieaugums.

Miežu lapu tīklplankumainība pagājušajā nedēļā izplatījusies reģionāli. Dažviet tīklplankumainība bija sastopama ar izplatību 2%, bet Talsu novadā nokrišņu dēļ tā progresēja un bija sastopama ar 42% izplatību. Miežu lapu tīklplankumainība inficēja tikai miežus, vairāk saimniecībās, kur nokavēta augu aizsardzības līdzekļu lietošana.

Bumbieru un ābeļu kraupis uz augiem pagājušajā nedēļā tika novērots ar 9-14% izplatību. Pagājušajā nedēļā vairāk bija izplatīts bumbieru kraupis, kas pamatā bojāja lapas un augļus, taču bumbierēm arī dzinumus, negatīvi ietekmējot barības vielu asimilāciju. Kraupja novājināti koki kļuva uzņēmīgāki pret citām slimībām.

Auzu lapu brūnblankumainība bija trešā pagājušajā nedēļā biežāk novērotā slimība laukaugos, un bija bieži ir novērojama auzu sējumos. Taču tās izplatība pagājušā nedēļā bija 10%, kas ir par 3% mazāk nekā iepriekšējā nedēļā. Slimības attīstību veicina augsts gaisa relatīvais mitrums.

Turpretī kauleņkoku sausplankumainība pagājušajā nedēļā bija sastopama ar 10% vidējo izplatību, bojājot gan lapas, gan augļus, kā arī dzinumus. Slimības ierosinātājs saglabājas micēlija un konīdiju veidā gan pumpuros, gan mizas plaisās.

Augļu kokiem pagājušajā nedēļā bija izplatītas plankumainības. Ābeļu lapu pelēkplankumainība (ar 11% izplatību un bumbieru brūnplankumainība ar 14% izplatību. Turpretī ogulāju lapu sīkplankumainību VAAD monitoringa speciālisti pagājušajā nedēļā novēroja ar 7% izplatību uz upenēm, jāņogām un ērkšķogām.

Pagājušajā nedēļā turpināja lidot arī kāpostu cekulkodes tauriņi, kā arī ar 5% izplatību bija novēroti to kāpuri. Vidēji feromonu slazdā noķerti 14 tauriņi, kas nereti savairojas masveidā un īpaši bojā jaunos kāpostaugus, kuriem galviņas attīstība ir tikko sākusies.

Arī graudzāļu miltrasa pagājušajā nedēļā nebija pazudusi no labību sējumiem un bija sastopama ar vidēji 7% izplatību. Smagākas sekas miltrasa atstāja uz kviešiem un miežiem. Pagājušajā nedēļā laiks bija mainīgs, vietām periodiski lija, sekmējot miltrasas un citu slimību izplatīšanos. Miltrasas dēļ graudaugiem paātrinājās ūdens iztvaikošana caur lapām, radot papildu problēmas vasarājiem, kuri jau no maija tie cīnās par katru ūdens lāsi un miltrasas ietekmē zaudēja papildu ūdeni.

Iepriekšējā nedēļā nelielā skaitā bija novērojamas smiltsērkšķu raibspārnmušas – uz viena līmes vairoga noķertas vidēji 24 mušas.

Turpretī kviešu lapu dzeltenplankumainība pagājušajā nedēļā bija sastopama ar 7% vidējo izplatību. Slimība daudz vairāk sastopama laukos, kur augu atliekas nav iestrādātas augsnē.

LA.lv