Laukos
Graudkopība

Vai eksportam graudu pietiks? Samērā zemā raža apdraud līgumsaistību izpildi0


Zemnieki graudus piegādā mazākos apjomos, nekā bija plānots, tāpēc AS “Rīgas dzirnavnieks” bija jāpaplašina saimniecību skaits, no kurām raža tiks iegādāta līdz gada beigām.
Zemnieki graudus piegādā mazākos apjomos, nekā bija plānots, tāpēc AS “Rīgas dzirnavnieks” bija jāpaplašina saimniecību skaits, no kurām raža tiks iegādāta līdz gada beigām.
Publicitātes foto

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šogad graudaugu sējumu platības Latvijā ir samazinājušās par 2,6%, kopumā veidojot 685 000 hektāru, liecina jaunākie ZM dati. Platības sarukušas uz pērn izslīkušo vai lietavu dēļ neapsēto ziemāju rēķina, kas šā gada pavasarī tika pārsēti vai aizvietoti ar citām kultūrām. Ņemot vērā, ka ziemāji dod lielāku ražību un šogad ziemas kviešu platības sarukušas par 35%, kā arī sausuma dēļ graudi padevušies sīkāki, var prognozēt, ka ziemas un vasaras kviešu kopraža šogad ir bijusi par 24% mazāka nekā iepriekšējā sezonā. Ziemas kviešiem kopražas samazinājums prognozējams pat par 50%.

Līdzīga problēma gan ir visā Eiropas Savienībā. Pēc Eiropas Komisijas jaunākajiem datiem, graudu ražošana 2018. gadā ES samazinājusies par 7,5% (kviešiem – 10%). Starptautiskās graudu padomes prognozes liecina, ka graudu ražošana pasaulē samazināsies par 1,1%, bet krājumi par 11%. ASV Lauksaimniecības departamenta prognozes liecina, ka pasaulē kviešu ražošana jaunajā tirdzniecības gadā nenosegs pieprasījumu, tādējādi pirmo reizi pēdējo sešu gadu laikā prognozējams kviešu deficīts. Attiecībā uz krājumiem situācija kopumā nav vērtējama kā slikta, bet jāņem vērā, ka lielākā daļa atrodas Ķīnā urada grūtības izpildīt eksporta n nav paredzēta eksportam.

Eksports sarūk

Ņemot vērā, ka graudi ir nozīmīgākais Latvijas lauksaimniecības eksporta produkts, pērn veidojot gandrīz 16% no visa lauksaimniecības un pārtikas produkcijas eksporta, jāsecina, ka mazās ražas dēļ graudu eksporta apjomi šogad saruks. Kā norāda ZM Tirgus un tiešā atbalsta departamenta Tirgus kopējās organizācijas nodaļas vadītāja Dace Freimane, salīdzinot 2017. gada pirmo pusgadu ar šā gada pirmo pusi, graudu eksporta vērtība bija pieaugusi par 35%, naudas izteiksmē sasniedzot 196 milj. eiro. Savukārt šā gada otrais pusgads ir iesācies ar samazinājumu – salīdzinot 2018. gada jūliju un augustu ar attiecīgu periodu 2017. gadā, eksporta apjomi ir samazinājušies gandrīz par 47%. Latvija galvenokārt eksportē kviešus – 2017./2018. tirdzniecības gadā 87% no kopējā graudu eksporta veidoja tieši kvieši. Galvenās eksporta valstis – Saūda Arābija, Nigērija, Dienvidāfrika, Kenija, Alžīrija, Spānija, Turcija u. c.

Līgumi zem sitiena

Ņemot vērā, ka graudu apjoms būs mazāks, var gadīties, ka iepircējiem būs grūtāk izpildīt līgumsaistības. Uzņēmēji atzīst, ka šādos gadījumos ieslēdzas tā dēvētais washout princips, kad uzņēmumam ir iespēja samaksāt sodu par līguma neizpildi, un tālāk kompānija ir spiesta šo sodu izdalīt uz nākamajiem līgumiem, kas savukārt nozīmē konkurētspējas zaudēšanu citiem uzņēmumiem.

Arī AS “Swedbank” lauksaimniecības eksperts Raimonds Miltiņš uzsver, ka šis gads Latvijas graudu tirdzniecībā ir vēsturiski sarežģīts tieši graudu apjomu neizpildes dēļ. Līdz ar graudu apjoma samazinājumu sarucis arī naudas apjoms graudu pirkšanā un pārdošanā. Vienlaikus graudu pircējiem šogad nepieciešams lielāks naudas apjoms no bankām nekā citus gadus. Kā skaidro Miltiņš, šogad praktiski nebija lopbarības kvalitātes graudu eksporta un arī ziemas rapšu eksports ir ļoti mazs: “Pirmajās eksporta reizēs ienestā nauda parasti nodrošināja šo kompāniju ikdienu, respektīvi, nepārtrauktu graudu iepirkumu un samaksu. Līdz ar to šogad šajā periodā ir naudas apgrozījumu tukšums, bet visiem ir jādzīvo ierastā ritmā (jāpērk graudi, minerālmēsli, augu aizsardzības līdzekļi, sēklas, jāmaksā algas, nodokļi, jāsamaksā par iepirktiem graudiem utt.). Aktīvākais pārtikas kvalitātes graudu eksports notiek novembrī – janvārī, tad arī situācija varētu izlīdzināties.

Katrā ziņā patlaban jau skaidrs, ka līgumu neizpildes jau ir un skaitliski un procentuāli lielākās – Kurzemes reģionā

“Lai arī nevaram ietekmēt eksporta tirgus noteikumus, tomēr vairākiem klientiem esam piemeklējuši risinājumus, kas ļauj viņiem vieglāk tikt galā ar šo situāciju – pielāgojot finanšu instrumentus viņu šodienas vajadzībām, palielinot finansējuma apmēru un mainot atmaksas grafiku. Tiesa, jāatceras, ka banka nevar atrisināt visas biznesa situācijas, katram uzņēmējam ir jāapzinās iespējamie riski, neveiksmes un pēc iespējas tās jāierobežo,” skaidro Miltiņš.

Lauksaimniecības kooperatīvās pakalpojumu sabiedrības “LATRAPS” valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža stāsta – jau ir dzirdēts, ka dažām graudu tirdzniecības kompānijām ir grūtības ar noslēgto līgumu izpildi. “Jāatzīst, šogad bijām piesardzīgi, pārdošanas līgumus slēdzot, līdz ar to nesaskaramies ar problēmu, ka nebūtu ar ko izpildīt līgumus. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, pārdošanas programma norit lēnāk, jo pieprasījums pēc augstas kvalitātes graudiem tradicionāli veidojas sezonas vēlākajos periodos. Zemākās kvalitātes grupu pārtikas kvieši šogad galvenokārt tiek eksportēti uz Saūda Arābiju un citām Tuvo Austrumu, Ziemeļāfrikas valstīm. Augstās kvalitātes kviešu galamērķi ir Spānijā un Dienvidāfrikas valstīs.”

Saražo vairāk, nekā nepieciešams vietējam tirgum

Ruža arī atgādina – Latvijā tiek izaudzēts ievērojami vairāk produkcijas, nekā spējam patērēt iekšējā tirgū, un ik gadus no Latvijas tiek eksportēti gandrīz 80% no graudkopības kopievākuma. Lai šādus apjomus laikus varētu izvest, pārdošanas līgumu slēgšana tiek sākta jau iepriekšējā ziemā un pavasarī, kad vēl nav nojaušama briestošās ražas kvalitāte un apjomi.

Savukārt AS “Rīgas dzirnavnieks” direktore Anita Skudra stāsta – neskatoties uz sarežģīto situāciju ar graudu ražu, uzņēmums spēj izpildīt graudu iepirkumu plānu. Tomēr šogad daļa zemnieku graudus piegādā mazākos apjomos, nekā bija plānots. Līdz ar to bija jāpaplašina saimniecību skaits, no kurām raža tiks iegādāta līdz gada beigām. “Daļa lauksaimnieku objektīvu iemeslu dēļ nevarēja izpildīt noslēgtā līguma saistības. Tādēļ apzinoties sarežģīto situāciju, ar katru, kurš nevarēja izpildīt līguma saistības, vienojāmies individuāli – piemēram, par līgumā neizpildītā apjoma pārnešanu uz nākamo sezonu,” teic Skudra. Pat ja uzņēmums kādreiz nespētu iepirkt graudus vajadzīgajos apjomos, jau laikus tiek veikti graudu uzkrājumi, apzinoties, ka graudu ražas ir atkarīgas no laikapstākļiem. “Šobrīd esam sākuši straujus attīstības plānus, pārceļot uz Latviju grupas ražotni no Igaunijas. Tas ļaus mums paplašināt produkcijas sortimentu arī ar pākšaugiem, kas nozīmē, ka nākamajā sezonā mūs interesēs jau jauni iepirkumu veidi,” stāsta uzņēmuma direktore.

Nav alus miežu

Raksturojot šā gada kaprīzo sezonu, “LATRAPS” direktors arī atzīst, ka šogad tirgus ir pārsātināts ar ļoti augstas kvalitātes kviešiem, bet trūkst lopbarības, vidējās kvalitātes – pārtikas pamatklases kviešu un miežu. Savukārt īpaši sarežģīta situācija veidojas alus miežu sektorā, kuri visā Eiropā praktiski nav ievākti. Ziemas miežu trūkums un zemā kvalitāte daudzās Eiropas valstīs nozīmē to, ka iesala ražotājiem nāksies vairāk iepirkt vasaras miežus. Savukārt ziemas mieži vienmēr ir bijuši lētāki un ļāvuši saglabāt arī iesala cenas zemākā līmenī.

Jautāti, kurus graudaugus audzēt visizdevīgāk, eksperti ir piesardzīgi. Riskantas ir visas kultūras, jo dabas kaprīzes vairs nevar paredzēt. Tomēr ienesīgākā kultūra esot ziemāji, jo tie dod potenciāli lielāku ražību. Rentabli ir ziemas kvieši, jo pēc tiem ir pieprasījums eksporta tirgos un līdz ar to vērojams cenas pieaugums. Lai gan ražīgums ziemas kviesim šosezon krities par 50%, tas norakstāms uz nelabvēlīgiem laika apstākļiem. Vidēji raža no viena hektāra šogad sasniegusi četras tonnas, bet vidēji piecu gadu laikā ražība kviešiem ir vidēji 5 t/ha. Salīdzinājumam – vasaras kviešiem ražība ir vidēji 3,5 t/ha, auzām – 2 t/ha, vasaras miežiem – 3 t/ha, ziemas miežiem 4 t/ha. “Mūsu nozarē laikapstākļu riski ir jāvērtē globāli. Ir bijuši gadi, kad Latvijā graudu raža ir bijusi ļoti laba, bet daļā no galvenajiem graudu audzēšanas reģioniem – ļoti slikta. Tādos gados biržas cenas ir augstas un mūsu lauksaimnieki labi nopelna. Bet citos gados visos reģionos ir samērā labas ražas, līdz ar to biržā cenas krītas. Vērtējot šo gadu, var teikt, ka vinnētāji bija tā daļa lauksaimnieku, kas bija palielinājuši apsējamās platības. Viņi zaudēja uz ražību, bet zaudējumi izlīdzinājās uz apjoma rēķina,”saka Skudra.

Cenas vieš optimismu

Patlaban graudu tirgū valda zināms optimisms. Ņemot vērā nelabvēlīgos laika apstākļus, kā dēļ graudu ražas un eksportam pieejamo graudu apjoms samazinājās, graudu cenas pasaulē un ES pieaug. Latvijas pārtikas kviešu cena šā gada septembrī salīdzinājumā ar pērno augustu ir pieaugusi par 23%, sasniedzot 183 eiro par tonnu, kas ir par 4,7% lielāka nekā pēdējo piecu gadu vidējā cena. Čikāgas biržā kopš šā gada sākuma pārtikas kviešiem cena pakāpusies par 15%, bet ES biržās – pat par 26%. Pēc Eiropas Komisijas sniegtās informācijas, kviešu cenas biržās pēdējās nedēļās ir nostabilizējušās.

LA.lv