Laukos
Dārzeņi un augļi

Kartupeļu baltā puve – pazīmes, ierobežošana un profilakse 0

Baltā puve. Foto Māra Bērziņa

Baltās puves ierosinātāja ir sēne Sclerotinia sclerotiorum (Whetzelinia sclerotiorum). Šī sēne ir patogēna kopumā 148 dažādiem augiem, to skaitā – plašam kultūraugu klāstam.

S. sclerotiorum
vairāk pazīstama kā baltās puves ierosinātāja ziemas un vasaras rapšiem, kāpostiem, zirņiem, pupiņām, burkāniem u. c. Literatūrā minēts, ka sēnes attīstībai labvēlīgos klimatiskajos apstākļos tā var ierosināt balto puvi arī kartupeļiem, izraisot būtiskus ražas zudumus.

Baltās puves pazīmes
Raksturīgās baltās puves pazīmes ir atsevišķu stublāju vīte. Agrīnā stadijā uz lauka to ir ļoti grūti pamanīt. Līdzīgi kā rapšiem, sākumā bojātās vietas ir ūdeņainas, gaiši zaļā krāsā. Vēlāk bojātie audi izbalē, mitros apstākļos parādās balts gaisīgs micēlijs. Ārzemju literatūrā minēts, ka visbiežāk bojājumi sastopami netālu no vietas, kur stublājs ieiet augsnē, vai tieši tajā vietā, bet var veidoties arī uz vēlākiem atzariem, kas nonākuši kontaktā ar augsni. Plankumi attīstās ātri un ar atšķirīgu formu, platās zonās pārmaiņus ar šaurāku sarkanīgi brūnu zonu, kas vēlāk izbalē. Mitros apstākļos baltais micēlijs attīstās uz slimības skartajām lapām un stublāju bojājumu vietās.

Lapas uz bojātajiem stublājiem kļūst dzeltenas. Vēlāk bojātā vieta kļūst koksnaina un līdzinās papīra tekstūrai – gaiši baltā krāsā, bieži ar sarkanbrūnu zonu. Tipiski šādi stublāji ir nedaudz virspusēji brūni. Bieži vien stublājs salūst bojājumu vietā, tādēļ arī viens no slimības nosaukumiem ir stiebru lūšana. Micēlijs skar arī stublāju dobumu, tādējādi dobumos veidojas sklerociji. Sākumā sklerociji ir bāli un piestiprināti baltām hifām, bet vēlāk tumši, brīvi izvietoti (bez hifām), neregulāras formas, no 0,5 līdz 3 mm gari. Stublāju sakratot, sklerociji var radīt grabošu skaņu.

Sklerocijiem ir būtiska loma baltās puves dzīves ciklā. Sklerociji nonāk uz augsnes vai dziļāk augsnē, kur pārziemo. Augsnē tie saglabājas vairākus gadus. Arī augu atliekas ir vieta, kur pārziemo baltās puves ierosinātājs. Pavasarī sklerociji dīgst no 0–1 cm augsnes dziļuma, veidojot mazas (1–2 cm) oranži dzeltenas sēņotnes – apotēcijus. Apotēciji veido sporas (askusporas), kas nokļūst gaisā un ar vēju tālāk uz augu lapām un ziediem, inficējot augus.

Nīderlandes pētījumi norāda, ka balto puvi kartupeļos vēl var ierosināt sēnes S. minor un S. intermedia, bet tās ir reti sastopamas. S. minor biežāk konstatēta audzēšanas platībās ap Vidusjūru. Vācijā baltā puve izplatīta piejūras teritorijā (augsnē, kas atgūta no jūras).

Slimības attīstību veicinošie apstākļi, tās ierobežošana
Slimības attīstību veicina silti laika ap­­stākļi ar biežiem nokrišņiem, kas rada palielinātu mitrumu. Arī pats lauka saimnieks var veicināt slimības attīstību ar paaugstinātu slāpekļa mēslojumu, augu biezību un nepareizu augu maiņu. Vairākumā gadījumu daudzu kartupeļu slimību ierobežošanai ir ieteicams ievērot augu maiņu, t. i., nestādīt kartupeļus vienā un tajā pašā laukā agrāk kā pēc četriem pieciem gadiem. Praksē diemžēl kartupeļus vienā un tajā pašā laukā stāda atkārtoti divus gadus pēc kārtas, kompensējot to ar augu aizsardzības līdzekļu lietošanu pēc vajadzības.

Ārzemju literatūrā gan minēts, ka baltā puve ir ļoti grūti kontrolējama ar augu maiņas palīdzību, jo S. sclerotiorum ir patogēns ļoti plašam kultūraugu klāstam. Kā jau minēts, S. sclerotiorum ir patogēns krustziežu dzimtas augiem, pākšaugiem, ilggadīgiem zālājiem u. c. Latvijā rapši ir populārs priekšaugs kartupeļiem un otrādi. Pēdējos gados ir palielinājušās platības ar pupām, kurām arī var būt baltās puves bojājumi. Šādā gadījumā jābūt uzmanīgiem ar šo augu maiņas organizēšanu, jo tad, ja baltā puve ir bijusi priekšaugam, slimībai labvēlīgos klimatiskos apstākļos tā var attīstīties arī kartupeļiem.

Būtiska ir nezāļu apkarošana, jo S. sclerotiorum inficē arī nezāles. Nezāļainība stādījumā var radīt pārlieku mitrumu, kas veicina slimības attīstību.

Ārzemju literatūrā minēts, ka pagaidām baltās puves ierobežošana kartupeļu stādījumos visefektīvākā ir, lietojot dažādus fungicīdus (t. sk., d.v. fluazinamu, kas atļauts lakstu puves ierobežošanai). Ieteicama ir profilaktiska fungicīdu lietošana veģetācijas periodā. Apstrādes laiks ir tāds pats, kā ierobežojot lakstu puvi un alternariozi – ap ziedēšanas laiku. ASV daudzgadīgie pētījumi baltās puves ierobežošanā liecina, ka divas apstrādes ar fungicīdiem (t. sk., ar d.v. fluazinamu) ir efektīvākas nekā viena. Otro apstrādi vislabāk veikt 7–14 dienas pēc pirmās.

LA.lv
MG
Mārīte Gailīte
Laukos
Dzīvā mulča? Jaunas tehnoloģijas nezāļu ierobežošanai biosaimniecībās
12 stundas
LE
LETA
Laukos
“Brīvā viļņa” akciju atpirkšanas obligātajā piedāvājumā cena plānota 0,87 eiro par akciju
12 stundas
LA
Laukos.lv
Laukos
Viedoklis. Alus nozarē nav pamata pārmērīgam optimismam
13 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

Raivis Šveicars
Ekonomika
Tiešām ir tik slikti? LA pārbauda jauno televīziju piedāvājumu
4 stundas
LE
LETA
Sports
KHL atsākas aizraujoši: Daugaviņam 1+2, divi “hat trick”, SKA ieiet vēsturē
3 stundas
LE
LETA
Latvijā
Bordāns nosauc jaunās valdības prioritātes
6 stundas
AG
Andris Grīnbergs
Latvijā
Vai Dziesmu un deju svētku biļetes būtu jāsadala izlozē?
2 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
Ceļā pēc dzimšanas dienas kūkas traģiski iet bojā pāris. Meita nespēj noticēt policistu sacītajam
3 stundas